Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
11Personu saraksts
Notikumi:
8Notikumu saraksts
Datums:
09.06.1959
Papildu lauki

Latvijā 1957.-1958.gadā arvien lielāku ietekmi sāka iegūt grupa jaunu latviešu komunistu: MP priekšsēdētāja vietnieks Eduards Berklavs, LKP CK otrais sekretārs Vilis Krūmiņš, laikraksta Cīņa galvenais redaktors Pāvels Pizāns, arodbiedrību vadītājs Indriķis Pinksis, kultūras ministrs Voldemārs Kalpiņš un citi. Grupas intelektuāli spēcīgākā personība bija pēckara Latvijas komjaunatnes līderis Pauls Dzērve, kurš 1958.gadā kļuva par ZA Ekonomikas institūta direktoru.

Tā nebija grupa ar noteiktu rīcības programmu. Tie bija cilvēki, kurus vienoja neapmierinātība ar režīma ekonomisko un nacionālo politiku - ar republikas interešu pakārtotību PSRS interesēm, nesamērīgo smagās rūpniecības attīstību, ieceļotāju iepludināšanu, latviešu valodas izspiešanu no lietišķās un ikdienas sfēras. Jāpiebilst, ka, lai gan latvieši ieņēma vairākumu augstāko amatu, tomēr kopumā partijas un pārvaldes aparātā viņi bija mazākumā. Būtisks moments, kas veicināja cerības par cita sociālisma modeļa iespējamību, bija 1957.gadā sāktā decentralizācija. Nodibināja Tautas saimniecības padomi, kurai nodeva Vissavienības pakļautības uzņēmumus. Gandrīz visu rūpniecību kontrolēja republikas vadība. Radās cerības, ka ekonomiku varēs attīstīt atbilstoši LPSR interesēm. P.Dzērve izstrādāja attīstības koncepciju, kura paredzēja racionālāku rūpniecības ģeogrāfisko izvietojumu, tādu nozaru attīstību, kam vajag mazāk izejvielu un darbaspēka (elektronika, precīzā aparātbūve u.c.), kā arī patēriņa preču ražošanas paaugstināšanu. Sākās zināma pārvaldes aparāta latviskošana.

Tika izvirzīta prasība, lai vadošie darbinieki mācētu latviski. Visenerģiskāk pārmaiņas centās realizēt Eduards Berklavs, kurš 1956.-1958. gadā bija Rīgas pilsētas LKP komitejas pirmais sekretārs, pirms un pēc tam MP priekšsēdētāja vietnieks. Rīgā tika pieņemti vairāki lēmumi, ka miličiem un apkalpojošās sfēras darbiniekiem jāapgūst latviešu valoda. Rīgā ierobežoja jaunu iedzīvotāju ieplūšana.

NACIONĀLKOMUNISMA SAKĀVE

Šī politika izraisīja visai lielu pretestību tajos, kurus tā skāra tieši - īpaši militārpersonās, kuru iespējas apmesties Rīgā tika ļoti būtiski ierobežotas. Neapmierināti bija arī visi tie, kas juta, ka valodas nezināšana eventuāli viņiem var likt zaudēt darbu. Neapmierināti bija arī idejiskie staļinisti, kuri uzskatīja, ka šāda politika grauj padomju varas pamatus Latvijā. Taču skaļi neviens neprotestēja. Uz Maskavu sāka plūst anonīmas sūdzības. Ar laiku tās iedarbojās.

1959.gada pavasarī Rīgā ieradās PSKP CK komisija, kuras secinājumi bija Berklavam nelabvēlīgi.

1959.gada jūnijā Rīgā viesojās Vācijas Demokrātiskās Republikas vadītāji - Valters Ulbrihts un Oto Grotevols. Viņus sagaidīt ieradās arī Ņikita Hruščovs. Lai gan viņš bija it kā labvēlīgi noskaņots, pēdējā dienā augstā viesa garastāvoklis bija mainījies. Lidlaukā viņš piedraudēja Berklavam noslaucīt viņu no zemes virsas.

