Jānis Škapars (dzimis Remtes pagasta "Veczaļumos") bija Latvijas politisks un sabiedrisks darbinieks gan okupācijas periodā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Bijis LPSR AP un vēlāk LR Saeimas deputāts.

Biogrāfija

1948. gadā beidza mācības Tukuma vidusskolā.

1953. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, 

no 1953. līdz 1969. gadam darbojās Latvijas ĻKJS organizāciju vadības struktūrās.

Vēlāk bija laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors (1969–1985), Rakstnieku savienības literatūras kritikas konsultants. 

1988. gadā vadīja darba grupu Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmās programmas izstrādei. Bija LTF domes un valdes loceklis.

1990. gadā Škaparu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (LR AP) deputātu, viņš vadīja Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju un bija LR AP Prezidija loceklis.

Vēlāk bija 7. un 8. Saeimas deputāts.

Vēlāk bija viens no sabiedriskās organizācijas "Jaunrades fonds" dibinātājiem, tā valdes priekšsēdētājs (1994—1997).

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1980)
• Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1998)
• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2000)