Jurģis Skulme, bija latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks, padomju okupācijas laika disidents

1954.g beidzis Valsts mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu. No 1961.gada zinātniskais līdzstrādnieks un pedagogs. Rekomendēja Imantu Lancmani darbam Rundāles pilī.

1970.g. Tartu universitātē aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju, mākslas zin. kandidāts 1971.g.

Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televīzijā, mākslas raidījumus radio, publicējies laikrakstos, žurnālos, rakstu krājumos, sarakstījis vairākas grāmatas, vadījis ekskursijas pa Latvijas baznīcām.

Izstādēs piedalījās kopš 1954.gada, kad arī tapusi pirmā publikācija presē.

Vairāki plaši apcerējumi palikuši manuskriptā.

Jurģi Skulmi 1977.g. apcietināja, konfiscēja 217 gleznas. Tiesa piesprieda 3 g. nosacītu sodu. par padomju varas diskreditēšanu. Viņš tika nosūtits "specnometinājumā" uz Ugāles ķieģeļu rūpnīcu darbā par krāvēju, pēc tam uz Daugavpili un Bolderāju. Reabilitēts 1994.gadā.

Mākslinieku Savienības biedrs 1954-1978, atjaunots 1989.gadā.

Viņa personālizstādes (vairāk nekā 20) notikušas Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, piedalījies grupu izstādēs Norvēģijā, Krievijā, Vācijā un Šveicē.

Dzīvesbiedres - keramiķe Rute Svile, horeogrāfe Elga Drulle, Astrīda Skulme.

    ***

"Lauku avīze" 2003.g. intervijā: Klīda baumas, ka jūs esat pārdevies par, kā tagad teiktu, humpalām un tāpēc izplatāt tos "melīgos" ziņojumus.

"Tiku saņēmis sūtījumus no Izabellas Cielēnas. Bet ar to, ko stāstīju vai rakstīju vēstulēs, tam nebija nekāda sakara. Lieta bija cita. Gleznotāja Ģederts Eliasa [miris 1975.g.] mantinieki visi bija ārzemēs. Šeit nebija neviena, kas rūpētos par viņa mantojumu, viņa atstātajām gleznām. Tās simtiem [800] mētājās bez apakšrāmjiem, kurus vajadzēja izgatavot. Strādāja trīs galdnieki, par kuru darbu bija jāmaksā. Un tas nemaz neija lēti. Vēlāk ierāmētās gleznas paņēma muzejs...."

Dēls - mediķis Jorēns, meita - māksliniece Stīna, mazdēls - Ārens.

***

художник, искусствовед.

Dzīvoja: Рига.

Notiesāts: 1977. gadā.

Inkriminēts: 183-1 УК ЛатССР.

Spriedums: 3 года условно

Avots: Архив НИПЦ "Мемориал", Москва