Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
33Notikumu saraksts
Datums:
29.05.2019
Papildu lauki

Saeimas deputātu vairākums trešdien, 29. maijā, par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par Levitu balsoja 61 deputāts.

Uz Valsts prezidenta posteni sākotnēji no koalcījas puses tika izvirzīts Egils Levits, bet vēlāk tika izvirzītas vēl divas personas - no Zaļo un zemnieku savienības puses tiesīibsargs Juris Jansons, un pēdējā brīdī daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti nosauca Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Esošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.

Uz balsošanu bija ieradušies visi trīs pretendenti. 

  • Par Levitu balsoja 61 deputāts, pret – 32.
  • Par Jansonu balsoja 8 parlamentārieši un 85 – pret,
  • Par Šmitu balsoja 24 deputāti un 69 – pret.

Saeimas deputātiem tika izsniegtas 95 vēlēšanu zīmes, Rihards Kols cītīgi apmācīja pārējos, kā pareizi aizpildīt, taču beigās par derīgām atzītas 93. Izrādījās, ka savas vēlēšanu zīmes sabojājuši Anda Čakša (ZZS) un Māris Kučinskis

Viņu vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām.

Jūlija Stepaņenko: Debates par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Koalīcija līdzinās cilvēkam, kas no visas sirds centās pieklājīgi uzvesties pie pašu skaisti saklātā galda, bet beigās tomēr piedzērās un norāva galdautu, iekrītot uz mutes salātos.

Egils Levits dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, palīdzot definēt Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Egils Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kļuvis par tieslietu ministru un ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā, bet pēc tās demisijas no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.

Kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits iesaistījies arī Satversmes preambulas izstrādē, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidota latviešu nācijas pastāvēšanai.

Pirmoreiz kā potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts viņš pieminēts 2007. gadā, bet tolaik no kandidēšanas atteicies.

2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja Nacionālā apvienība, bet viņš vēlēšanās zaudēja Raimondam Vējonim

Zīmīgi, ka kopš Atmodas laikiem pirmo reizi prezidenta amata pretendenti visās debatēs izturējas ar koleģiālu un profesionālu cieņu viens pret otru, nemēģinot aizskārt oponentus vai kaut kādā veidā parādīt, ka tie ir ar kaut ko sliktāki par viņiem. Cerams, ka šis piemērs varētu būt vismaz par atskaites punktu turpmākās politiskās diskusijās un varētu būt kļut par pakāpienu Latvijas politiskājā kultūrā.

Pēc ievēlēšanas notika preses konferencē, kurā uz jautājumu, vai viņš ies uz radio Baltcom un runās krievu valodā, jaunievēlētais prezidents deva tiešu atbildi, ka nāks un runās, bet tas notiks tikai un vienīgi valsts valodā, un tā būs ar visiem Latvijas masu medijiem.

Šajā dienā kāds cits Egils ievēlēts Latvijas operas un baleta teātra valdē. Operdziedātājs Egils Siliņš.

Un vēl, neprognozējamais Kaimiņš no Saeimas triibīnes nepalaida garām izdevību kādam klupt virsū ar pārmetumiem. Saskaņai tika pārmests, ka tā nav virzījusi savu kandidātu. Atgādinām, ka Saskaņa izvirzīja savu kandidātu pirmā - 2018 gadā nosaucot politikā nepieredzējušu mācītāju Pēteri Sproģi. Opozīcija ar sevi apkalpojošu mediju palīdzību sarīkoja īstu vircas viesuļvētru pār pretendenta galvu, kurš, dzīvodams pilnīgi citā garīgo vērtību un cilvēcisko attiecību pasaulē, to neizturēja un pats atsauca savu kandidatūru, tādējādi pasargādāms gan sevi, gan savu ģimeni no zākāšanās.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Egils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatāEgils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatā08.07.2019lv
2Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 25.05.2019lv
3Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijāLatvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā25.09.2015lv
4Raimonds Vējonis stājas 11. Latvijas Republikas prezidenta amatāRaimonds Vējonis stājas 11. Latvijas Republikas prezidenta amatā08.07.2015lv
5Rīgā deg valsts Prezidenta pilsRīgā deg valsts Prezidenta pils20.06.2013lv, pl, ru
6Latvijas Republikas 10. prezidents. Tiek ievēlēts Andris BērziņšLatvijas Republikas 10. prezidents. Tiek ievēlēts Andris Bērziņš02.06.2011lv, pl
7Notiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanasNotiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas02.10.2010lv, pl
8Latvijas Republikas prezidenta amatā stājas Valdis ZatlersLatvijas Republikas prezidenta amatā stājas Valdis Zatlers08.07.2007lv, pl
9Latvijas Republikas 9. prezidents. Tiek ievēlēts Valdis ZatlersLatvijas Republikas 9. prezidents. Tiek ievēlēts Valdis Zatlers31.05.2007lv
10Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
11Latvijas Republikas 8. prezidentūra. Atkārtoti tiek ievēlēta V. Vīķe FreibergaLatvijas Republikas 8. prezidentūra. Atkārtoti tiek ievēlēta V. Vīķe Freiberga20.06.2003lv
12Latvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sievieteLatvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sieviete07.07.1999lv
13Latvijas Republikas 5. prezidentūra. Atkārtoti ievēlēts Guntis UlmanisLatvijas Republikas 5. prezidentūra. Atkārtoti ievēlēts Guntis Ulmanis18.06.1996lv
14Latvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR PrezidentuLatvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR Prezidentu07.07.1993lv, pl
15Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusuLatvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu21.08.1991lv, pl
16Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpināsPabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās15.02.1989en, lv, pl
17Limbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karoguLimbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karogu15.08.1982lv
18Latvijas Centrālās Padomes MemorandsLatvijas Centrālās Padomes Memorands17.03.1944de, en, lv, ru
19Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSRAr PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR05.08.1940lv, ru
20Latvijas Republikas 4. Valsts prezidents. Amatu ieņem K. UlmanisLatvijas Republikas 4. Valsts prezidents. Amatu ieņem K. Ulmanis11.04.1936lv

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas