Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte

Tu arī vari pievienot bildi!
Piesaistītās personas:
727apskatīt sarakstu
Notikumi:
3apskatīt sarakstu
Datums no :
00.00.1632
Adrese:
Ülikooli, Tartu, Igaunija
Mājas lapa:
Politiskā teritorija:
Tartu
Kategorijas:
Universitāte, skola
Koordinātas:
58.381356482078,26.71944357456
Papildu lauki

Tartu (Tērbatas) Universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, viņš 1636.—1637. gadā bija arī akadēmijas rektors.

Sakarā ar Otrā Ziemeļu kara darbību akadēmija 1656. gadā tika pārcelta uzTallinu un 1665. gadā uz laiku slēgta.

1690. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma augstskola Tērbatā atjaunoja darbību kā Academia Gustavo-Carolina, tomēr bada gadu dēļ to pārcēla uz Pērnavu 1695. gadā, kur tā ar pārtraukumu 1697. — 1699. gadā darbojās arī Lielā Ziemeļu kara laikā. Akadēmija tika slēgta tikai pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. gada 12. augustā ieņēma Pērnavu.

Universitāte 1802. gadā tika atjaunota pēc Krievijas imperatora Aleksandra I rīkojuma kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat). Atjaunošanas iniciatīva nāca no Vidzemes bruņniecības, no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu. 19. gadsimta vidu uzskata par universitātes zelta laikmetu, un šajā periodā universitātē mācījās daudzi latviešu kultūras, ekonomikas un politiskie darbinieki, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis.

Vēlākā periodā rusifikācijas dēļ skolu pameta lielākā daļa tās vācu izcelsmes pasniedzēju, un universitāte palēnām sāka zaudēt savu starptautisko prestižu.

1919. gadā uz universitātes bāzes tika izveidota igauniskā Tartu Universitāte. Padomju okupācijas periodā tā tika pārdēvēta par Tartu Valsts Universitāti, tā kļuva par nozīmīgu socioloģisko datu apstrādes centru visā PSRS.

1989. gadā universitāte atguva savu iepriekšējo nosaukumu.

Pašlaik universitātē ir apmēram 19 000 studentu, starp tiem 1200 doktorantu.

 Universitātei ir plaša starptautiskā sadarbība un studenti no dažādām pasaules valstīm, tostarp no Latvijas. Universitāte piedāvā pilnu akadēmisko izglītību dažādās nozarēs, sniedzot arī iespēju studentiem mācīties angliski.

(Dorpat, Jurjev, Dorpatiensis)

Piesaistītās personas

Loma Bildes Vārds No Līdz Apraksts Valodas
1mācījiesFrīdrihs Ludvigs fon MaidelsFrīdrihs Ludvigs fon Maidelslv
2studējisJēkabs MorsJēkabs Mors00.00.1860lv
3studējisOtto BērtiņšOtto Bērtiņšlv
4studējis
Teodors Gēlhārslv
5studējisGeorgs TomssGeorgs Tomsslv
6studējisAlberts Voldemārs fon HolandersAlberts Voldemārs fon Holanderslv
7studējisBernhards Alberts fon HolandersBernhards Alberts fon Holanderslv
8studējisVoldemārs  fon KnīrīmsVoldemārs fon Knīrīmsen, lv
9studējisHeinrihs Johans Gotlībs  fon VolfsHeinrihs Johans Gotlībs fon Volfslv
10studējisHugo GrīnbergsHugo Grīnbergslv
11studējisAugusts fon  ZīversAugusts fon Zīversde, lv
12studējisMaksis fon ZiverssMaksis fon Ziverss00.00.187500.00.1879lv
13studējisJūlius Vilhelms Teofils fon RihtersJūlius Vilhelms Teofils fon Rihtersen, lv
14studējisViktors RihtersViktors Rihterslv
15studējisBoriss fon VolfsBoriss fon Volfslv, ru
16studējisTeodors TīlingsTeodors Tīlingslv
17studējisKarls Johans Teodors fon BetihersKarls Johans Teodors fon Betihersde, lv
18studējisReinholds Rihards Georgs  fon BergmanisReinholds Rihards Georgs fon Bergmanislv
19studējisFrīdrihs VolfsFrīdrihs Volfslv
20studējisLudvigs Gotfrīds CimmermansLudvigs Gotfrīds Cimmermanslv
    Tagi