Jānis Peters
- Dzimšanas datums:
- 30.06.1939
- Miršanas datums:
- 27.01.2025
- Mūža garums:
- 85
- Dienas kopš dzimšanas:
- 31269
- Gadi kopš dzimšanas:
- 85
- Dienas kopš miršanas:
- 11
- Gadi kopš miršanas:
- 0
- Kategorijas:
- Atzinības krusts, LV, Deputāts, Dzejnieks, Komunists, Parlamenta deputāts, Politiķis, Publicists, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Vēstnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
Jānis Peters bija latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts.
Dzīvesgājums
Dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē.
Māte Zelma Petere (1904—1981) dzimusi Mazsalacā, strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā.
Tēvs Jānis Peters (1895—1977) bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks,
1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko pārdevis.
No 1947. līdz 1958. gadam Jānis Peters mācījās Liepājas 6. vidusskolā.
No 1957. līdz 1963. gadam strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu.
No 1963. līdz 1964. gadam strādāja Liepājas rajona laikrakstā „Ļeņina Ceļš”
No 1964. līdz 1967. gadam LKP oficiozā par prozas nodaļas redaktoru
No 1967. līdz 1972. gadam žurnālā „Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru
1968. gadā uzņemts LPSR rakstnieku savienībā
No 1974. līdz 1976. gadam LPSR rakstnieku savienīas valdes sekretārs
No 1985. līdz 1990. gadam bija LPSR rakstnieku savienības pirmais sekretārs.
Piedalījies Latvijas 3. Atmodas procesos.
Darbojies politikā.
Dēls Krišjānis Peters darbojies politikā, miris 2014. gadā 39 gadu vecumā.
Miris 2025. gada 27. janvārī 85 gadu vecumā.
Politiskā darbība
J. Peters bija PSKP biedrs no 1973. gada līdz 1990. gadam, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis.
Bija ar LPSR Valsts drošības komiteju saistītās organizācijas — Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs — padomes loceklis, kopā ar komitejas atbildīgo sekretāru Jāni Aneraudu viesojies ASV pie trimdas latviešiem 1970. gados.
1975. gadā devies uz Beļģiju, 1979. gadā ceļojis pa Baltijas jūras valstīm Miera aizstāvēšanas komisijas sastāvā.
1980. gados daudzkārt ceļojis uz ārzemēm.
Atmodas gados J. Peters kļuva par vienu no tā laika notikumu laika centrālajām personībām.
1988. gada jūnijā viņš uzstājās ar runu Rakstnieku un radošo savienību plēnumā, kas bija nozīmīgs notikums Atmodas procesā. Viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) dibinātājiem un līderiem.
1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā LTF kandidāts no Valmieras 299. nacionāli teritoriālā vēlēšanu apgabala, no 25. maija PSRS Tautas deputātu kongresa loceklis.
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs J. Peteru iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu: bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991—1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992—1997).
1990. gados J. Peters kopā ar Raimondu Paulu veidoja Aināra Šlesera Jauno partiju (piedalījās tās dibināšanā 1998. gadā), bet 21. gadsimta sākumā iesaistījās Šlesera veidoto Jaunās kristīgās partijas un Latvijas Pirmās partijas veidošanā un atbalstīšanā.
2004. gadā izstājies no Latvijas Pirmās partijas.
Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).
2008. gadā saņēma Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.
Jāņa Petera politiskā darbība ir atšķirīgi vērtēta, piemēram, Anda Kuduma norāda, ka Peters saņēmis tautas atzinību par savu radošo darbību 1960.-1980. gados, taču viņa vēlākā politiskā un diplomātiskā darbība vērtēta dažādi.
Sabiedriskā darbība
Paralēli daiļradei, politiskajai darbībai un diplomāta karjerai, J. Peters Latvijas neatkarības periodā bija arī aktīvs sabiedriskais darbinieks un saskaņā ar SIA Lursoft IT datiem bijis dažādos statusos saistīts ar sekojošiem uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām:
Lielākā daļa no tām jau ir likvidētas:
- Rīgas astoņsimtgades ģilde (Likvidēts 11.07.2018)
- Latvijas Pirmā partija (Reorganizēts 02.11.2007)
- NEATKARĪBA, Tautas deputātu klubs (Likvidēts 14.11.2007)
- Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds (Likvidēts 13.11.2007)
- Krišjāņa Valdemāra fonds (Likvidēts 07.09.2007)
- VERNISSAGE HOLDING, A/S (Likvidēts 19.01.2006)
- Tirdzniecības nams "BELARUS", Akciju sabiedrība (Likvidēts 28.11.2017)
- LATVIJAS TIRDZNIECĪBAS CENTRS, Akciju sabiedrība (Likvidēts 26.05.2010)
- RĪGAS BALSS, Akciju sabiedrība (Likvidēts 08.09.2000)
- IZKLAIDES CENTRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (Likvidēts 01.12.2006)
- LATVIJAS UNIVERSITĀTES AUSTRUMEIROPAS INSTITŪTS, Bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību (Likvidēts 06.12.2004)
- VĒRMANĪTIS, Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MAN-TESS" filiāle (Likvidēts 16.02.2006)
- VERNISĀŽA TV, Akciju sabiedrība (Likvidēts 28.10.2010)
Bibliogrāfija
Jānis Peters ir publicējis vairākus dzejoļu krājumus, rakstījis esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem. Pirmā Petera dzejas publikācija «Kaist pīlādzis sniegā» bija 1961. gadā Liepājas laikrakstā «Komunists». Pirmais dzejoļu krājums «Dzirnakmens» izdots 1968. gadā.
