1906. gada 26. jūnijā pulkvedis Dmitrijs Ļevšins tika iecelts par Rīgas mācību apgabala kuratoru un šajā amatā stājies 

1906. gada 9. oktobrī, jau pirmajos savas darbības mēnešos Ļevšins sagatavojis jaunu cirkulāru, kas stājies spēkā, izsaucot diskusijas toreizējo laikrakstu slejās. Diskutējošie sadalījās divās pamatgrupās – jauno noteikumu aizstāvjos un kritizētājos. Saskaņā ar cirkulāru, pirmajos mācību gados tika pieļauta apmācība audzēkņu dzimtajā valodā.

Vietējās sākumskolās tika nostiprināta pasniegšana dzimtajā valodā vietējo nacionālo grupu pārstāvjiem (latviešu, vācu, poļu un citās valodās). Krievu valoda šajās skolās tika mācīta kā valsts valoda.

• Bija atvērtas jaunas mācību iestādes ar dažādām apmācības valodām, kā arī būvētas jaunas ēkas skolām.

• Vidējo mācību iestāžu vietējiem pasniedzējiem bija radīti apstākļi, lai viņi varētu piedalīties Pedagoģijas kursos, kurus organizējis Pēterburgas mācību apgabals ar mērķi celt pasniedzēju kvalifikāciju.

Konservatīvi noskaņoto krievu un vācbaltiešu aprindu pārstāvji arī neslēpa savu neapmierinātību ar Dm. Ļevšina īstenoto politiku izglītības jomā, un galarezultātā viņiem izdevās panākt viņa atstādināšanu no amata 1908. gada jūnijā.

Pēc Ļevšina atstādināšanas no amata strīdi un diskusijas ap 1906. gada 9. oktobrī izdoto cirkulāru turpinājušies, jo neskatoties uz to, ka viņš vairs neieņēma Rīgas mācību apgabala kuratora amatu, pats cirkulārs netika atcelts, jo to nebija izdarījis arī jaunais Rīgas mācību apgabala kurators – S. Prutčenko.

Tomēr Ļevšina cirkulārs tika atcelts 1913. gadā, kad par Rīgas mācību apgabala kuratoru iecelts A. Ščerbakovs, kurš izdevis savu cirkulāru, kas no 1913. gada 27. augusta atcēlis iepriekšējo cirkulāru.