Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
45Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
16.07.1705
Papildu lauki

Mūrmuižas kauja (zviedru: Slaget vid Gemauerthof, krievu: Битва при Гемауертгофе) notika 1705. gada 16. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā Svētes upes krastos netālu no Mūrmuižas (vācu: Gemauerthof) Zemgalē starp uzbrūkošo Krievijas caristes karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā un aizstāvošos Zviedrijas karaspēku Ādama Lēvenhaupta (Adam Ludwig Lewenhaupt) vadībā.

Pēc tam, kad Saksijas armija neveiksmīgi uzbruka zviedru Vidzemei 1700. gadā un tika uzvarēta Daugavas lejteces Spilves pļavās ("Daugavas kauja") 1701. gada jūlijā, tā atkāpās uz Poliju.

Zviedrijas karaļa Kārļa XII komandētais karaspēks savukārt pilnīgi sakāva krievu armiju pie Narvas cietokšņa 1700. gada novembrī. Kārlis XII nolēma vispirms iekarot Kurzemes un Zemgales hercogisti, tad Polijas-Lietuvas kopvalsti un piespiest Saksiju izstāties no kara.

Baltijas provinču aizsardzībai tika atstāta samērā neliela zviedru karaspēka daļa. Pēteris I ātri reorganizēja armiju un uzsāka Baltijas kara flotes izveidi.

1702. gadā krievi Šeremetjeva vadībā izpostīja Vidzemi un Igauniju, 18. jūlijā smagi sakaujot zviedrus kaujā pie Omuļiem netālu no Valkas.

1703. gadā krievi ieņēma Ingriju un 1704. gada vasarā ieņēma Tērbatas un Narvas cietokšņus.

1705. gada vasarā Pēteris I nolēma doties uz Poliju-Lietuvu, pirms tam sakaujot zviedru karaspēka daļas Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Pēteris I no savas bāzes nometnes Polockas cietoksnī uzdeva Šeremetjevam ar 9500 jātniekiem un 2500 kājniekiem doties uz Jelgavu, kur bija izvietotas zviedru karaspēka daļas, kas nepieciešamības gadījumā varēja doties palīgā galvenajai zviedru karaspēka daļai Polijā un Saksijā.

1705. gada 11. jūlijā krievi sasniedza Mežotni pie Lielupes, bet zviedri ieņēma aizsardzības pozīcijas gar Svētes upi. Zviedru karaspēkam (ap 7000 vīru) Ādama Lēvenhaupta vadībā izdevās sakaut daudz lielāko krievu karaspēku (ap 12 000 vīru), jo kaujas vidū, uzskatīdami to par uzvarētu, krievi esot sākuši laupīt zviedru vezumus. Zviedri sakopoja spēkus un atspieda krievus atpakaļ, līdz tie pievakarē atkāpās uz Mežotni.

Zviedri kauja zaudēja ap 1900 karavīru, krievu zaudējumi bija daudz lielāki, jo zviedri esot ieguvuši 13 lielgabalu, 9 karogus, 400 gūstekņu un visus vezumus.

Pēc kaujas Lēvenhaupts izlēma atvilkt savu armiju uz Vidzemi, bet krievi, saņēmuši papildspēkus, augustā jau ar 16 500 vīriem viegli ieņēma Kurzemi un Zemgali.

Piemiņas vieta

1935. gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem Mūrmuižas kaujas vietā izveidoja pieminekli (tēlnieks Pēteris Ārendts) ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā:

"1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupa vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku".

Svētes upes kreisajā krastā uzstādīts piemineklis kritušo zviedru karavīru kapavietā. Leģenda stasta, ka Svētes upes atvarā esot nogremdēta dzelzs naudas lāde ar karaspēka kasi.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
3Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
4ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
5Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
6Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
7Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
8Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteSoļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
9Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
10Nikolajs II RīgāNikolajs II Rīgā03.07.1910lv
11Vaterlo kaujaVaterlo kauja18.06.1815lv, pl
12Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņuKrievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu27.05.1795lv
13Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā  Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā 26.06.1785lv
14Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
15Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru
16cars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenucars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenu07.02.1716lv
17Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
18Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
19Pētera I krievu karaspēka aplenkuma laikā uzsprāgst 2 pulvertorņi. Bojā iet ap 800 cilvēkuPētera I krievu karaspēka aplenkuma laikā uzsprāgst 2 pulvertorņi. Bojā iet ap 800 cilvēku13.12.1709lv
20Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kaujaLielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja08.07.1709lv

Karte

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Gaujienas pilsdrupasGaujienas pilsdrupaslv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Otto Gerhards Laudons00.00.167300.00.1732lv
    2Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas