Līvija Akurātere

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.09.1925
Miršanas datums:
26.01.2017
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Pečaka
Papildu vārdi:
E. Kalniņš, Akuraters, Akuratere
Kategorijas:
Dramaturgs, Pedagogs, skolotājs, Publicists, Rakstnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tulkotājs, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Engures pagasts, Apšuciema kapi

Līvija Akurātere joprojām manās atmiņās sēž uz galda kādā no Latvijas Kultūras akadēmijas auditorijām un šūpo kājas. Viņa stāsta par Latvijas teātra vēsturi. Un tā ir vēsture, ko viņa pati ir pieredzējusi un piedzīvojusi. Lai ikvienam no mums tik ilgus gadus izdotos saglabāt tādu teātra un cilvēku mīlestību, kādu to pazīstam pie Līvijas Akurāteres! 

Dita Jonīte

***

Dzimusi Rīgā, telegrāfista ģimenē

1945. gadā beigusi Rīgas 5. vidusskolu.

1945-48.g. studējusi LVU Filololoģijas fakultātē.

15.04.1949.- pirmā publikācija - recenzija par V. Lāča «Zvejnieka dēla» uzvedumu laikrakstā «Padomju Jaunatne». Jau institūta laikā periodikā parādījušās L. Akurāteres (Pečakas) pirmās izrāžu recenzijas noteica viņas tālāko profesionālo darbību 

Līvijai Akurāterei - 90

1950.g. beigusi LPSR Valsts Teātra institūtu, to beidzot, ieguvusi aktrises diplomu. 

No 1951. gada līdz 1954. gadam viņa bija Eduarda Smiļģa vadītā Dailes teātra literārās daļas vadītāja.

Kopš 1964. gada Rakstnieku Savienības biedre

Monogrāfijas par aktieriem un režisoriem:

  • 1962 «Anta Klints»,
  • 1970 «Artūrs Filipsons», 
  • 1976 «Emīlija Viesture», 
  • 1978 «Gunārs Cilinskis», 
  • 1983 «Aktiermāksla latviešu teātrī» 
  • 1985 «Neparastā aktrise» ( par E. Bērziņu), 
  • 1985 «Rūdolfs Pīlādzis» ( kopā ar V. Lapacinsku).
  • 1988 «Dzīves izturīgie» (par I. Mitrēvici un N. Mūrnieku), 

Līdzautore grāmatām:

  • «Latviešu padomju teātra vēsture» (1-2, 1973-74) 
  • «Pусский Teaтp pуccкoй драми» («Rīgas Krievu drāmas teātris», 1983),
  • rakstam «Par teātri» aut. krāj. «Materiāli par literatūru un mākslu Latvijā 1941.-1945. gadā» (1990). 


Periodikā, almanahos, kopkrājumos publicēti raksti par dramaturģiju un kinomākslu. 
Regulāri seko procesiem amatieru teātros, piedalījusies starpt. forumos par šo tēmu. 

Dramatizējusi P. Rozīša rom. «Valmieras puikas» (t-rī 1957).

Sakārtojusi albumu «Latviešu skatuves gadsimts» (1968, kopā ar T. Vlasovu).

Dokumentālās filmas «Jānis Osis» (1966) scenārija autore

Tulkojusi:

  • no angļu valodas Dž. Berija lugu «Pīters Pens» (teātrī 1976, grāmata 1982), 
  • No vācu valodas G. Tabori lugu «Veismanis un Sarkanģīmis» (teātrī 1994), T. Vaildera, P. Šefera u.c. autoru darbus.

Kopš 1999. gada Dramaturgu ģildes locekle

Kopš 2002. gada Rīgas latviešu biedrības biedre

Apbalvojumi:

  • 1984.g. J. Sudrabkalna prēmija
  • 1999. g. Triju Zvaigžņu ordenis 
  • 2008.g. "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu latviešu teātrī.
  • 2010.g. LR Ministru kabineta balva 

Vīrs: aktieris Voldemārs Akuraters (šķīrusies), meita dziedātāja Ieva Akuratere, dēls Mārtiņš.

(Sastādījis Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš)

Avoti: news.lv, makslinieki.lv, makslasvesture.lv, latvijasmaksla.lv, garamantas.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Voldemārs AkurātersVoldemārs AkurātersVīrs15.05.192123.01.1976
        2
        Pēteris AkuratersSievas/vīra tēvs06.12.187300.00.1943
        3
        Jānis AkuratersSvainis27.01.192007.04.1948

        Nav norādīti notikumi

        Birkas