Saeimas koruptīvs balsojums restitūcijas jautājumā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
6Notikumu saraksts
Datums:
10.02.2022
Papildu lauki

Cilvēces vēsture, diemžēl, ir asinīm rakstīta, un tās attīstības melnākā lapa ir nebeidzamie un nejēdzīgie kari, kuros gājuši bojā miljoniem cilvēku. Un ne jau tāpēc, ka kādas kopienas pārstāvji vairs nav varējušii paciest savus kaimiņus. Karadarbības uzsākšana vienmēr ir bijusi valdnieku egoisma, varaskāres, ambīciju apmierināšanas veids - iekarojot, laupot, iznīcinot.

Grūti iedomāties kaut ko drausmīgāku par Otro Pasaules karu, kurš ar savu mērogu un piedzīvotājām šausmām aizēnoja nepieteikto karu pret Padomju Savienības pilsoņiem, ko veica pašu valdošie boļševiki, veidojot "laimīgo komunistisko nākotni". Komunisma starptautisks nosodījums joprojām nav noticis un daudzās valstīs šīs ideoloģijas partijas joprojām ir leģitīmas, netraucēti darbojoties ar visām no tā izrietošām iespējām. 

Zinātniski pētot un izvērtējot pēdējo karu pamatoti tiek runāts par genocīdu, par holokaustu.

Holokausts (grieķu: ὁλόκαυστοςholókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir īpašs genocīda paveids, ar ko, manipulējot ar sabiedrisko domu, visiem ir jāsaprot tikai ebreju vai žīdu masveida iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija. No sabiedrības redzesloka jau sen ir izspiesti čigāni, citas mazākumtautības, invalīdi vai citādi nāvei nolemtas kādas etniskas vai sociālas iedzīvotāju grupas. Atklāti sabiedrībā ir nostiprinājies uzskatas, ka arābi, indusi, Āfrikas valstu pamatiedzīvotāji arī ir kaut kas nevērtīgāks. Civilizētajā un bieži vien ļoti arogantajai Rietumu pasaulē šāda cilvēku šķirošana pēc to "vērtības" un tiesībām uz dzīvi, diemžēl, bija sastopama pat 20.gs otrajā pusē, daļā sabiedrības - tā ir saglabājusies joprojām. Varam runāt par Aparteidu Dienvidāfrikas Republikā (1948.-1994.) - oficiālā izteiktā un īstenotā rasu segregācijas politika. Vēl vairāk būtu piemināma teoristiskā organizācija KKK, kuras darbība ASV joprojām nav izbeigta. Pieminēšanas vērti ir divi Čečenijas kari, kur bija brīži, kad etnisko tīrīšanas operāciju laikā tika fiziski iznīcināti visi vīriešu kārtas iedzīvotāji, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu.

Nenoliedzami, atzinīgi ir jāvērtē ebreji, kuri pēc kara spēja iegūt gan savu valsti (šeit nebūs runa par Nāciju Līgas veidoto Britu mandātu - ebreju tiesības uz daļu no palestīniešu zemēm un arābu valstu kategoriskām iebildēm pret ANO akceptēto Palestīnas piespiedu pārdali), gan pasaulei, īpaši Vācijai, ilgstoši uzlikt vainas apziņas slogu, kura nesamērīgums vairākās paaudzēs ir ievērojams neonacisma atdzimšanas iemesls, it īpaši Austrumvācijā. Ir panākts, ka lielā daļā Eiropas valstu  ( Vācijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā, Šveicē un, protams Izraēlā, iespējams arī citur) holokausta, t.i. vardarbība tikai pret ebrejiem (un tikai!), noliegšana ir kriminālnoziegums. Līdzīgas runas par čigānu, kā "otrās šķiras" ļaužu likteni, iespējams, varētu būt nosodītas, kā neētiskas, bet ne vairāk. Rīgā, kādas starptautiskas konferences gaitā par cilvēktiesībām un vēsturiskām netaisnībām, tās viesis, cionisma pārstāvis no ASV, skaidri un gaiši paziņoja - ikviens, kurš atļaujas salīdzināt ebreju ciešanas 2.PK laikā ar GULAG upuriem, ir antisemīts. Īsi, kategoriski un skaidri.