Dzeja
- Dzirnakmens. Rīga: Liesma, 1968;
- Asinszāle. Rīga: Liesma, 1970;
- Mans bišu koks, Rīga: Liesma, 1973;
- Ceturtā grāmata. Rīga: Liesma, 1975;
- Priekšnojautas. Rīga: Liesma, 1979;
- Tautas skaitīšana. Rīga: Liesma, 1984;
- Trīs dārgas mantas. Rīga: Liesma, 1984.
- Kovārnis korī. (bērnu dzejoļi) Rīga: Liesma, 1988.
- Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004.
- Vīna dvēsele. (dziesmu cikls) Rīga: Jumava, 2005.
- Minhauzens un kamikadze. Rīga: Jumava, 2012.
- Rudenskura spogulī. Rīga: Jumava, 2017.
Proza un biogrāfijas
- Baltijas toverī sālīti. (kopā ar D. Avotiņu) Rīga: Liesma, 1973;
- Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma, 1981;
Izlases
- Modinātāju remonts. Rīga: Liesma, 1980.
- Svētā mierā, sāpēs mūžīgās. Rīga, Liesma, 1989.
- Es tevi mīlu. Rīga: Jumava, 1998.
- Jānis Peters: lirika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
- Dzeja. Rīga: Atēna, 2004.
- Visu mūžu man ir dzejas dienas. Rīga: Jumava, 2015.
Uzrakstījis arī grāmatu par Raimondu Paulu, kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar Petera tekstiem. Sarakstījis libretu Paula Dambja operai „Spārni” (iestudēta 1976. gadā), rakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm.
Apbalvojumi un pagodinājumi
- LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1983),
- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
- LU goda biedrs,
- Ojāra Vācieša prēmija (1984),
- Sv. Marka ordeņa kavalieris (Venēcija),
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1995),
- Atzinības krusts, I šķira (2008)
Avoti: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Liepājas Raiņa 6. vidusskola | mācījies | lv |
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Jānis Peters | Tēvs | |
2 | ![]() | Zelma Petere | Māte | |
3 | ![]() | Krišjānis Peters | Dēls | |
4 | ![]() | Ints Cālītis | Darba biedrs | |
5 | ![]() | Vilnis Edvīns Bresis | Darba biedrs | |
6 | ![]() | Andrejs Cīrulis | Darba biedrs | |
7 | ![]() | Romāns Apsītis | Darba biedrs | |
8 | ![]() | Anna Seile | Darba biedrs | |
9 | ![]() | Eduards Berklāvs | Darba biedrs | |
10 | ![]() | Jānis Škapars | Darba biedrs, Domu biedrs | |
11 | ![]() | Imants Ziedonis | Darba biedrs | |
12 | ![]() | Džemma Skulme | Darba biedrs, Domu biedrs | |
13 | ![]() | Aivars Endziņš | Darba biedrs | |
14 | ![]() | Andris Grūtups | Darba biedrs | |
15 | ![]() | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | |
16 | ![]() | Ita Kozakeviča | Darba biedrs | |
17 | ![]() | Pēteris Laķis | Darba biedrs, Domu biedrs | |
18 | Mavriks Vulfsons | Darba biedrs | ||
19 | ![]() | Aivars Berķis | Darba biedrs | |
20 | ![]() | Valentīna Zeile | Darba biedrs | |
21 | ![]() | Andrejs Krastiņš | Darba biedrs | |
22 | ![]() | Juris Laksovs | Darba biedrs | |
23 | ![]() | Ivars Strautiņš | Darba biedrs | |
24 | ![]() | Imants Daudišs | Darba biedrs | |
25 | ![]() | Jānis Blūms | Darba biedrs | |
26 | ![]() | Raits Černajs | Darba biedrs | |
27 | ![]() | Rolands Rikards | Darba biedrs | |
28 | ![]() | Emerita Buķele | Darba biedrs | |
29 | ![]() | Filips Stroganovs | Darba biedrs | |
30 | ![]() | Rita Kukaine | Darba biedrs | |
31 | ![]() | Vilnis Eglājs | Darba biedrs | |
32 | ![]() | Jānis Oherins | Darba biedrs | |
33 | ![]() | Alberts Bels | Darba biedrs | |
34 | ![]() | Andris Līgotnis | Darba biedrs | |
35 | ![]() | Vladimirs Einiņš | Darba biedrs | |
36 | ![]() | Andris Plotnieks | Darba biedrs | |
37 | ![]() | Aleksejs Vidavskis | Darba biedrs | |
38 | ![]() | Gunārs Asaris | Darba biedrs | |
39 | ![]() | Edmunds Johansons | Paziņa | |
40 | ![]() | Boriss Pugo | Paziņa | |
41 | ![]() | Mihails Gorbačovs | Paziņa | |
42 | ![]() | Boriss Jeļcins | Paziņa | |
43 | ![]() | Viktors Avotiņš | Domu biedrs |
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.10.1988 | M. Gorbačovs kļūst par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju
07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā
Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles
1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju.
20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās
31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu
1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.