Pie Brīvības pieminekļa ebreju tautības Latvijas Valsts universitātes Matemātikas fakultātes students Iļja Ripss mēģināja pašsadedzināties, tādējādi 20 gadus vecais jaunietis mēģināja protestēt pret Padomju Savienības agresiju Čehoslovākijā. Viņam rokās bija pašdarināts plakāts ar uzrakstu - “Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju”.

Bija zināms, ka 1969.gada janvārī šādi bija protestējis čehs Jans Palahs, kurš no gūtajiem apdegumiem, diemžēl, bija gājis bojā, bet ieguva milzīgu starptautisku rezonansi, kas lika Rietumu sabiedrībai savādāk palūkoties uz komunisma ieviešanu okupētajajās valstīs. Iļja Ripss palika dzīvs, jo liesmas tika ātri apdzēstas, jaunietis nokļuva VDK izmeklētāju rokās un krimināllietas gaitā tika konstatēts, ka protestētājs esot piespiedu kārtā psihiatriski jāārstē no šizofrēnijas, kas parasti tika diagnozsticēta padomju disidentiem. Notikums neguva īpaši plašu rezonansi. Sākotnēji par to pilsētā klīda runas, pēcāk - aizmirsa un tagad faktiski neviens tās paaudzes rīdzinieks par šo gadījumu pat neko nespēj pateikt. Par notikušo zināja Ripsa tautieši ārvalstīsi, kuru atbalsta rezultātā viņam ar ģimeni atļāva izbraukt uz Izraēlu pēc vairāku gadu "ārstēšanās".

Jau Rīgā Iļja Ripss guva ievērību, kā izcils zinātnieka Emanuela Grinberga skolnieks.

1962. gadā notika pirmā Rīgas grafu teorijas semināra nodarbība, E. Grinberga vadībā matemātikas students, vēlākais disidents Iļja Ripss pētīja grafa novietošanu uz tora. 1968. gadā E. Grinbergs pierādīja teorēmu par planāra grafa Hamiltona cikla eksistenci, kas bija saistīta ar tā saucamo četru krāsu problēmu ģeogrāfisko karšu drukāšanā.

Pēc izceļošanas Iļja Ripss pievērsās ortodoksālajam judaismam. Sevi Ripss pierādīja gan kā izcils matemātiķis un augstskolas pasniedzējs, gan kā judu seno rakstu studētājs - viens no atzītākajiem Toras pētniekiem, savos darbos meklējot matemātiskas likumsakarības un slēptus vēstījumus senajos rakstos.
*****

Iļja Ripss jeb Elija Ripss (angļu: Eliyahu Rips, ivritā: אליהו ריפס) ir Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas matemātiķis, bijušais padomju disidents. Pazīstams ar Toras teksta matemātisko analīzi.

1969. gada 13. aprīlī, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju, mēģināja sadedzināties pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1948. gada 12. decembrī.

Māte Ciļa bija Rīgas ebrejiete, vienīgā no deviņiem bērniem izdzīvojusi karā, un tēvs - matemātiķis Ārons, Baltkrievijas ebrejs, kura sieva, bērni un visi tuvinieki tāpat nonāvēti nacistu okupācijas laikā. 

Mācījās Rīgas 23. vidusskolā (tagad Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola), piedalījās starptautiskā matemātikas olimpiādē. 1964. gadā 15 gadus veco Iļju Ripsu Latvijas Valsts universitātē uzņēma bez iestājeksāmeniem. 1966. gadā Latvijas matemātikas annāles nopublicēja viņa rakstu "Holla teorēmas vispārinājums speciālām lupu klasēm", ko viņš bija veicis E. Grīnberga vadībā.

Iespaidojies no čehu studenta Jana Palaha, kas 1969. gada 16. janvārī aizdedzinājās Prāgas centrā, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju, 1969. gada 13. aprīlī Iļja Ripss aizdedzinājās pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā. Viņš turēja plakātu ar uzrakstu ”Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju”. Piesteigušies VDK darbinieki Ripsam no rokām izrāva plakātu un apdzēsa liesmas.