Izraēlas valsts ir izveidojusi spēcīgu armiju (obligātais karadienests ir pat sievietei), tā modri sargā savu iekšējo un ārējo drošību, par ko rūpējas tās perfektais izlūkdienests Mossad. Ikviens, kurš apmeklējis šo valsti, var dalīties iespaidos par iztaujājošām sarunām, iebraucot valstī. Personas, kuras kādā veidā ir nodarījušas pāri vai apdraudējušas Izraēlas valsti, tiek mērķtiecīgi atrastas un sodītas, dažkārt tās nolaupot un nogādājot savā jurisdikcijā. Izraēla ļoti agresīvi pastāv par sevi un savām tiesībām, bet no ikviena konflikta iziet ar kāda labuma iegūšanu sev. 

Atsevišķas akcijas, kurās palestīnieši ir mēģinājuši pievērst uzmanību netaisnībām, kurās viņi ir cietuši, ir beigušās neveiksmīgi. Kā īpašu jāatzīmē uzbrukums Izraēlas komandai Minhenes Olimpiskajās spēlēs, kur palestīniešus atbalstošā vācu teroristu organizācija RAF izprovocēja asinsizliešanu, vēl jo vairāk apstiprināja pasaulei - Izraēlas īstenotā uzvedība un politika sevi attaisno. Toreizējā premjere Golda Meira deva īsu pavēli savam specdienestam - atrast jebkur pasaulē ikvienu ar šo terora aktu saistīto un bez tiesas un izmeklēšanas - iznīcināt.

Ar valsti rēķinās, to pamatoti ciena.

Kaut kur medijos jau ir izskanējis, ka Vācija kopš 2.PK beigām ir kompensācijās izmaksājusi vairāk nekā miljardu ASV$. 

2001.gadā Einārs Repše atgriezās politikā un dibināja partiju "Jaunais laiks". Jaunā Laika pirmā valde: Grigorijs Krupņikovs, Edgars Jaunups, Valdis Dombrovskis. Vēlāk ar Grigoriju kopā bija Einārs Repše, Krišjānis Kariņš, Jānis Reirs, Kārlis Šadurskis, Solvita Āboltiņa, Māris Gulbis. Partijas vadībai pietuvinātais politologs Pēteris Viņķelis publiski bez aplinkiem skaidroja publikai, ka JL esot proamerikāniska partija ar visu no tā izrietošo. Pēc 2002. gada vēlēšanām, kurās "JL" guva uzvaru, E. Repše tika ievēlēts 8. Saeimā, viņš kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Tā laika valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga. Savas premjerēšanas beigu daļā 2006.gadā parādījās runas par iespējamu restitūciju ebrejiem 32 milj.ASV$ apmērā. Aktivizējoties šīm runām, pret to izcēlās asa diskusija sabiedrībā un politisko procesu kuluāros. Latvijas Juristu biedrība iesniedza Saeimā skaidrojumu par šādas vēlmes pretlikumīgo dabu, bet kā atzinuma iniciators un līdzautors, sabiedrībai plašāku skaidrojumu deva Andris Grūtups.

 2022.gada 11.februārī Latvijas Republikas 13.Saeima ar 62 balsīm par nobalsoja, ka Latvijas Republika izmaksās 40 miljonus ( 32miljoni + 20%= 40 miljonus

Saistībā ar šo neviļus radās atsevišķi secinājumi un jautājumi, uz kuriem nav dotas loģiskas atbildes, un proti:

Jautājumu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu "bīda" visai neskaidras politiskas reputācijas trijotne - Pavļuts, Bondars un Pūce.

Balsojums ir padarījis Latvijas iedzīvotājus par nacistu pēctečiem, kuri tagad psaaules priekšā ir un paliks atbildīgi par agrāk izdarītiem noziegumiem pret cilvēci. 

