Kārlis Sebris bija latviešu aktieris.

Kārlis Sebris bija latviešu studentu korporācijas Lettgallia biedrs

Dzimis Sinoles pagasta "Kūpiņos" (tagad Lizuma pagasts) Kārļa un Annas Sebru ģimenē.

Tēvs Kārlis Sebris (1872—1944) bijis rakstveža palīgs Galgauskas pagastā, darbojies teātra iestudējumos Galgauskā. Vēlāk rakstvedis Sinoles pagastā, no 1925. gada Tirzas pagastā. Māte — Anna Otīlija, dzimusi Jērica (1889—1969).

 Māsa — Biruta Sebre (1912—1966), brālis Miervaldis Sebris (1925—1980, Austrālijā). 

Pirmos dzīves gadus Kārlis Sebris pavadīja mātes mājās Lizuma pagasta "Jēricās".

Mācījies: 

1922—1925 Lizuma pamatskolā 

1925—1928 Tirzas pamatskolā,

1928—1932 Cesvaines ģimnāzijā

1933. gadā iestājies Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, kur mācījies 1 gadu.

Pēc tam no 1934. gada strādājis gan rūpnīcā VEF, gan Rīgas 1. slimnīcā. Vienlaicīgi apmeklējis dramatiskos kursus.

Kopš 1938. gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī. 

Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās. Kopumā teātrī un kino atveidojis vairāk nekā 200 lomas.

Kārļa Sebra biogrāfe, teātra rakstniece Lilija Dzene mākslinieka un cilvēka būtības raksturojumam atradusi trāpīgus vārdus - vīrs, uz kuru var paļauties. Pieredzes bagātā aktiera dzīves gudrajos padomos un atziņās, kas ir ne tikai garā, vērtīgā mūža pieredzē sakņotas, bet vistiešākā veidā viņa senču, viņu latviskās mentalitātes, pasaules izjūtas, darba tikuma un skaistā izpratnes mantojums - ieklausās ne tikai kolēģi un līdzcilvēki. Tautai izšķirīgajos brīžos savu nostāju izteikt viņu ir lūguši arī valstsvīri.

Precējies divreiz. Otrā sieva — Nellija Sebre (1915—2007).

 Ārlaulības meita ar aktrisi Irēnu Pabērzu — Ilze Meškova.  Žurnāls Mājas viesis vēsta, ka Sebris ar meitu, kura teātrī strādā par suflieri, ticies pērnā gada augustā pēc paša iniciatīvas. Tikai mūža beigās aktieris atzina savu meitu.

Sebris par savu ārlaulības bērnu nebija stāstījis arī savai ilggadējai dzīvesbiedrei Nellijai Sebrei, kura mira, tā arī neuzzinājusi par vīra atvasi.

Filmogrāfija

• Mājup ar uzvaru, 1947 - epizodē
• Cēloņi un sekas, 1956 - redaktors
• Nauris, 1957 - epizodē
• Kā gulbji balti padebeši iet, 1957 - fon Vilkens
• Svešiniece ciemā, 1958 - Ķīsis
• Šķēps un roze, 1959 - epizodē
• Kārkli pelēkie zied, 1961 - Autors
• Diena bez vakara, 1962 - direktors
• Kapteinis Nulle, 1964 - traļmeistars Juhans
• "Tobago" maina kursu, 1965 - Kviesis
• Purva bridējs, 1966 - Frišvagars
• 24-25 neatgriežas, 1968 - majors Grigasts
• Mērnieku laiki, 1968 - Pāvuls
• Pie bagātās kundzes, 1969 - Frīdis
• Vella kalpi, 1970 - Samsons
• Klāvs - Mārtiņa dēls, 1970 - kolhoza priekšsēdētājs Žanis
• Balāde par Bēringu un viņa draugiem, 1970 - Vitus Bērings
• Nāves ēnā, 1971 - Zaļga
• Tauriņdeja, 1971 - Filips
• Salātiņš, 1971 - Jorēns
• Kara ceļa mantinieki, 1971 - Cērnieks
• Meldru mežs, 1971 - vecais Nords
• Karalis Līrs, 1971 - Glosters
• Vella kalpi Vella dzirnavās, 1972 -Samsons
• Cāļus skaita rudenī, 1973 - Ieviņš
• Kolā Brinjons, 1974 - Kolā Brinjons
• Uzbrukums slepenpolicijai, 1974 - Grēguss
• Motociklu vasara, 1975 - epizodē
• Vīrietis labākajos gados, 1977 - epizodē
• Kļūstiet mana sievasmāte!, 1977 - milicijas majors
• Tavs dēls, 1978 - epizodē
• Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks, 1978 - epizodē
• Aiz stikla durvīm, 1978 - epizodē
• Atklātā pasaule, 1979 - epizodē
• Nakts bez putniem, 1979 - kolhoza priekšsēdētājs
• Dimā Kaukāzā, 1979 - Aleksandrs Dimā
• Aizmirstās lietas, 1982 - Kārlis
• Indrāni, 1991 - Indrānu tēvs

 IMDB

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Kārlis Sebris bija saistīts ar šādām organizācijām:

• ""Sociālās Izglītības Fonds""
• Profesionālās izglītības un kultūras darbinieku veterānu biedrība ""Saulstariņš""

Apbalvojumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1956)
• Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1964)
• PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1974)
• Darba Sarkanā Karoga ordenis (1988)
• Triju Zvaigžņu ordenis (1995)