Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
47Notikumu saraksts
Datums:
08.07.1709
Papildu lauki

Poltavas kauja (Полтавская битва; Slaget vid Poltava; Полтавська битва) bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709. gada 8. jūlijā.

Krievijas caristes karaspēks Pētera I vadībā sakāva Zviedrijas karalistes armiju un tās sabiedroto kazaku karaspēku hetmaņa Mazepas vadībā. Kauja iezīmēja pavērsienu kara gaitā un iniciatīvas pāriešanu Zviedrijas pretinieku rokās.

Zaporožjes Seča zaudēja savu autonomiju un nokļuva pilnīgā atkarībā no Krievijas.

Vēl pēc gada zviedri zaudēja krieviem arī Livonijas zemes.

1706. gada vasarā zviedri uzvarēja Saksiju, kas 1706. gada 24. septembrī parakstīja Altranštates miera līgumu. Uzvaru iedvesmots, 1707. gada septembrī karalis Kārlis XII atstāja Saksiju un vērsās pret savu pēdējo pretinieku Krieviju.

1708. gada martā viņš iekārtoja apmetni pie Minskas un gaidīja papildspēkus no Rīgas Lēvenhaupta vadībā, kas sastāvēja no 16 000 jauniem rekrūšiem no Zviedrijas, Somijas un Baltijas provincēm.

Tomēr 1708. gada jūnijā, nesagaidījis papildspēkus, zviedru karalis deva pavēli doties uz austrumiem pretī krievu galvenajiem spēkiem, kas bija koncentrēti pie Smoļenskas, lai tālāk turpinātu uzbrukumu Maskavas virzienā. Uzvarējis krievus pie Mogiļevas, Kārlis XII mēnesi gaidīja papildspēku ierašanos no Rīgas Lēvenhaupta vadībā.

Krievu armijai 1708. gada 22. septembrī izdevās sakaut ģenerāļa Ādama Lēvenhaupta vadītos zviedru papildspēkus pēc to pārcelšanās pāri Dņepras upei ("Kauja pie Ļesnajas") un iegūt 7000 pajūgus ar munīciju un pārtiku. Tikai ap 6000 zviedru karavīru bez apgādes rezervēm pievienojās Kārļa XII armijai. Tādēļ Kārlis XII izlēma doties uz dienvidiem, lai apvienotos ar viņam lojālo Polijas-Lietuvas valdnieka Ļeščinska karaspēku un Ukrainas hetmaņa Ivana Mazepas karaspēku. Neparasti agrās ziemas dēļ un sliktās apgādes dēļ zviedru armija stipri novājinājās un 1709. gada pavasarī tikai trešā daļa no sākotnējās zviedru armijas bija kaujasspējīga. Tomēr Kārlis XII bija spiests doties arvien tālāk uz dienvidiem.

1709. gada 2. maijā zviedru karaspēks ar apmēram 30 000 vīru aplenca Poltavas cietoksni, bet krievu armija ar apmēram 75 000 karavīru 4 km uz ziemeļiem izbūvēja kara apmetni Vorsklas upes purvainajos krastos. Starp abu karaspēku pozīcijām krievi uzbūvēja redutes uzbrūkošo zviedru apšaudei. 20. jūnijā, dodoties izlūkot krievu pozīcijas, Kārlis XII tika ievainots kājā un nodeva savas armijas komandēšanu feldmaršalam Kārlim Gustavam Renšildam (Rehnskiöld). Naktī uz 1709. gada 27. jūniju (8. jūliju pēc jaunā stila) zviedru četras kājnieku un sešas jātnieku kolonnas (kopā 8700 kājnieku un 7800 jātnieku) izvietojās 600 m uz dienvidiem no krievu redutēm, lai pirms rītausmas negaidīti izlauztos līdz krievu kara nometnei. Tomēr Vidzemē dzimušā ģenerālmajora V. Šlipenbaha komandētā vienība tika atklāta un krievi sacēla trauksmi. Zviedri devās uzbrukumā un līdz 5:00 spēja pavirzīties dziļi krievu pozīcijās, tomēr vilcinājās uzbrukt krievu nocietinātajai apmetnei, kamēr nebija ieņemtas visas redutes viņu aizmugurē. Ap 7:00 krieviem izdevās atgūt divas redutes un 24 500 krievu kājnieku un 14 600 jātnieku ģenerāļu Ādolfa Bauera un Aleksandra Menšikova vadībā lielgabalu apšaudes aizsegā devās pretuzbrukumā zviedru galvenajai nometnei.

Savukārt 9:45 zviedri Ā. Lēvenhaupta vadībā devās pretuzbrukumā krievu pirmajai uzbrukuma līnijai un piespieda viņus atkāpties, tomēr zviedru kavalērija nespēja laikus nostiprināt šo panākumu. Zviedru uzbrukuma līnijas kreisais flangs zaudēja tuvcīņā un sāka atkāpties, bet labais flangs turpināja uzbrukt un nonāca aplenkumā. Kārlim XII ar pāris tūkstošiem karavīru izdevās izlauzties un ap 13:00 sasniegt rezerves nometni. Ap 19:00 atlikusī zviedru karaspēka daļa pārtrauca Poltavas aplenkumu un devās dienvidu virzienā. Viņiem sekoja kazaku karaspēks, kas kaujas laikā atradās rezerves nometnē.

Kaujā krita vai tikai ievainoti no 6900 (zviedru dati) līdz 9234 (krievu dati[2]) Zviedrijas karavīri, bet tika sagūstīti apmēram 2800-2977 karavīri, starp tiem arī feldmaršals K. G. Renšilds, ģenerālmajori V. A. Šlipenbahs, B. O. Štakelbergs, H. J. Hamiltons, kā arī karaļa padomnieks un diplomāts grāfs K. Pipers, kas mira apcietinājumā Šliselburgas cietoksnī. Krievu pusē bija 1345 kritušie un 3290 ievainotie.

Pēteris I kaujaslaukā organizēja lielas svinības divās lielās teltīs. Kritušos karavīrus apbedīja divos masu kapos. Vēlāk gūstā saņemtos zviedrus aizveda uz Maskavu, kur 1710. gada 1. janvārī spieda piedalīties triumfa gājienā kopā ar citiem karagūstekņiem.

Dzimtenē pēc vairāk ka desmit gadiem atgriezās tikai apmēram 4000 gūstekņu.

Ievainotais karalis Kārlis XII kopā ar 2000 karavīriem patvērās Osmaņu impērijas vasaļa Krimas hana valstī.

Pēteris I pieprasīja osmaņu sultānam Ahmedam III izdot Kārli XII, bet tas ieslodzīja krievu sūtni cietumā. Krievijas armija 1711. gadā iebruka Osmaņu impērijā (sk. Krievu-turku karš (1710—1711)), tomēr nokļuva aplenkumā pie Prutas upes. Sultāns atļāva krieviem atkāpties pret solījumu atdot turkiem Azovas cietoksni un atkāpties no Zaporožjes kazaku teritorijām.

Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču un tā tika iekļauta Krievijas impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802).

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
2Zviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastēZviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastē15.12.2016lv
3Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
4Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
5PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
6No Čiekurkalna tanku remonta rūpnīcas ar nozagtu tanku izbēg padomju karagūstekņiNo Čiekurkalna tanku remonta rūpnīcas ar nozagtu tanku izbēg padomju karagūstekņi18.04.1944lv
7Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
8Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijasUkraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijas22.01.1918en, lv
9Skandināvijā un Krievijā 6. februāris ir Sāmu dienaSkandināvijā un Krievijā 6. februāris ir Sāmu diena06.02.1917lv
10Vidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanuVidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanu23.04.1865lv
11Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
12Krimas karš. Atbildot uz Krievijas iebrukumu Krimā, britu kuģi bloķē pieeju Rīgas ostai, sagūsta un aizved 6 Rīgas tirdzniecības kuģusKrimas karš. Atbildot uz Krievijas iebrukumu Krimā, britu kuģi bloķē pieeju Rīgas ostai, sagūsta un aizved 6 Rīgas tirdzniecības kuģus25.04.1855lv
13Krievija iekaro Somiju Krievija iekaro Somiju 01.04.1808lv, ru
14Krievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikāKrievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikā14.04.1801lv, ru
15Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
16Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru
17Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
18Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
19Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
20Krievijas armija ieņem Kobronskansti, uzsākot Rīgas aplenkumuKrievijas armija ieņem Kobronskansti, uzsākot Rīgas aplenkumu28.10.1709lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I)Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I)15.04.168406.05.1727lv, ru
    2Kārlis XII, Zviedrijas karalisKārlis XII, Zviedrijas karalis17.06.168230.11.1718de, lt, lv, pl, ru
    3Staņislavs LeščiņskisStaņislavs Leščiņskis20.10.167723.02.1766en, lv, pl, ru
    4Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas