Uga Skulme (1895. gada 20. maijs — 1963. gada 6. novembris) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks.

Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

Uga Skulme ir dzimis 1895. gada 20. maijā Jēkabpilī, toreiz Jēkabmiestā, kaļķu deģa Jēkaba Skulmes un Jūlijas Skulmes deviņu bērnu ģimenē, no kuriem paaugušies tikai pieci- trīs brāļi un divas māsas.

Mācījies Ķestera skolā no 1901. līdz 1903. gadam, tad turpinājis mācības Jēkabpils tirdzniecības skolā no 1903. līdz 1909. gadam, vēlāk Dubultu ģimnāzijā no 1909. līdz 1912. gadam, beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā 1913. gadā.

Tajā pašā 1913. gadā apguvis arī glezniecības iemaņas Jūlija Madernieka studijā. Pēterpils Universitātē studējis jurisprudenci, bet Mākslas akadēmijā- arhitektūru.

Uga Skulme mākslinieka izglītību ieguvis Pēterpils Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā. Izstādē pirmo reizi piedalījies 1914. gadā. No 1916. gada tiek iesaukts kara dienestā, kur ir mācījies inženieru karaskolā, kur ir ieguvis sapiera kvalifikāciju.

Dienējis Aizkaukāza frontē.

Pēc demobolizācijas 1918. gadā atgriezies Pēterburgā, kur turpinājis studijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā Petrova- Vodkina studijā.

Pēc studijām devies uz Serdobskas pilsētu Saratovas guberņā, kur Mākslas nodaļas vadītājs, skolotājs mākslas skolā, kā arī ir piedalījies pilsētas mākslas muzeja izveidē.

1920. gadā atgriezies Latvijā un iekļāvies Rīgas mākslinieku grupā.

1922. gadā ieguvis Kultūras fonda stipendiju. (Vēlāk arī 1930. gadā). No 1923. līdz 1927. gadam vadījis savu bezmaksas mākslas studiju.

Bijis Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijas vadītājs (1924-1927).

1941. gadā darinājis Jesena porcelāna fabrikai skices trauku dekorēšanai.

1945. gadā strādājis par LPSR Mākslas muzeja bibliotekāru un ir bijis grafikas kabineta vadītājs. Uga Skulme bija ilggadējs pedagogs savā studijā, ģimnāzijās, pamatskolā, no 1941. gada Mākslas akadēmijā, kur no 1945. līdz 1950. gadam bijis Zīmēšanas katedras vadītājs, no 1947. gada profesors. Līdz 1963.g. pasniedza zīmēšanu.

Mākslinieku savienības biedrs no 1945. gada. Bieži publicējies par mākslu preses izdevumos, it īpaši tādos izdevumos kā "Sociāldemokrāts", "Latvijas Kareivis" un "Senatne un māksla". Ir vairāku grāmatu autors, strādājis pie enciklopēdiska rakstura izdevumiem, tulkojis. Padomju okupācijas gados ticis pakļauts ideoloģiskām vajāšanām, tāpēc pieredzējis izstāžu ierobežojumus.

Mākslinieka veselības stāvokli jūtami ietekmēja represijas. Uga Skulme mira 1963. gada 6. novembrī Maskavā.

Mākslinieciskā darbība

Daudzpusīgs mākslinieks, kas strādājis dažādos žanros un tehnikās. Mākslinieku interesējuši un aizrāvuši agrīnā darbības posmā modernie mākslas strāvojumi, īpaši franču modernisma- sintētiskā kubisma un pūrisma estētisms.

1920. gadu vidū atgriezies pie neoklasicisma jeb jaunreālisma, modelējot glezniecisko apjomu plastiku. Vēlākos gados kļuvis faktūraināks, krāsaināks, reālistiskajā glezniecībā pastiprināti pievērsies krāszieda izkopšanā. Grūti izcelt kādu vienu vadošu žanru meistara daiļradē, Uga Skulme gleznojis klusās dabas, ainavas, figūru kompozīcijas, portretus. Gleznojis eļļas, akvareļa un pasteļa tehnikās. Strādājis grafikā- litogrāfijā, kokgriezumā, veidojis kolorētus zīmējumus. Rīgas mākslinieku grupas biedrs, ar kuriem kopā un viens pats piedalījies daudzās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Mākslinieks ir bijis teātra izrāžu dekorators, grāmatu ilustrators.

Izstādes

No 1914. gada piedalījies dažādās izstādēs, pēc mākslinieka nāves notikušas daudzas piemiņas izstādes sekojošās Latvijas vietās: dzimtajā Jēkabpilī 1967., 1976., 1981.-1986.un 1987.gadā; Bauskā 1967. gadā; Ļaudonā 1968. gadā; Ventspilī, Saldū un Kuldīgā- 1971. gadā; Madonā 1971. un 1996. gadā; Koknesē un Limbažos 1976. gadā; Dolē 1986. gadā; Tukumā 1986.-1987. un 1996. gadā; Smiltenē 1987. gadā.