Sabiedrībai ir skaidrots, ka šī ir maksa par ASV aizstāvību mūsu valstij, kuras militārias potenciāls ir nesalīdzināmi mazāks. Šāds apgalvojums nekavējoties rada jautājumu:

Latvija NATO ir nokļuvusi, maksājot kukuli? Vai šāda nostāja nediskreditē vareno aliansi, kura, kā tiek pasniegts, ir pērkama, un kuras atbalsts un draudzība ir pērkama? Par 5.pantu ir jāmaksā? Vai visām dalībvalstīm ir noteikta šāda maksa, vai vienāda? Ja tomēr tas tā nav, tad jautājums - vai  šādā veidā netiek grauta ASV vēstniecības reputācija, kura vienīgā ir pilnvarota savas valsts vārdā kārtot jebkuras attiecības ar Latvijas valsti, it īpaši Saeimas līmenī?
Kāpēc šāds maksājums jāveic Amerikai, lai gan priekšplānā tiek nolikti trīs pilsoņi, kuri jau izlocīti Latvijas medijos visos iespējamos veidos, tā arī neatrodot cēlonisku sakaru - 2.PK, Latvijas ebreju kopiena un NATO? Starp citu, lielākā ebreju biedrība Šamir jau sen ir izteikusi viedokli - latvieši nav vainojami par kara šausmām. Cieta visi.
Vai šāda loģika nav nekrietna pret Latvijas ebrejiem (par citām tautībām nerunājot), kuru tautība izmantota nekrietnā veidā, līdzīgi, kā vācot naudu badu cietušiem bāreņiem, skaidri zinot, ka tie paliks neēduši?
Un visbeidzot jautājums par valsts drošību, ja militārā drošība tiek kārtota šādā veidā.

Visticamāk, ka ir lietas un norunas, par kurām mēs nezinām, tāpēc politiķi var justies tik droši un atklāti ieņirgt.

Ja Ilfs un Petrovs ķertos pie turpinājuma Zelta teļam un 12 krēsliem, Ostapa Bendera darbībai romānā, kurš varētu saukties "Pandēmijas lāde" būtu cits vēriens.

##

62 Saeimas deputāti palīdz holokausta biznesmeņiem

(Elita Veidemane)

„Tas ir mūsu parāds par iestāšanos NATO,” konfidenciāli teic kāds politiķis, skaidrodams apkaunojošo balsojumu Saeimā, kad otrajā lasījumā ceturtdien tika atbalstīts likumprojekts par „kompensācijām” ebreju kopienai. „Tātad – ja Latvija neapsolīs samaksāt „kompensācijas” par ciešanām, kurās nav vainojama Latvijas valsts, mēs nevarēsim iestāties NATO? Tā bija šantāža?” jautāju. „Nē, tā bija diplomātiska noruna,” man atbild.

Droši soļo uz miljonu saņemšanu

Saeimas deputāti, skaitā 62, ceturtdien atbalstīja likumprojektu „Par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai”. Tiešām, jau vairākus gadus ieinteresētās personas kladzināja, ka kompensācijas saņems ebreju kopiena, bet nesen izrādījās, ka nekāda kopiena tās nesaņems: 40 miljoni eiro tiks iepludināti nodibinājumā „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, ko publiski pārstāv trīs privātpersonas - valdes locekļi Vladimirs Fogeļs, Dmitrijs Krupņikovs un Leonīds Kiļs, īpaši uzsverot, ka neviens no viņiem nav nodibinājuma dibinātāji, jo tā vienīgais dibinātājs esot biedrība „Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome”.

Sākotnēji „nekustamo īpašumu atdošanas” un tagad „restitūcijas” miljonu izvilkšanu no valsts budžeta (no mūsu nodokļu naudas) bīdīja nule pieminētā „Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome”, ko vada viens no šodienas Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, savulaik no PSRS izbraukušais Arkādijs Suharenko, kurš visu iespēju zemē - Latvijā - kļuva par baņķieri. Nevienam no viņiem nav itin nekāda sakara ar holokaustā bojā gājušajiem ebrejiem, kuru vārdā viņi tagad ar panākumiem soļo uz miljonu saņemšanu.

Nacionālā apvienība Saeimas debatēs un komisiju sēdēs gan mēģināja iebilst pret etnisko segregāciju, kas krāšņi uzplaukusi minētā likumprojekta sakarā: it kā vienas tautas ciešanas būtu vērtējamas augstāk nekā citas tautas ciešanas, attiecīgi tās pirmās tautas ciešanas novērtējot 40 miljonu eiro apmērā. Taču neviens no NA rosinājumiem netika ņemts vērā.

Skaidrs, ka arī trešajā lasījumā tie 62 nobalsos tā, kā vajag Suharenko, Krupņikovam, Kiļam, Fogeļam, Šlagbaumam un Kacam. Un mūsu nodokļu naudiņa - 40 miljoni eiro - aizies tutū. Bet interesanti ir kas cits. Un tās ir valstsvīru performances atkarībā no vēja stipruma un virziena.

Vai būs Levita komentārs?

2015. gadā, runājot par Saeimas atvilktnēs iestrēgušo priekšlikumu atdot ebreju biedrībām vairākus īpašumus, toreizējais Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits norādīja, ka Latvija deviņdesmito gadu sākumā, salīdzinot ar pārējām Austrumeiropas valstīm, kur sabruka komunisms, ļoti ātri bija atdevusi īpašumus bijušajiem īpašniekiem. Un, viņaprāt, šis process ir beidzies. Tam ir bijis savs termiņš un līdz ar to nav nepieciešams atkal šo jautājumu aktualizēt, tā Levits.

Acīmredzot viņš bija izlasījis vairākas intervijas ar advokātu Andri Grūtupu, kura zināšanas ebreju „restitūciju” jautājumos bija dziļas un juridiski pamatotas. „Mūsu process deva iespēju atgūt savus īpašumus gandrīz visiem, kas nebija daudzās citās Austrumeiropas valstīs - Ungārijā, Polijā. Un tas arī bija taisnīgi,” vērtēja Valsts prezidenta amata kandidāts.

Levitam toreiz vaicāja: ko viņš teiktu ASV speciālajam sūtnim holokausta jautājumos? Levits atbildēja, ka teiktu: jautājums ir noslēgts, un bija iespējas to izdarīt.

2019. gadā, kad Egils Levits jau bija Valsts prezidenta amatā, viņš intervijā Jānim Domburam teica: „Joprojām uzskatu, ka restitūcijas laiks ir beidzies. Šeit ir speciāls gadījums, ka ir runa nevis par restitūciju privātpersonām, bet par kopienas īpašumiem. Bet tas ir jautājums, kas jāizšķir valdībai, un tas ir ārpolitisks jautājums - cik mums svarīgas ir stratēģisko partneru domas šajā jautājumā.”

Nu, re, parādās stratēģisko partneru aspekts, bet jautājums kopumā ir izprasts un izanalizēts. Savukārt 2021. gada oktobrī intervijā „Neatkarīgajai” visa izpratne pēkšņi izkūp un Valsts prezidents vairs itin neko nesaprot no likumprojekta, kas ir viens no netaisnīgākajiem visā Latvijas vēsturē.

Lūk, fragments no intervijas.

Egils Levits: „Šo likumprojektu neesmu lasījis, neesmu tajā iedziļinājies. Ir jāredz, kas tur beigu beigās sanāks. Tāpēc šobrīd nevaru to komentēt, nezinot gala rezultātu.

Bet jūs taču ļoti labi zināt, par ko ir stāsts. Medijos ir bijušas daudzas intervijas par šo tēmu, Latvijas sabiedrība ir sašutusi par etnisko segregāciju un naudas šķērdēšanu - laikā, kad tā ir vajadzīga eksistenciāliem risinājumiem, nevis vienas biedrības iegribām.

Tas viss ir jāskaidro likuma virzītājiem. Ja Saeima vēlas pieņemt šo likumu, tad ir nepieciešams skaidrojums. Ir jābūt atklātībai un saprotamam izskaidrojumam.

Tātad jums par šo skandālu komentāru nebūs?

Šajā stadijā nebūs.

Tad vēlos no jums saņemt solījumu. Tad, kad būs Saeimas gala lēmums par to, vai padomju ebreju organizācijai uzdāvināt 40 miljonus eiro, vai varēsiet sniegt savu komentāru par šo afēru? Tad jau būsiet paspējis iepazīties ar likumprojektu, viedokļiem utt.

Jā, tad varēšu sniegt savu komentāru.”

Nu tad gaidīsim trešo likumprojekta lasījumu, lai pēc tam varētu saņemt Valsts prezidenta kompetentu un pamatotu komentāru.

Gan Pabriks, gan ASV vēstniecība noliedz tirgošanos

Pērnruden Saeiams deputātu grupa oficiālās vēstulēs uzdeva jautājumus tieslietu ministram Bordānam (JKP) un aizsardzības ministram Pabrikam - par to, vai 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta izpildes operativitāte un kvalitāte ir atkarīga no cita Saeimā izskatāmā likumprojekta atbalsta, proti, no tā, vai tiks pieņemts „restitūciju” likums.

Vismaz tā bija apgalvojis Bordāns, videouzrunā skaidrodams JKP frakcijas pēkšņo pārmešanos „restitūciju” likuma aizstāvības pusē.

Bordāns minētajā videouzrunā skaidroja, ka likumprojekta apstiprināšana „vislielākā mērā ir Latvijas nacionālās drošības interesēs” un „mūsu lēmums ietekmēs to, ar cik ātru palīdzību, ar cik lieliem resursiem mēs varam rēķināties militāra konflikta gadījumā”.

Artis Pabriks atbildēja: „Aizsardzības ministrijai nav pieejama informācija, kas liecinātu par to, ka 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta izpildes operativitāte un kvalitāte ir atkarīga no Saeimā izskatāmā likumprojekta par „Labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai” atbalsta. Ziemeļatlantijas līgums ir publiski pieejams, un tam nav pievienoti dokumenti ar juridiskajiem nosacījumiem, ka kolektīvās aizsardzības atbalsts ir atkarīgs no kompensācijas kādām grupām.”

Uzdevu jautājumu arī ASV vēstniecībai Latvijā. Atbilde atnāca nekavējoties: „Kā prezidents Baidens sacīja NATO galvenajā mītnē 2021. gada jūnijā: „ASV apņemšanās ievērot NATO līguma 5. pantu ir stingra un nesatricināma. Tas ir svēts pienākums.” Latvija iestājās NATO 2004. gadā un tādējādi gūst labumu no 5. panta, kas sevī ietver kolektīvās aizsardzības principu: uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem sabiedrotajiem.”

Patiesība ir baisāka par kapu stāstiņiem

Ja arī būtu bijusi tāda noruna „mēs jums kolektīvo drošību, jūs mums „restitūciju” likumu”, domāju, ka vēlētāji - ar zināmām zobu sāpēm - pat nonāktu līdz izpratnei, ka, sak, tā vajadzēja, tāpēc mēs jums piekrītam, jo kolektīvā drošība tiešām ir svarīgāka.

Bet „restitūciju” kārotāju alkatība burtiski izslēdz pieļāvumus par šādu norunu: gribulis dabūt naudu ir tik klajš un nekaunīgs, ka nomāc jebkuru saprātīgu skaidrojumu.

Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) atceras, kādas bija sarunas Saeimas komisijā, apspriežot „restitūciju” jautājumu. Kad viņš ierosināja daļu no prasītājiem miljoniem novirzīt holokausta memoriālu sakopšanai, komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzreiz kategoriski noraidīja šo priekšlikumu. Nevajag, un viss. Nu jā, Latvijā ir 256 šādi memoriāli un piemiņas vietas, tiem nāktos atlicināt nopietnu naudas žūksni. Bet negribas...

Ja būtu gribējies (un loģiski tā vajadzēja būt), tad Dmitrijs Krupņikovs, kurš piedalījās konkrētajā komisijas sēdē, būtu piekritis Edvīna Šnores priekšlikumam. Taču no biedra Krupņikova plūda tikai klusums. Protams, lai tos kapus kopj valsts vai pašvaldības. „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam” ir citi, svarīgāki mērķi. Nav tur ko ar miroņiem krāmēties.

Bet patiesība ir daudz baisāka par visādiem kapu stāstiņiem. Holokausta biznesmeņi izmanto bojā gājušos, lai tiktu pie naudas. Pie lielas naudas. „Ja viņiem būtu vismaz kaut kāda cieņa pret upuriem...” iesāk Edvīns Šnore. Un nepabeidz.

Es arī nevaru pabeigt šo teikumu. Kauns smacē. Kauns par Saeimu, kas otrajā lasījumā nobalso par 40 miljonu uzdāvināšanu trim privātpersonām, kurām nav nekāda sakara ar holokausta upuriem, kauns par meliem un izlikšanos, ko demonstrē daži augsti valstsvīri, kauns par to, ka mēs vispār to visu pieņemam. Bet iespējams, ka mēs savā lēnprātībā esam pelnījuši tādu attieksmi.

####

Neliela diskusija Twitterī:

Saeimas (NA) deputāts Aleksandrs Kiršteins Twitterī pauda:

Trīs lielākie noklusējumi un meli, diskutējot par Labas gribas likumu:

  • Jau tagad no Latvijas budžeta vairāki miljoni EUR katru, tiek piešķirti dažādiem ebreju muzejiem, biedrībām un izglītībai.
  • Likuma anotācijā ir apvainota Latvijas tauta (pilsoņi Satversmes nozīmē), jo labumu no ebreju bezsaimnieku mantas esot guvusi Latvijas valsts un pašvaldības, nevis ebreju kopiena. Tātad tiek apgalvots, ka Suharenko organizācija nepieder valstij, bet ebreji nav guvuši labumu, dzīvojot namos uz deportēto Latvijas pilsoņu zemes vai to dzīvokļos…
  • Apzināti tiek apgalvots, ka ebrejus vajā to tautības nevis reliģiskās piederības (jūdaisma) dēļ. Gan cariskajā Krievijā (pasēs tautību nerakstīja), gan Vācijā žīdus uzskaitīja atbilstoši dokumentiem sinagogā. Tas izskaidro daudzu luterticīgo ebreju virsnieku skaitu vērmahtā.

Andrievs Niedra : Šie prātojumi visi ir labi, tikai IMHO tukši un neauglīgi. Varbūt beigsim neredzēt ziloni istabā un runāsim atklātu valodu?! Mūsu patiesie pavēlnieki PAVĒLĒJA izmaksāt 40M Tad kāpēc netika izveidota kopiena pirmsokupācijas LATVIJAS ebrejiem un to radiem, un nauda atdota tiem?!  

Aleksandrs Kiršteins : Ir jau biedrība ,,Šamir” un bija tāds priekšlikums, bet vairākums to noraidīja, acīmredzot, par nelielu bet taisnīgu samaksu!  

Andrievs Niedra : Tad kāpēc tieši tas netiek piekarināts pie lielā zvana, bet tiek runātas apkārt neauglīgas un tātad nesvarīgas muļķības?! Kāpēc es, kurš 2g. strādāju attālināti mājās ar blakus virtuvē nepārtraukti skanošu Latvijas Radio, neko neesmu dzirdējis par priekšlikumu biedrībai,,Šamir”?!              

Aleksandrs Kiršteins: Priekšlikumi paredzēja naudu piešķirt visvairāk politiski represētajiem kā latviešiem vai čigāniem un nevis 3 blēžu nodibinājumam. Kultūrkapitāla fondam būtu jāpārvalda naudas sadale muzejiem un piemiņas vietām. Visi šie priekšlikumi tika noraidīti ar Saskaņas, JKP un APar balsīm.

Andrievs Niedra : Un Jūsu pieminētais priekšlikums, maksāt ARĪ kādam, izņemot ebrejus, ir saņemtās PAVĒLES neapšaubāms pārkāpums! Tātad tāds priekšlikums pēc būtības ir godīga risinājuma SABOTĀŽA. Šāviens savās abās kājās un sašautām kājām bumbas speršana savos vārtos. Smags IDIOTISMS vai NOZIEGUMS.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Restitūcijas afēras turpinājums06.01.2022lv
213.Saeimas vēlēšanas13.Saeimas vēlēšanas06.10.2018lv
313.Saeimas kandidāti un viņu priekšsacīkstes13.Saeimas kandidāti un viņu priekšsacīkstes07.08.2018lv
4Andris Grūtups par RestitūcijuAndris Grūtups par Restitūciju28.01.2011lv
5Saeima ratificē Abrenes atdošanu KrievijaiSaeima ratificē Abrenes atdošanu Krievijai17.05.2007lv
6Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATOSaeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO26.02.2004lv, ru

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Andris GrūtupsAndris Grūtups05.05.194915.06.2014lv, ru
    Birkas