Drīz vien no Maskavas ieradās vēl viena komisija, kas atzina, ka ir nacionālistiskas novirzes. Tika sasaukts LKP CK plēnums, kurā staļinisti guva iespēju pilnībā atspēlēties. Par galveno vaininieku atzina Berklavu, lai gan viņš joprojām centās pierādīt, ka viņa darbība bijusi pamatota. Pārējie par nacionālistiskajām novirzēm kritizētie vairāk vai mazāk atzina savu vainu. Galu galā Berklavu izsūtīja uz Vladimiras apgabalu Krievijā par kinofilmu iznomāšanas pārvaldes priekšnieku. Citi «revizionismā» un «nacionālismā» apsūdzētie pamazām tika atcelti no amatiem, pārceļot mazāk nozīmīgā darbā.

"Visnežēlīgāk" izrēķinājās ar Paulu Dzērvi, kuru ne tikai atcēla no Ekonomikas institūta direktora amata, bet atņēma arī ZA korespondētājlocekļa titulu un nosūtīja darbā par ekonomistu Autoelektroaparātu rūpnīcā. Partijas un pārvaldes aparāta tīrīšanas skāra samērā plašu personu loku, lai gan tikai nedaudzos gadījumos par atlaišanas iemeslu tika norādīta buržuāziskā nacionālisma veicināšana un tamlīdzīgas apsūdzības.

Nacionālkomunistu sagrāvei bija būtiska nozīme Latvijas tālākajā attīstībā. Pie varas nāca Maskavai padevīgi LKP CK pirmie sekretāri - vispirms Pelše, vēlāk Augusts Voss, kuru dzīves sapnis bija beigt karjeru Maskavā atbilstošā amatā. Tas viņiem arī izdevās. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kuru partijas vadītāji Johanness Kebins un Antans Sniečkus vairāk domāja par savu republiku interesēm, Latvija daudzējādā ziņā sāka atpalikt.

Fragmenti no DAINAS BLEIERES raksta Dienā 1999.g.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1"Klusais apvērsums" Kremlī. PSKP CK 1. sekretāru Ņ. Hruščovu, vienbalsīgi balsojot, atceļ no amata. Vietā ievēlēts L. Brežņevs"Klusais apvērsums" Kremlī. PSKP CK 1. sekretāru Ņ. Hruščovu, vienbalsīgi balsojot, atceļ no amata. Vietā ievēlēts L. Brežņevs14.10.1964en, lv, pl, ru
2
Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv
3
PSRS paziņo par pakāpenisku pāreju uz 7 stundu darba dienu16.10.1927lv, ru
4 Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu08.12.1919lv
5Padomju Krievija oficiāli atzīst Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku (LSPR) Pētera Stučkas vadībāPadomju Krievija oficiāli atzīst Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku (LSPR) Pētera Stučkas vadībā22.12.1918lv
6Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuKrievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv
7Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"20.09.1856lv
8Publicēts Daniela Defo darbs "Robinsons Krūzo"Publicēts Daniela Defo darbs "Robinsons Krūzo"25.04.1719en, lv

Karte

Avoti: news.lv, diena.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Augusts VossAugusts Voss30.10.191910.02.1994lv, ru
    2Vilis KrūmiņšVilis Krūmiņš27.05.191926.08.2000en, lv
    3
    Pauls Dzērve03.09.191821.12.1961lv
    4Voldemārs KalpiņšVoldemārs Kalpiņš19.02.191611.02.1995lv, ru
    5Eduards BerklāvsEduards Berklāvs15.06.191425.11.2004en, lv, ru
    6Vilis LācisVilis Lācis12.05.190406.02.1966de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    7Marta DuškinaMarta Duškina09.10.190100.00.1986lv
    8Arvīds PelšeArvīds Pelše07.02.189929.05.1983lv, ru
    9Ņikita HruščovsŅikita Hruščovs15.04.189411.09.1971en, lv, pl, ru
    10Jānis KalnbērziņšJānis Kalnbērziņš17.09.189304.02.1986lv, ru
    11Walter UlbrichtWalter Ulbricht30.06.189301.08.1973de, en, fr, lt, pl, ru, ua
    Birkas