Rīgas Svētā Miķeļa kapsēta ierīkota 1874. gadā, šobrīdējā Gaujas ielā. Kapsētas teritorija ir 17,9 ha, šajos kapos apbedīti, piemēram, metropolīts bīskaps Antonijs Springovičs, tēlnieks Konstantīns Rončevskis (Konstantin Ronczewski, 1875-1935), arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975), Antonio Cehīni (Antonino Zecchini), Ādolfs Čaplejēvičs (Adolf Czaplejewicz), Staņislavs Kambala, Voldemārs Irbe (baskājis Irbīte), Ita Kozakēviča, Staņislavs Androvičs, tajos atrodas Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis E. un R. Dragoniem (1936); lai arī 19. gadsimtā tie veidoti kā katoļu un poļu kapi, tad tagad pie Miķeļa kapiem laicīgā vara pieskaita arī bijušos Garnizona, Debesbraukšanas un Musulmaņu kapus.

Garnizona kapsēta atklāta nedaudz vēlāk par Markusa kapiem 1880. gados, laika gaitā Garnizona kapsēta saplūdusi kopā ar Miķeļa kapiem.

Musulmaņu kapsēta tika izveidota 1890. gadā. Kapsētā vēl joprojām tiek apglabāti islāmticīgie, ievērojot to reliģiskās tradīcijas, un uz kapakmeņiem krusta vietā ir izkalts islāma reliģiskais simbols - augošs pusmēness, laika gaitā tie ir telpiski saplūduši kopā ar Miķeļa kapiem.