Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
83Notikumu saraksts
Datums:
27.04.1917
Papildu lauki

1917. gada  9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī, Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā emocijas kūsāja. Gan pašu delegātu vidū, gan arī pie kongresa norises vietas sapulcējušos iedzīvotāju pūļos. Atmosfēra bija nokaitēta, tāpēc nācās lēmumu galīgo pieņemšanu atlikt uz nākamo dienu.

Pirmo kongresa dienu aizvadīja kinoteātrī "Diāna". Otrās dienas sanāksme notika pavisam netālu Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās. Mūsdienās šeit atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola. Otrajā dienā delegāti bija sapulcējušies uz rezolūcijas pieņemšanu.

Francis Kemps un viņa domubiedri nepiedalījās lēmumu pieņemšanā. Arī vairāki Franča Trasuna atbalstītāji bija pametuši Rēzekni, baidīdamies par savām dzīvībām, jo kongresa pirmajā dienā atsevišķi delegāti bija piedzīvojuši uzbrukumus.

Latgales kongress pieņēma astoņu punktu rezolūciju. Tās oriģināls nav saglabājies, pieņemtie lēmumi zināmi no publikācijām presē un norakstiem.

Profesors Josifs Šteimans rakstījis, ka Latgales kongresa lēmumiem nebija juridiska spēka. Tā bija deklarācija par latgaliešu politiski aktīvās daļas vēlmēm.

Latgales kongresa rezolūcijas pirmais punkts skanēja:

"Mes, Latgolas, latwiši pylnwarniki, sasapulcejuši 26.—27. aprili Rēzeknē sasauktā kongresā, atzeidami latwišus, kuri dzeiwoj Witebskas gubernē, tai ari kurzemnikus un widzemnikus par winu latwišu tautu, nuspridem apsawinot ar Kurzemes un Wydzemes latwišim winā politiskā autonomā tautas organizmā Kriwijas Walsti.”*

Latgaliešiem vienmēr ļoti svarīgs bijis rezolūcijas otrais punkts. Tas paredzēja pašnoteikšanos valodas jautājumos.

Jurists Agris Bitāns norāda:

"Praktiskā ziņā varātu saceit, ka tys dorbuojēs. Školuos beja īspiejams vuiceitīs latgaliski, dokumentus pījēme latgaliski. Cylāki varēje izasaceit latgaliski. Tys nūzeimoj, ka de facto tys dorbuojēs. Cyta līta, ka tymā breidī, kod Ulmaņs uztaiseja apvārsumu, tod mainejuos izpratne par tū, ka ir pareizī i napareizī latvīši, i ir pareizuo latvīšu volūda i napareizuo latvīšu volūda. Nu normativajim aktim pazuda jebkaidys nūruodis iz latgalīšu volūdu i īspieju jū oficiali lītuot."

Latgales kongresā pieņemtie lēmumi paredzēja arī ciešu latviešu sadarbību ar šeit dzīvojošajām mazākumtautībām un viņu interešu respektēšanu.

Šo lēmumu realizēšanai kongress ievēlēja Latgales pagaidu zemes padomi ar 60 deputātu vietām, no tām 24 bija rezervētas poļu, krievu un ebreju minoritātēm. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Franci Trasunu.

Kā atbildes pasākumu Latgales latviešu kongresam tika noorganizēta Latgales krievu sanāksme Rēzeknē 2. (15.) jūlijā, kas nolēma, ka Latgales apriņķiem jāpaliek Vitebskas guberņas sastāvā. Kā jau ierasts, Krievijas koloniālā politika nekavējās "aizstāvēt krievu tiesības" savās cittautu kolonijās.

Neraugoties uz kongresā pieņemtajiem lēmumiem, Krievijas Pagaidu valdība vilcinājās pieņemt lēmumu par latviešu apdzīvoto apriņķu apvienošanu, kaut arī 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) tā bija izdevusi rīkojumu par Vidzemes guberņas igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu Igaunijas guberņai.

  • Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studija

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā. Mūsdienu Latgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Jersikas ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā, kas latīņu tekstos saukta par „Letiju” (Lettia), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (Лотыголa).

1561. gadā pēc nemitīgajiem krievu iebrukumiem Livonija noslēdza ūniju ar Polijas-Lietuvas republiku (PLR) un kļuva par tās vasali, bet pierobežā esošā un Maskavijas visvairāk apdraudētā Latgale tika nodota tiešā PLR pakļautībā un tika dēvēts par „Inflantiju” (Inflanty). Šajā laikā Latgalē nostiprinājās katolicisms (pārējā daļā par vadošo ticību kļuva luterānisms) un latgaļu dialektā ienāca daudzi poļu (slāvu) un lietuviešu izcelsmes jaunvārdi, kamēr pārējās latviešu teritorijās vairāk ieviesās ģermāņu (vācu, zviedru) izcelsmes jaunvārdi.

Arī pēc PLR "dalīšanas" jeb Krievijas okupācijas 1772.—1918. Latgale saglabāja Inflantijas nosaukumu, lai gan tika iekļauta Krievijas - Vitebskas guberņas sastāvā. Latgale tieši Krievija pārvaldes laikā sāka ievērojami ekonomiski atpalikt no pārējās Latvijas, jo tajā tika pārņemtas Krievijas mantošanas tradīcijas (zemi mantoja visi vīriešu kārtas pēcnācēji, sekojoši tā bija sadrumstalota un neefektīvi izmantojama), kā arī visilgāk tika pakļauta Krievijas dzimtbūšanas sistēmai (1772-1866, kamēr, piemēram, Daugavas otrā pusē esošā Zemgale un Kurzeme- tikai 1795-1817).

Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „lotigolu” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks Francis Kemps (1876.—1953.).

Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur dominējošā konfesija ir luterānisms, Latgalē joprojām dominējošā ir Romas katoļu baznīca, lai gan tajā sastopami arī pareizticīgie- gan vecticībnieki, gan pamatā PSRS okupācijas laikā iebraukušie kolonisti, kuri pēc PSRS sabrukuma sevi pamatā asociē ar Kremlim pakļauto Maskavas pareizticīgo baznīcu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latgalē izlaupīti vairāk nekā 400 apbedījumiLatgalē izlaupīti vairāk nekā 400 apbedījumi10.03.2015lv
2Tallinā tiek pārvietots Bronzas kareivisTallinā tiek pārvietots Bronzas kareivis27.04.2007lv, pl, ru
3Abrene, kā arī tās nozagšanas vēstureAbrene, kā arī tās nozagšanas vēsture08.02.2007lv
4LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanasLR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas23.04.1990lv
5LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiemLPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem22.03.1947lv
6Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
7Komunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājusKomunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājus27.05.1944lv
8Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
9Rīgā atklāts pirmais specializētais bērnu kinoteātrisRīgā atklāts pirmais specializētais bērnu kinoteātris07.11.1940lv
10PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanasPSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas15.07.1940lv
11Genocīds pret nekrievu tautām.  Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļiGenocīds pret nekrievu tautām. Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļi11.08.1937en, lv, pl, ru
12Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinetsLatvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets16.05.1934lv
13Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"01.05.1920lv
141920.gada februāra kaujas pret iebrukušo Krievijas Sarkano Armiju Latgalē 1920.gada februāra kaujas pret iebrukušo Krievijas Sarkano Armiju Latgalē 06.02.1920lv
15Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili 03.01.1920lv, pl, ru
16Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu 14.11.1919lv
17Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, ZiepniekkalnsBermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns10.11.1919lv
18Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiemBermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem03.11.1919lv
19"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā10.09.1919lv
20Latvijas armijas dzimšanas dienaLatvijas armijas dzimšanas diena10.07.1919lv

Karte

Avoti: news.lv, lsm.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Francis  KempsFrancis Kemps00.00.187600.00.1952lv
    2Francis TrasunsFrancis Trasuns16.10.186406.04.1926lv
    Birkas