Haralds Lūkins dzimis 1906. gada 5. jūnijā. 1931. gadā Haralds sekmīgi beidza  studijas Latvijas Universitātē Medicīnas fakultātē.

Ārsta darba gaitas viņš sāka, praktizēdams profesora E. Putniņa Ginekoloģijas un dzemdniecības klīnikā, kur iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri – ārsti Magdalēnu Šneideri, un viņi drīz apprecējās.

Pēc vecākās meitas Ilonas piedzimšanas 1935. gadā Magdalēna Lūkina atstāja darbu profesora Putniņa klīnikā.

1936. gada rudenī piedzima Ariāns, 1938. gada sākumā – Indars, bet 1939. gadā – jaunākā māsa Ilārija.

Pēc ilgas un grūtas slimošanas 1934. gadā nomira Haralda tēvs Fēlikss, un dēls pārņēma tēva praksi.

Sākumā Haralds Lūkins tēva praksē strādāja par homeopātu ar tēva zāļu receptēm, bet jau pāris gadu laikā viņš pārgāja uz savu metodi – ārstēšana lietojot dažādus augu valsts zāļu variantus.

Haralds savā praksē izmantoja apmēram 300 dažādu augu izcelsmes tinktūras, ekstraktus un ēteriskās eļļas. Drīzumā viņa arsenālu papildināja kādi 30 augu preparāti, ko viņam no Indijas sūtīja Nikolajs Rērihs. Arī pats Haralds Lūkins ne reizi vien devās tālākās ekspedīcijās, lai pats meklētu un vāktu ārstniecības augus, tā viņa ārstniecības līdzekļu arsenālam pievienojās daudzi preparāti no Vidusāzijas, Altaja, Sibīrijas un Kamčatkas augiem.

1948. un 1949. gadā Latvijā sāka arestēt un tiesāt bijušās Rēriha biedrības locekļus. Haraldu  arestēja vilcienā, braucot uz Vidusāziju, un viņš 11 mēnešus pabija čekas pagrabos

Pēc tam viņu “troika” notiesāja uz 25 gadiem cietumā. Lūk, kādi bija viņa smagākie grēki čekistu uztverē:

1) kāpēc vācieši jūs nenošāva tāpat kā daudzus citus;

2) kā jūs Latvijas laikā varējāt nopelnīt tik daudz naudas, secinājums – jūs esat ārvalstu aģents.

Sekoja piecarpus gadi Vorkutas nometnēs. Viņam sākumā piedāvāja feldšera darbu ar nosacījumu - jāziņo par apkārtējo cilvēku noskaņojumu u. tml. No tā viņš, protams, kategoriski atsacījās, un viņu nosūtīja strādāt ogļraktuvēs. Vēlāk pēc trūces operācijas bija jāstrādā citi fiziski darbi. Pēc Staļina nāves nometnēs sākās reformas un viņu pārcēla uz nometni pie Arhangeļskas, kur bija jāstrādā par ārstu un jāpiedalās medicīniskās aktēšanas komisijā.

1956. gada vidū Haraldu reabilitēja un atļāva braukt mājās.

1991. gadā veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. No 28. janvāra viņš bija bezsamaņā, un 8. februārī nomira

Haralds Lūkins 12. februārī tika guldīts zemes klēpī II Meža kapos ģimenes kapvietā blakus vecākiem.

No www.latvijasarts.lv