Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
68Notikumu saraksts
Datums:
08.12.1919
Papildu lauki

Likums tobrīd bija akūti nepieciešams, jo Krievijas impērijas sastāvā jau kopš 19. gadsimta beigām latviešus centās rusificēt,- skolās mācību valoda bija krievu, bet pat par sarunāšanos starpbrīžos latviski, varēja saņemt sodu. Okupētajā un Krievijas sastāvā iekļautajā Latgalē 40 gadus (līdz 1904. gadam) vispār bija aizliegta latīņu rakstība, līdz ar to grāmatas nereti pārrakstīja ar roku. Izglītības līmenis dažādās latviešu zemēs bija atšķirīgs.

Nelatviešu skolās latviešu valoda bija ievedama no pamatskolas otrā gada.

Likums gan reāli savu darbību sāka tikai vēlāk, jo Latvijā bija jau iebrukušas Krievijas Sarkanās Armijas vienības, kuras mēneša laikā okupēja visu Latvijas teritoriju līdz Ventai.

Lai gan latviešu valoda Latvijas Republikā kā pamatvaloda pastāvēja tikai 20 gadus, līdz  1940. gadam, kad to atkārtoti okupēja Krievija (PSRS), tā ielika būtiskus pamatus latviešu nācijas veidošanā, par spīti "raibajam" nacionālajam sastāvam. 

Diemžēl, 1991. gadā atgūstot neatkarību, apzināti vai neapzināti, ignorējot milzīgo Krievijas iebraucēju skaitu, Latvijas Republika neatjaunoja obligāto apmācību latviski. Līdz ar to "neatkarīgā Latvija" izaudzināja veselu paaudzi, kurā daļa joprojām nepārzina valsts valodu un turpina dzīvot "impērijas"- Krievijas infotelpā. Tikai 2020. gadā paredzēts šo kļūdu labot, taču joprojām ne visos līmeņos. Piemēram, bērnudārzos joprojām tiek mākslīgi "kultivēta" krievu valoda, tādējādi apgrūtinot krievu bērniem iespēju asimilēties vēlāk skolās, savukārt latviešu bērnu vecākiem Rīgā- iespēju pat elementāri atrast savam bērnam vietu bērnudārzā.

Postkomunistu un Krievijas imperiālistiskajiem centieniem joprojām lojālo valdošo politiķu nespēja domāt valstiski tikai aktivizē bijušo "Impērijas kolonistu" nekaunību. Iebraucēji nevis cenšas iekļauties Latvijas sabiedrībā, bet atļaujas nesodīti rīkot daudzskaitlīgus krievu imperiālistu maršus, nesot impērijas karogus un citus simbolus, kā arī plakātus, kurās okupanti Latviju dēvē par krievu zemi.

Krievu imperiālistu un rusifikācijas piekritēju gājiens Rīgā, 2019. gada 5. decembrī

Руки прочь от русских школ. Акция протеста 05.12.19 Рига

В Риге прошло массовое шествие в защиту русского языка - Россия 24

***

Bez pamatskolām 1919./20. m. g. pirmajā pusē Latvijā darbojās 35 latvju vispārizglītojošas vidusskolas. Kas zīmējas uz meiteņu, zēnu un kopmācibas skolu skaitu, tad jāaizrāda, ka kopmācibas skolu skaitā ievestas ari tādas, kur zēniem un meitenēm atsevišķas klases pat ar dažādu programu zēnuun meiteņu klasēm (Biržu, Alūksnes, Valka un Rigas II). Skolu uzturēšanā vienādi redzamu vietu ieņēmušas pilsētu pašvaldibas -13 un privātpersonas (ari 13 skolas), dažādas hiedribas uzturējušas 7 skolas, bet valsts un pagasti uzturējuši pa vienai vidusskolai (Jēkabmiestā —valsts un Lubānā — pagasts).

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.02.1921

 

***

 

Lielākās diskusijas deputātu vidū izcēlās par to, vai skolās kā mācību priekšmets nosakāma ticības mācība. Sociāldemokrāti bija kategoriski pret, bet Tautas padome nobalsoja par normu, ka priekšmets mācāms vien tiem, kuru vecāki to vēlas.

Dienu pirms likuma pieņemšanas Rīga notika Latvijas Skolotāju padomes sēde, kurā konstatēja skolu grūto stāvokli. Algas skolotājiem valsts maksāja tikai no 1919. gada oktobra un tās nebūt nebija lielas, tomēr skolotājiem, piemēram, Mīlgrāvja skolā, vēl pienācās dzīvoklis un malka par brīvu, kā arī pusstops petrolejas nedēļā apgaismošanai.

Pašu skolotāju akūti trūka.

Tajā pašā Mīlgrāvī uz aptuveni 300 audzēkņiem bija pieci skolotāji, Līgatnes papīrfabrikas skolā divi uz 120 skolēniem.

50–60 bērni uz vienu skolotāju tolaik bija izplatīta lieta (pēc jaunā likuma klasē nedrīkstēja būt vairāk par 40). Lauku skolās bieži trūka krīta un petrolejas apgaismojumam. Tāpat pagasti nemaz nesteidzās pabalstīt savas skolas un mācībspēkus.

    Fragmenti no: Viesturs Sprūde    

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Svarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulēSvarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulē31.12.2019de, ee, en, lt, lv, pl, ru
2Egils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatāEgils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatā08.07.2019lv
3Romas pāvesta vizīte LatvijāRomas pāvesta vizīte Latvijā24.09.2018lv
4
Saeima 3. lasījumā atbalsta grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā22.03.2018lv
5Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienāSaeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienā04.05.2015lv
6Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas SenātsTiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts28.12.2013lv
7Abrene, kā arī tās nozagšanas vēstureAbrene, kā arī tās nozagšanas vēsture08.02.2007lv
8
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK21.06.1997lv
9Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanasLatvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas05.06.1993lv
10Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanuLatvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu15.01.1991lv
11Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācijaNotiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija13.01.1991lv
12Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumuLatvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu13.12.1990lv
13Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
14Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā 07.10.1988lv
15Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodāIznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā07.10.1988lv
16Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
17Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programmaRīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma09.06.1959lv, ru
18PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
19Mežabrāļu cīņas pret PSRS okupāciju Sēlijā. Brāļu Pormaļu "Vilkaču" grupas pēdējā kauja pie mežsarga Bogdanova mājāmMežabrāļu cīņas pret PSRS okupāciju Sēlijā. Brāļu Pormaļu "Vilkaču" grupas pēdējā kauja pie mežsarga Bogdanova mājām16.08.1946lv
20Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas