Uģis Grūbe

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
05.03.1957
Miršanas datums:
07.04.2022
Kategorijas:
Advokāts (-e), Jurists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas kremācijas centrs

65 gadu vecumā mūžībā devies zvērināts advokāts Uģis Grūbe, kurš kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bijis iesaistīts daudzās skaļās un plašu sabiedrības uzmanību guvušās lietās.

Par Grūbes aiziešanu mūžībā vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas sniegto informāciju.

Grūbe gandrīz 30 gadu strādājis par advokātu, bijis “Bankas Baltija” administrators, darbojies kā advokāts “Parex bankas”, digitalizācijas, Zolitūdes traģēdijas lietās.

“Pirmo iespaidu par Uģi Grūbi neizbēgami rada viņa augums. Viņš ir uzkrītoši liels, masīvs, raupjiem sejas vaibstiem,” 90. gadu vidū “SestDienas” slejās par Grūbi rakstīja “Dienas” žurnāliste, tagadējā Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.

“Uģis Grūbe, šķiet, ir tieši tāds kā viņa rokasspiediens – liels un labsirdīgs. Un miermīlīgs,” secināja Brauna.

“Nekad neesmu redzējis viņu uztrauktu un nekad neesmu dzirdējis viņu paceļam balsi. Viņš visu uztver olimpiskā mierā,” toreiz par Grūbi teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, kurš Grūbi pazinis jau studiju gados un vēlāk kopā strādājis Rīgas pašvaldībā.

Strādājis arī milicijā un Rīgas pašvaldībā

Uģis Grūbe dzimis 1957. gada 5. martā. Pēc vidusskolas beigšanas mēģinājis iestāties Maskavas Starptautisko attiecību institūtā, bet nesekmīgi. Eksāmenus nokārtojis, bet izbrāķēts necilās paša un vecāku biogrāfijas dēļ, kas šai augstskolai bija sevišķi svarīga.

Grūbe iestājies Latvijas Valsts Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļā un paralēli strādājis Proletāriešu rajona komjaunatnes komitejā. Taču bijis grūti savienot darbu ar mācībām, tādēļ pēc gada vēlreiz iestājies šajā fakultātē, tikai šoreiz jau dienas nodaļā.

Juridisko fakultāti Grūbe absolvēja 1982. gadā un sāka strādāt milicijā. Taču milicijas darba stils uz jauno juristu atstājis nomācošu iespaidu, tādēļ viņš pārāk aizrāvies ar alkohola lietošanu.

“Nu jau kādu laiku mums ar alkoholu ir mierīga, korekta līdzāspastāvēšana, šķiet, savu normu – pāris cisternu – jaunībā esmu izdzēris un nu jau vairākus gadus alkoholu vispār nelietoju,” 90. gadu vidū Grūbe stāstīja intervijā žurnālam “Klubs”.

Kādu laiku viņš pastrādājis kā vienkāršs strādnieks ražošanas apvienībā “Ausma”, bet 1985. gadā sācis strādāt Rīgas pilsētas Kirova rajona (tagadējais Centra rajons) izpildkomitejas dzīvokļu daļā. 1987. gadā kļuvis par šī paša rajona tiesas tiesnesi. 1990. gadā toreizējais Rīgas pašvaldības vadītājs Andris Teikmanis viņu pārvilināja uz Rīgas pilsētas izpildkomiteju, kur Grūbe bijis atbildīgs par dzīvokļu jautājumiem.

1992. gadā pēc izpildkomitejas reorganizācijas Grūbe iesaistījies biznesā, sācis strādāt par juristu firmā “Koblenz”.

“1994. gadā noliku advokāta eksāmenu. Advokāts – tā ir patstāvība, iespēja pašam izvēlēties klientu un būt atbildīgam viņa priekšā. Sāku veidot savu biroju, un te nu es esmu,” intervijā “SestDienai” stāstīja Grūbe.

"Bankas Baltija" administrators

Latvijas sabiedrībai viņš visspilgtāk palicis atmiņā kā maksātnespējīgās “Bankas Baltija” administrators. 1995. gadā šī tolaik lielākā Latvijas komercbanka, kuras vadītājs bija Aleksandrs Lavents, bija novesta līdz bankrotam, vairāk nekā 120 000 cilvēku zaudēja savus ietaupījumus. Pēc maksātnespējas pasludināšanas Grūbe tika iecelts par “Bankas Baltija” administratoru, lai mēģinātu atgūt bankas līdzekļus un atmaksāt naudu noguldītājiem.

Taču ar naudas atgūšanu diez ko labi neveicās, turklāt radās aizdomas, ka maksātnespējas administrācijas procesā tiek īstenotas jaunas shēmas, kas ļāva iedzīvoties politiski ietekmīgām personām.

Grūbe bija saistīts ar bēdīgi slaveno “Latvenergo” trīs miljonu lietu. Kopā ar toreizējā premjera Andra Šķēles līdzgaitnieku advokātu Andri Grūtupu tieši Grūbe tika minēts kā advokāts, kurš ieteicis “Bankas Baltija” likvidatoram Deividam Berijam pārdot “Latvenergo” 10 miljonu latu parādu kādai Lihtenšteinā reģistrētai firmai par pieciem miljoniem, kā rezultātā daļa summas (trīs miljoni latu) pazuda bez vēsts.

Grūbe kā “Bankas Baltija” administrators pelnījis 20 latu stundā, kas 90. gadu vidū bija liela nauda. Viņš ieguva arī bīstamus ienaidniekus, par ko liecina 1999. gadā notikušais incidents, kad sprādzienā tika bojāta automašīna “Lincoln Navigator”, ko izmantojis Grūbe.

Nevairījās no skandaloziem klientiem

Kad beidzās vētrainie 90. gadi, Latvijas biznesa un tieslietu vide kļuva mierīgāka un civilizētāka, bet Grūbe arī vēlāk nevairījās uzņemties skandalozas lietas un aizstāvēt sabiedrībā ne pārāk ieredzētus klientus.

Bēdīgi slavenajā digitālās televīzijas ieviešanas lietā Grūbe darbojās kā uzņēmuma “Kempmayer Media Limited” pārstāvis; pēc “Parex bankas” bankrota un nacionalizācijas viņš pārstāvēja bijušo bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka intereses.

Grūbes pēdējā skaļākā lieta bija saistīta ar Zolitūdes traģēdiju: viņš aizstāvēja būvniecības uzņēmumu “Re&Re”, no kura nekustamā īpašuma attīstītājs “Homburg Zolitūde” gribēja piedzīt vienu miljonu eiro.

Birojā pie Uģa Grūbes pēdējos gados strādāja arī Latvijas Republikas bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

izmantotas ziņas no LSM.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        Nav norādīti notikumi

        Birkas