Pēc Augusta Sukuta un viņa domubiedru ierosinājuma Rīgā tika izveidots Kino muzejs. Šis arī bija viens no Atmodeu veicinošiem notikumiem.

Rīgas Kino muzejs ir īpašs ar savu personisko attieksmi un vienlaikus augstiem kvalitātes kritērijiem it visā, ko piedāvā. Mājīgās telpas Vecrīgā ir vieta, kur satikties, apmainīties viedokļiem, iepazīties, uzzināt ko jaunu – ne tikai kino profesionāļiem, bet arī jebkuram apmeklētājam. Muzejā pieejamas izstāžu telpas, kurās skatāma gan muzeja pastāvīgā ekspozīcija, gan mainīgās izstādes uz mini-izstāžu sienas, gan kinozāle, kurā regulāri notiek filmu seansi un lektoriji, kā arī dažādas nodarbības jauniešiem.

Muzeju veido izstāžu telpas un birojs Vecrīgā, Peitavas ielā 10, un krājums, kas atrodas Pārdaugavā, Pulka ielā 8.

Rīgas Kino muzejs – vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā – ir leģendāro 1986. gada Kino dienu „bērns” – ideja par tā tajā pašā gadā pēc Kino dienu noslēguma dibināšanu radās notikuma rīkotājiem Augustam Sukutam, kino zinātniekiem Ingai Pērkonei un Jurim Civjanam. Visu 1987. gadu Augusts Sukuts cīnījās ar birokrātiju, lai iegūtu nepieciešamo atļauju Kino muzeja dibināšanai Rīgā. Tas izdevās tikai 1988. gadā, apejot Rīgas varas iestādes, kad ar PSRS Kinematogrāfistu savienības 1. marta rīkojumu tika dibināts Rīgas Kino muzejs. Bija iecerēts, ka muzejs atradīsies 18. gs. noliktavā Peitavas ielā 10/12 – šajā ar gāzmaskām pilnajā mājā 1990. gadā arī notika pirmā muzeja izstāde „Iespējamības tumsā. Kino Latvijā 1920–1940”, kurā pirmo reizi runāts par Latvijas kino līdz II pasaules karam. Regulāru izstāžu darbību muzejs uzsāka 1994. gadā.

Laika gaitā Kino muzejs vairākkārt mainījis atrašanās vietu, tai skaitā izmantojis telpas gan Rīgas Videocentrā, gan bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā, gan Kinofotofonodokumentu arhīvā, gan Rīgas Kinostudijā. No 2006. gada 19. maija kā valsts aģentūras “Nacionālais Kino centrs” struktūrvienība Kino muzejs ir atgriezies tam sākotnēji paredzētajā adresē – Peitavas ielā 10 un īsā laika periodā kļuvis par zīmolu Latvijas kultūrvidē. Kino muzeja stratēģija visus šos gadus bijusi piedāvāt augstas kvalitātes kultūras produktus, veidot un veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi un izglītotu, kompetentu auditoriju, nodrošinot kino zināšanu pieejamību.

2010. gadā Rīgas Kino muzejs valsts pārvaldes reformas ietvaros tika pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai.

2020. gadā Rīgas Kino muzeja krājums ir pārcelies uz jaunām, īpaši pielāgotām telpām Pulka ielā 8, kur ir jaunā mājvieta 4 Latvijas muzeju krājumiem, tādējādi būtiski atvieglojot krājuma darbu.

Hronoloģija

1988–1989

Direktors – Jānis Lasmanis, jurists
Tiek veikta iespējamās muzeja ēkas Peitavas ielā 10/12 arheoloģiskā izpēte, veidots muzeja krājums, rīkoti pirmie kino veltīti notikumi, muzejs mitinās Jāņa ielā.

1989–1991

Direktors – Māris Deģis
Muzejs pārceļas uz telpām Audēju ielā 8, tiek uzsākta starptautiskā sadarbība, notiek aktīva krājuma papildināšana. 1990. gadā tiek organizēts grandiozs filmas „Zvejnieka dēls” (rež. Vilis Lapenieks, 1939) jubilejas pasākums, kā arī rīkots Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets. Peitavas ielā pirmā muzeja izstāde „Iespējamības tumsā. Kino Latvijā 1920–1940”.

1991–1993

Direktors – Agris Redovičs, kinozinātnieks
Kino muzeja darbība neatkarīgā statusā; filmas „Akmens un šķembas” (rež. Rolands Kalniņš, 1966) jubilejai veltīts notikums, sagatavots televīzijas raidījums „Tālā gaisma”, veltīts režisora Aleksandra Rusteiķa („Lāčplēsis”, 1930, „Daugava”, 1934) 100. gadskārtai.

1993–2004

Direktore – Inga Pērkone-Redoviča, kinozinātniece
Muzejs piedalās Nacionālā kino festivāla Lielais Kristaps organizēšanā, sagatavo filmogrāfisku informāciju par Latvijas kino vēsturi, uzsāk regulāru izstāžu darbību – sarīkotas ekspozīcijas „Mākslas laiks. Kinohronikām „Māksla” – 30” (1993), „Sapņu inventarizācija. Latviešu aktierkino 75 gadi” (1995), „Kinozvaigznes konspiratīvā dzīvoklī” (1996), „Eduarda Krauca Latvijas laiks” (1998), „Pārrāvums” – latviešu kino trimdas un okupācijas laikā (2001) un citas. Tiek rīkotas starptautiskas vasaras skolas, veidots vērienīgs cikls „Kino gadsimts Latvijā”, izdotas latviešu un pasaules kino veltītas grāmatas un katalogi.

2004–2006

Direktora pienākumu izpildītājs – kinozinātnieks Agris Redovičs

2006–2008

Vadītāja – Elīna Reitere, kino zinātniece
Muzejs tiek pievienots v/a Nacionālais Kino centrs un ver durvis jaunās telpās Peitavas 10, Vecrīgā.

Izveidotas ekpozīcijas: 
– „Jāņa Streiča mistērijas”,
– „Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks”,
– „Kustības fenomens”,
-„Rīgas puika Sergejs Eizenšteins”

Šajā periodā arī tiek uzsākts pasaules kinovēstures lekciju un filmu cikls „Tas, ko tu nedrīksti nezināt”, kas norisinās joprojām un ir ilgākais kinolektorijs Rīgā.

2008–2009

Vadītāja pienākumu izpildītāja – Kristīne Matīsa
Latvijas Nacionālā Kino centra informācijas speciāliste; muzejs Nacionālā Kino centra pasparnē aktīvi piedalās Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, kā arī organizē Latvijas Kultūras kanona filmu nozarē iekļauto filmu programmas demonstrēšanu.

2009–2013

Vadītāja – Agnese Zeltiņa, fotogrāfe

2009. gadā muzejs tiek pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai un kļūst par tās struktūrvienību.

Muzejs turpina rīkot lekciju ciklus, animācijas darbnīcas bērniem, izveidotas izstādes „Režisora galds: Leonīdam Leimanim – 100” un “Herca Franka kods”.
2013. gadā tiek atklāta pastāvīgā digitālā ekspozīcija “Kino skapis”, kas atraktīvā veidā stāsta par latviešu kino vēsturi. 

2014 - 2019

Vadītāja – Zane Balčus

Muzejā šajā periodā izveidotas sekojošas mainīgās izstādes:
2014. gadā Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros izveidota izstāde “Kino trofejas” par 1940.-50. gadu kinorepertuāru un kinoapmeklēšanu Rīgā;

2015. gadā – izstāde visu vecumu bērniem par Rozes Stiebras un Anša Bērziņa radošo darbību ‘“Uzminēt brīnumu”;

2017. gadā tiek atklāta pastāvīga ekspozīcija “Aizekrānija”. 

Kopš 2017. gada uzsākts mini-izstāžu cikls par Latvijas kino personībām, kā Ansis Epners, Rolands Kalniņš un Viktors Lorencs, Aloizs Brenčs, Uldis Brauns, Marija Leiko, un citiem. Kino muzejā veido vidēji divas līdz trīs mini-izstādes gadā. 

2019. gada decembrī pastāvīgās ekspozīcijas ietvaros tiek atklāta dokumentālā kino sadaļa.

Rīgas Kino muzejs regulāri rīko filmu seansus gan Peitavas 10, gan citās telpās. Tiek rīkotas ceļojošās izstādes, lekciju cikli, kino notikumi, izvērsta starptautiskā sadarbībā ar ārzemju kino institūcijām, popularizējot un kontekstualizējot latviešu nacionālo kino. 

2019 - 2021

Vadītāja – Ieva Andžāne

2019. gadā tiek atklāta muzeja krātuve Pulka ielā 8, uz kuru pārceļas arī Kino muzeja krājums.

2020. gada martā sākas Covid-19 pandēmija, uz laiku apturot kultūras iestāžu darbību. Šajā periodā uzsvars tiek likts uz digitālo risinājumu izstrādi. Atklāta interaktīva pilsētvides iepazīšanas lietotne “Kino pastaiga”, kas ir pieejama joprojām. Notiek tiešsaistes sarunas ar kino profesionāļiem, veidoti krājuma stāsti.

2021 - šobrīd

Vadītāja – Agnese Logina

Turpinās darbs gan digitālajā vidē, gan klātienē. Atsākas seansi kino muzeja zālē, tiek paplašināts izglītojošo nodarbību klāsts.

2022. gadā atklātas izglītojošas spēles par Aloiza Brenča filmām – joprojām pieejamas muzeja mājaslapā. 

Avots - Kinomuzejs