Jānis Peters

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.06.1939
Miršanas datums:
27.01.2025
Mūža garums:
85
Dienas kopš dzimšanas:
31269
Gadi kopš dzimšanas:
85
Dienas kopš miršanas:
11
Gadi kopš miršanas:
0
Kategorijas:
Atzinības krusts, LV, Deputāts, Dzejnieks, Komunists, Parlamenta deputāts, Politiķis, Publicists, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Vēstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Jānis Peters bija latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts.

Dzīvesgājums

Raimonds Pauls "Elēģija"

 

Dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē.

Māte Zelma Petere (1904—1981) dzimusi Mazsalacā, strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā.
Tēvs Jānis Peters (1895—1977) bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks,

1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko pārdevis.

No 1947. līdz 1958. gadam Jānis Peters mācījās Liepājas 6. vidusskolā. 

No 1957. līdz 1963. gadam strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu.

No 1963. līdz 1964. gadam  strādāja Liepājas rajona laikrakstā „Ļeņina Ceļš”

No 1964. līdz 1967. gadam  LKP oficiozā par prozas nodaļas redaktoru 

Raimonds Pauls un Jānis Peters: «Savējo sarunas par dzeju un dzīvi»

No 1967. līdz 1972. gadam  žurnālā „Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru 

1968. gadā uzņemts LPSR rakstnieku savienībā

No 1974. līdz 1976. gadam LPSR rakstnieku savienīas valdes sekretārs

No 1985. līdz 1990. gadam  bija LPSR rakstnieku savienības pirmais sekretārs.

"Mēmā dziesma" / The Mute Song (Raimonds Pauls/Jānis Peters) ENGLISH subtitles/translation

Piedalījies Latvijas 3. Atmodas procesos.

Jānis Peters par 1991.gada augusta notikumiem

Darbojies politikā.

Dēls Krišjānis Peters darbojies politikā, miris 2014. gadā 39 gadu vecumā.

Miris 2025. gada 27. janvārī 85 gadu vecumā.

Politiskā darbība

J. Peters bija PSKP biedrs no 1973. gada līdz 1990. gadam, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis. 

Bija ar LPSR Valsts drošības komiteju saistītās organizācijas — Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs — padomes loceklis, kopā ar komitejas atbildīgo sekretāru Jāni Aneraudu viesojies ASV pie trimdas latviešiem 1970. gados. 

1975. gadā devies uz Beļģiju, 1979. gadā ceļojis pa Baltijas jūras valstīm Miera aizstāvēšanas komisijas sastāvā.

1980. gados daudzkārt ceļojis uz ārzemēm.

Atmodas gados J. Peters kļuva par vienu no tā laika notikumu laika centrālajām personībām.

1988. gada jūnijā viņš uzstājās ar runu Rakstnieku un radošo savienību plēnumā, kas bija nozīmīgs notikums Atmodas procesā. Viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) dibinātājiem un līderiem.

1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā LTF kandidāts no Valmieras 299. nacionāli teritoriālā vēlēšanu apgabala, no 25. maija PSRS Tautas deputātu kongresa loceklis. 

Jānis Peters, dzejnieks, | Brīvības bulvāris

Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs J. Peteru iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu: bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991—1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992—1997).

1990. gados J. Peters kopā ar Raimondu Paulu veidoja Aināra Šlesera Jauno partiju (piedalījās tās dibināšanā 1998. gadā), bet 21. gadsimta sākumā iesaistījās Šlesera veidoto Jaunās kristīgās partijas un Latvijas Pirmās partijas veidošanā un atbalstīšanā. 

2004. gadā izstājies no Latvijas Pirmās partijas.

Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).

2008. gadā saņēma Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.

Jāņa Petera politiskā darbība ir atšķirīgi vērtēta, piemēram, Anda Kuduma norāda, ka Peters saņēmis tautas atzinību par savu radošo darbību 1960.-1980. gados, taču viņa vēlākā politiskā un diplomātiskā darbība vērtēta dažādi.

Sabiedriskā darbība

Paralēli daiļradei, politiskajai darbībai un diplomāta karjerai, J. Peters Latvijas neatkarības periodā bija arī aktīvs sabiedriskais darbinieks un saskaņā ar SIA Lursoft IT  datiem bijis dažādos statusos saistīts ar sekojošiem uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām:  

 

Lielākā daļa no tām jau ir likvidētas: 

 

 

Bibliogrāfija

Jānis Peters ir publicējis vairākus dzejoļu krājumus, rakstījis esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem. Pirmā Petera dzejas publikācija «Kaist pīlādzis sniegā» bija 1961. gadā Liepājas laikrakstā «Komunists». Pirmais dzejoļu krājums «Dzirnakmens» izdots 1968. gadā.

Dzeja

  • Dzirnakmens. Rīga: Liesma, 1968;
  • Asinszāle. Rīga: Liesma, 1970;
  • Mans bišu koks, Rīga: Liesma, 1973;
  • Ceturtā grāmata. Rīga: Liesma, 1975;
  • Priekšnojautas. Rīga: Liesma, 1979;
  • Tautas skaitīšana. Rīga: Liesma, 1984;
  • Trīs dārgas mantas. Rīga: Liesma, 1984.
  • Kovārnis korī. (bērnu dzejoļi) Rīga: Liesma, 1988.
  • Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004.
  • Vīna dvēsele. (dziesmu cikls) Rīga: Jumava, 2005.
  • Minhauzens un kamikadze. Rīga: Jumava, 2012.
  • Rudenskura spogulī. Rīga: Jumava, 2017.

Proza un biogrāfijas

  • Baltijas toverī sālīti. (kopā ar D. Avotiņu) Rīga: Liesma, 1973;
  • Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma, 1981;

Izlases

  • Modinātāju remonts. Rīga: Liesma, 1980.
  • Svētā mierā, sāpēs mūžīgās. Rīga, Liesma, 1989.
  • Es tevi mīlu. Rīga: Jumava, 1998.
  • Jānis Peters: lirika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
  • Dzeja. Rīga: Atēna, 2004.
  • Visu mūžu man ir dzejas dienas. Rīga: Jumava, 2015.

Uzrakstījis arī grāmatu par Raimondu Paulu, kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar Petera tekstiem. Sarakstījis libretu Paula Dambja operai „Spārni” (iestudēta 1976. gadā), rakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm.

Apbalvojumi un pagodinājumi

  • LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1983),
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
  • LU goda biedrs,
  • Ojāra Vācieša prēmija (1984),
  • Sv. Marka ordeņa kavalieris (Venēcija),
  • Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1995),
  • Atzinības krusts, I šķira (2008)

Avoti: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Liepājas Raiņa 6. vidusskolaLiepājas Raiņa 6. vidusskolamācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis  PetersJānis PetersTēvs00.00.189500.11.1977
        2Zelma PetereZelma PetereMāte00.00.190400.00.1981
        3Krišjānis PetersKrišjānis PetersDēls23.06.197513.11.2014

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Pievieno atmiņas

        01.10.1988 | M. Gorbačovs kļūst par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju

        Pievieno atmiņas

        07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā

        Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Pievieno atmiņas

        02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās

        Pievieno atmiņas

        31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu

        1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.

        Pievieno atmiņas

        08.02.2007 | Abrene, kā arī tās nozagšanas vēsture

        Pievieno atmiņas

        05.04.2018 | Jānis Peters: Kā mēs aizbēgām uz partijas 19. konferenci

        Pievieno atmiņas

        Birkas