Iļju Ripsu apcietināja un ieslodzīja LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklēšanas kamerā. Vairāki Rīgas ebreju studenti jau 1969. gada 14. aprīlī parakstīja vēstuli pasaules studentiem I. Ripsa atbalstam. Informācija par I. Ripsa pašaizdedzināšanos ātri nonāca Rietumu masu informācijas līdzekļos.

Latvijas PSR VDK 1969. gada 13. jūnijā pieņēma lēmumu par I. Ripsa krimināllietas nosūtīšanu tiesai, kas viņam piesprieda piespiedu psihiatrisku ārstēšanu. Divus gadus viņš pavadīja Rīgas Psihiatriskajā slimnīcā, kur turpināja matemātikas studijas no draugu un vecāku sagādātajām grāmatām. 1972. gadā I. Ripss kopā ar vecākiem emigrēja uz Izraēlu, kur kļuva par ortododoksās ebreju kopienas locekli. Izraēlā viņš 1975. gadā pabeidza savas matemātikas studijas Jeruzalemes ebreju universitātes aspirantūrā un strādāja tur par matemātikas pasniedzēju.

1979. gadā Ripss saņēma Izraēlas matemātikas biedrības Erdēša (Erdős) prēmiju par pētījumiem ģeometriskajā grupu teorijā. Plašāk pazīstams kļuva sakarā ar Toras Radīšanas grāmatas ebreju teksta pētījumiem ar datorprogrammu palīdzību, par ko viņš kopā ar D. Victumu un J. Rozenbergu 1994. gadā publicēja rakstu matemātikas žurnālā Statistical Science "Ekvidistantas burtu secības Radīšanas grāmatā" (Equidistant Letter Sequences in the Book of Genesis).

Iļja Rips strādā par profesoru Holonas Akadēmiskajā tehnoloģiju institūtā un Jeruzalemes ebreju universitātes A. Einšteina Matemātikas institūtā.

2009. gada 20. aprīlī pēc Čehijas Totalitāro režīmu pētījumu institūta ielūguma Ripss ieradās Prāgā un apciemoja arī Latvijas vēstniecību, kur par godu viņam tika sarīkota oficiāla pieņemšana.  2010. gadā Rīgas filmu studija „Film Angels Studio” uzņēma dokumentālo filmu par Iļju Ripsu „Elijahu Rips: pašsadedzināšanās”.

Darbi

• И. Рипс. Обобщение теорем Л. А. Калужнина и Ф. Холла на некоторые классы луп. Латв. матем. ежегодник, вып. 2, Рига, Зинатне, 1966, с. 282–293 (krieviski)
• E. Rips, Subgroups of small cancellation groups. Bull. London Math. Soc. 14 (1982), no. 1, 45—47.
• Rips, E.; Sela, Z. Structure and rigidity in hyperbolic groups. I. Geom. Funct. Anal. 4 (1994), no. 3, 337—371.
• Rips, E. Sela, Z. Canonical representatives and equations in hyperbolic groups. Invent. Math. 120 (1995), no. 3, 489—512.
• Rips, E.; Sela, Z. Cyclic splittings of finitely presented groups and the canonical JSJ decomposition. Ann. of Math.(2) 146 (1997), no. 1, 53—109.
• Sapir, Mark V.; Birget, Jean-Camille; Rips, Eliyahu, Isoperimetric and isodiametric functions of groups. Ann. of Math. (2) 156 (2002), no. 2, 345—466.
• Birget, J.-C.; Ol'shanskii, A. Yu.; Rips, E.; Sapir, M. V., Isoperimetric functions of groups and computational complexity of the word problem. Ann. of Math. (2) 156 (2002), no. 2, 467—518.

Literatūra

• Grūtups, A. (2009). Observators. Rīga: Atēna.