Ārijs Geikins (1936-2008) bija latviešu dramaturgs, rakstnieks, režisors un aktiermākslas pedagogs. Ar lugu "Leģenda par Kaupo" viņš aizsāka nacionāli vēsturisko lugu iestudējumu tradīciju latviešu teātrī.

Dzimis 1936. gada 14. februārī Rīgā Antona Geikina un Irēnes Jandālas ģimenē. Bērnību pavadīja Jelgavā, mācījās Jelgavas 1. septiņgadīgajā skolā, tad Jelgavas 1. vidusskolā, bet pabeidza Jelgavas vakarskolu (1955). Mācījās Dailes teātra 3. studijā un strādāja par aktieri Liepājas teātrī (1963-1964). Apguva režisora specialitāti Maskavas Lunačarska teātra mākslas institūta režijas fakultātē, bija režisors Jaunatnes teātrī (1968-1970). 1973. gadā Valmieras Drāmas teātris uzveda viņa lugu "Leģenda par Kaupo" un 1976. gadā viņu uzņēma Teātra darbinieku savienībā.

No 1974. gada Geikins bija Latvijas Universitātes Studentu teātra režisors (1974-1993), līdztekus iestudēja lugas arī Liepājas teātrī (1980), Nomales teātrī "Armatūra" (1982-1993), Nacionālajā teātrī (1987), Valsts jaunatnes teātrī (1990), Ņujorkas latviešu teātrī (1991), Dailes teātrī (1993), vēlāk režisors Valmieras Drāmas teātrī (1994-2001). Ārijs Geikins strādāja arī kā aktieris Dailes teātrī, filmējās otra plāna lomās apmēram 15 Rīgas kinostudijas filmās.

1985. gadā viņš iestājās Rakstnieku savienībā un 1988. gadā izdeva lugu krājumu "Ogles sirds", no 1993. gada publicēja stāstus un romānus. Kopš 1999. gada Dramaturgu ģildes biedrs.

Miris 2008. gada 10. februārī Rīgā.

Kā dramaturgs un režisors Ārijs Geikins centās paplašināt latviešu teātra estētiskās un ētiskās robežas, īpaši izkopjot vēsturisko lugu tradīciju. Režisora un dramaturga luga "Leģenda par Kaupo" aizsāka tolaik aizliegto nacionāli vēsturisko lugu un to iestudējumu tradīciju latviešu teātrī un literatūrā, veselā paaudzē modinot jaunu nacionālo pašapziņu.

Viņš iestudējis Strindbergu, Ingmāru Bergmani, Ibsenu, Maksu Frišu, kā arī Jāņa Jurkāna un paša rakstītās lugas.

Nozīmīgākie autora prozas un dramaturģijas darbi ir vēsturiskais romāns "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo", lugu izlases "Rēgi miglā" un "Ogles sirds", romāns "Riharda Buša pirmā sezona", kriminālromāns - mistērija "Slepkavība Saulstariņos".

Lugas 

• luga "Leģenda par Kaupo", kopkrājumā "Intervijas". Liesma, Rīga (1982)
• lugu krājums "Ogles sirds", Liesma, Rīga (1988)
• lugu krājums "Rēgi miglā" (lugas Kaķu griesti, Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..., Saimnieks, Sarkanās dzīres), Zvaigzne ABC, Rīga (1999)

Stāsti 

• "Pakārtais un viņa kungs", "Pašnāvnieks", "Žirafes". "Karogs" # 8 (1993)
• "Ods", laikraksts "Literatūra un Māksla" # 4 (1993)
• "Putns", laikraksts "Diena" # 66 (1994)
• "Izlaušanās", laikraksts "Labrīt" # 157 (1994)
• "Naglas", laikraksts "Literatūra un Māksla" #40 (1994)
• "Nepazīstamā", laikraksts "Literatūra un Māksla" # 8 (1994)
• "Gulta ar baldahīnu", "Literatūra.Māksla.Mēs", # 4 (1997)
• novelete "Izglābšanās", "Literatūras avīze", #12,13 (1999)
• "Pasaka par akmeņnesēju", "Literatūra un Māksla Latvijā", #3 (2000)
• stāstu krājums "Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava", Nordik, Rīga (2003)
• memuāri "Otrajā realitātē: kādas dzīves atmiņu mozaīka", ARTE, Rīga (2007)

kinoscenārijs 

• "Leģenda par Kaupo", žurnāls "Karogs" #8 (1996)

Romāni 

• "Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru", žurnāls "Karogs" #3 (1995)
• "Tad jums taps atvērts...", žurnāls "Karogs", #7,8,9 (1997)
• kriminālromāns-mistērija "Slepkavība Saulstariņos", RaKa, Rīga (1998)
• "Riharda Buša pirmā sezona", "Karogs", Rīga (1998)
• "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo", Annele, Rīga (2005)
• "Eņģeļu sezona", Arte (2008)

Prēmijas

• Kultūras ministrijas veicināšanas prēmijas (1970, 1980),
• galvenā balva laikraksta "Literatūra un Māksla" stāstu konkursā (1994) - par noveli "Nepazīstamā",
• veicināšanas prēmija žurnāla "Karogs" un R. Gerkena romānu konkursā (1997) - par romānu "Riharda Buša pirmā sezona",
• trešā prēmija apgāda "Annele" vēsturisko romānu konkursā (2004) - par darbu "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo".

***

Laulībā ar teātra zinātnieci Silviju Geikinu dzimusi meita Antra. Mazmeita Marta Grigale. Laulībā ar profesori Laimu Geikinu divi dēli - Dāvids Dāvis un Kristaps Fabians.

Ārijs Geikins dzimis 14.02.1936. bija uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2008. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ārijs Geikins bija saistīts ar šādām organizācijām:

Akciju sabiedrība ""TOSMARES KUĢUBŪVĒTAVA""

• Latvijas Antroposofiskā Biedrība
• ""Latvijas dramaturgu ģilde""

Viņš nomira 71 gadu vecumā, 2008. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Ārijs Geikins varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv