Lidija Freimane (dzimusi 1920. gada 6. martā, mirusi 1992. gada 18. janvārī) ir viena no izcilākajām 20. gadsimta latviešu aktrisēm. Freimane divas reizes tika apbalvota ar PSRS Valsts prēmiju un ieguva PSRS Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu.

Bērnība un skolas gadi

Lidija Freimane dzimusi Rumānijā Dondjušenu ciemā, netālu no Beļciema, kāda bagāta fermera mājās 1920. gada 6.martā. Citi avoti vēsta, ka faktiski aktrise dzimusi 4.aprīlī. 

Tur bija nokļuvis aktrises tēvs rēķinvedis Eduards Freimanis, cara laika intendantūras virsnieks, kurš apprecēja saimnieka vecāko meitu Mariju (Marija Freimane), kura ir aktrises māte.

Ģimene atgriezās Latvijā Rīgā 1921. gadā un dzīvoja sākumā Marijas , tad Krāsotāju , Krišjāņa Barona ielā.

Skolas gaitas topošā aktrise uzsāka ģimenei finansiāli grūtā laikā, taču viņa to pārvarēja un Rīgas 2.pamatskolu pabeidza ar labam sekmēm ar tiesībām iestāties vidusskolā.

Vēloties piepildīt tēva sapni- redzēt meitu kā bankas darbinieci, Lidija Freimane iesniedz dokumentus Viļa Olava komercskolā (atradās tagadējās Mākslas akadēmijas telpās) un uzsāk mācības. Mācību laikā iezīmējas viņas organizatora spējas, ko ievēro mācībspēki, šajā sakarā, ievēlot viņu par klases prefekti un interesi par teātri, pateicoties Amālijai Jātniecei, kura, iestudējot skolā Rūdolfa Blaumaņa komēdiju „No saldenās pudeles”, Freimanei iedala Lavīzes lomu, kuru viņa nospēlē spoži un skolas direktors Pauls Radziņš iesaka iet uz teātra skolu. Taču topošā aktrise nolemj turpināt mācības un beidz komercskolu 1941. gadā.

Darbs un studijas 

Ņemot vērā esošo jucekli valstī, varām mainoties, kādu laiku Lidija Freimane spiesta dzīvot  Lielupē, bet, ienākot vāciešiem, viņa atrod darbu Latvijas Kredītbankā, kuru ,vācu varai pārņemot, izveido par Notebank im Ostland, kur uzsāk strādāt par naudas skaitītāju un pēc neilga laika tiek paaugstināta amatā, uzticot svarīgāku bankas operāciju veikšanu ar vērmahta, kara kontiem.

Tēva sapnis bija piepildījies, bet topošā aktrise saprot, ka tas nav viņas mūža darbs un pēc gada saprot, ka ilgi tā turpināt nevarēs. Parādoties ziņai, ka tiks uzņemti audzēkņi Nacionālā teātra studijai, viņa izrunājas ar tēvu par vēlmi mācīties un dod solījumu- nedarīt Freimaņa vārdam kaunu un aiziet no teātra, ja jutīs, ka nekas nevar iznākt. Lidija Freimane iztur pārbaudījumus un uzsāk studijas, turpinot darbu bankā.

Nacionālā teātra studijā topošā aktrise gūst zināšanas pie tādiem pasniedzējiem kā Jānis Zariņš, Žanis Katlaps, Osvalds Glāznieks, apmeklējot ar pārējiem studentiem izrādes, bagātinājās ar mākslas spēku , kas nāca no Ludmilas Špīlbergas, Žaņa Katlapa, Lilijas Štengeles, Jāņa Oša spēles.

Lidijas Freimanes ģimenei 1943. gada 9. decembrī nāk trieciens - nomirst tēvs.

Evakuācija uz Vāciju 

1944. gada pavasarī viņa beidz 1. kursu, taču nākamo nesanāk turpināt, jo ir spiesta tā paša gada 27. septembrī kopā ar banku evakuēties uz Brīsteortu, kas atradās netālu no Kēnigsbergas  (tagadējā Kaļiņingrada). Nonākot tur, tikai pāris nedēļas dabūja nostrādāt, jo bankas nodaļa tika likvidēta. Lidiju Freimani paglāba kāds bankas darbinieks, kurš palīdzēja viņai nokļūt Kolbergā, kur ar darba biržas palīdzību atrada vairākus darbus laukos. Taču pēc kāda laika, sākoties kara darbībai, norisinājās evakuācija- sākumā uz Svinemindi, tad Berlīni  un Oberštaufenu. Visās šajās vietās topošā aktrise strādāja pagaidu darbus un cerēja ātrāk atgriezties mājās, bet karš to neļāva izdarīt.

1945. gada 8. maijā bija pirmā miera diena Bavārijā, kad Lidija Freimane nolēma doties uz dzimteni, iespēja radās 26.jūnijā- sākumā ar uz Augsburgu, tad Berlīni, visbeidzot uz Štetīnu, no kurienes ar kuģi „Pionieris” 1945. gada 3. augustā ieradās Liepājas ostā. Viņa bija atgriezusies  Latvijā!

Studiju turpinājums 

Nonākot Rīgā, Lidija Freimane apmetās pie mātes un sāka kārtot filtrācijas dokumentus, kas nebija viegli, jo daudzi viņu uzskatīja par spiedzi, bet beidzot saņēma pagaidu apliecību līdz pases saņemšanai. Pateicoties Amālijas Jātnieces un Žaņa Katlapa rosinājumam, topošā aktrise iestājās Drāmas teātra studijā, kur guva zināšanas no tādiem pasniedzējiem kā Kārlis Kundziņš, Juris Jurovskis, Rūdolfs Baltaisvilks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Vera Baļuna un citi. Studiju Lidija Freimane beidza un kopš 1947. gada 16. augusta Lidija Freimane skaitījās Drāmas teātra aktrise.

Ģimene

Aktrisei bija divi vīri - režisors Rūdolfs Baltaisvilks un kultūras darbinieks Jāzeps Pasternaks, kā arī ir divas meitas Kristīne Pasternaka (1952) un Katrīne Pasternaka (1957).Lidija Freimane kopā ar meitu Katrīni Pasternaku ir filmējusies filmā "Meistars (filma)", kuras režisors ir Jānis Streičs.

Nozīmīgākās lomas:

Piezīme: Visas lomas iestudētas Latvijas Nacionālajā teātrī.

• Kristīne Rūdolfa Blaumaņa lugā "Ugunī" (1948),
• Dženija Bertolta Brehta "Trīsgrašu operā" (1965)
• titulloma Elektra Sofokla "Elektrā" (1968)
• Princese Kosmonopolisa Tenesija Viljamsa "Jaunības putns ar saldo balsi" (1977)

Kino

• Sausene "Ceplī" (1972)
• Orta "Pūt vējiņi" (1973)
• Artura māte "Ilgajā ceļā kāpās" (1979).

Sabiedriskā darbība

• Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte 6.- 8. sasaukumā
• Latvijas Teātra biedrības priekšsēdētāja 1966 -1983.
• Ar republikas vadības palīdzību atkaroja Maskavai atdoto Eduarda Smiļģa māju Āgenskalnā, ar viņas iniciatīvu tā tika atjaunota un restaurēta Teātra muzeja vajadzībām.
• pirmā oficiāli virzīja jautājumu par Melngalvju nama atjaunošanu Rīgā, nododot to radošo savienību pārziņā

Apbalvojumi

• PSRS Valsts prēmija (Staļina prēmija) par Anitas lomas atveidojumu Viļa Lāča lugā "Zvejnieka dēls"
• PSRS Valsts prēmija (Staļina prēmija) par Ošu Annas lomas atveidojumu Andreja Upīša lugā "Zaļā zeme"
• Ordenis "Goda Zīme"

Lidijas Freimanes piemiņai

• nosaukta rozes šķirne "Rievainā roze Lidija Freimane"[2]

Literatūra par Lidiju Freimani

• Silvija Līce. Lidija Freimane. Rīga: Anitas Mellupes likteņstāsti, 2001.ISBN 9984-611-59-0
• Lilija Dzene. Lidija Freimane. Rīga: Liesma, 1971.
• Silvija Līce, Lidija Freimane. Lidija Freimane. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.

Ārējās saites

• www.kino-teatr.ru
• www.letonika.lv
• kino muzejs
• www.dic.academic.ru
• www.rudata.ru
• www.scnc.ru

wikipedia