Otto Gerhards Laudons

Dzimšanas datums:
00.00.1673
Miršanas datums:
00.00.1732
Mūža garums:
59
Dienas kopš dzimšanas:
128319
Gadi kopš dzimšanas:
351
Dienas kopš miršanas:
106769
Gadi kopš miršanas:
292
Papildu vārdi:
Otto Gerhard, Ļaudons, Laudohn, Oto
Kategorijas:
Dzimis Latvijā, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Virsnieks
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Toces muižā dzimis Zviedrijas armijā kalpojis virsnieks.

Viņa dēls, Asutrijas feldmaršals Ernests mēdzis stāstīt, ka viņa dzimta ir cēlusies no 14. gadsimtā Vidzemē ieceļojušiem skotiem, kas labi iederējās tā laika romantiskajās leģendās par pāvesta vajātajiem Templiešu ordeņa bruņiniekiem, kas nokļuvuši ne tikai Skotijā un Portugālē, bet arī citās Eiropas zemēs. Ticamāk, ka Ernesta Laudona dzimta ir cēlusies no jauktas etniskas vides Ļaudonas pilsnovadā (borchsokinge), kura pārvaldei jau pirms 1375. gada bija uzcelta mūra pils pie Svētupes ietekas Aiviekstē. Pirmās ziņas par Laudonu dzimtu ir sastopamas 1432. gada dokumentā, kas liecina, ka Rīgas arhibīskaps Henings nodevis lēnī kādam Oto fon Laudonam (Otto von Laudohn) 4 arklus un 6 pūrvietas zemes pie "viņa kunga sētas" Tocītes (Tocenes) upes krastos. No šī lēņa vēlāk izveidojusies Toces pusmuižiņa (Totzen). Tātad Oto ir bijis šīs zemes kungs Ļaudonas pilsnovadā arī pirms lēņa piešķiršanas. 13. - 15. gadsimtā ir zināmi daudzi gadījumi, kas jaunie zemes senjori iekaroto zemi piešķīra lēnī kristītajiem iepriekšējiem zemes kungiem un viņu karakalpiem, pretī prasot uzticību un pakļaušanos. Aiviekstes upe tajā laikā bija svarīgs tirdzniecības ceļš, gar kuru notika arī karaspēka pārvietošanās militāro konfliktu laikā starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni, vēlāk arī Livonijas konfederācijas karos ar Maskavas valsti, poļu-zviedru karos un Lielajā Ziemeļu karā, tādēļ Laudonu ģimenē bija stipras karavīru tradīcijas.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Johann Reinhold  von LaudonJohann Reinhold von LaudonDēls00.00.171416.06.1787
        2Ernests Gideons  fon LaudonsErnests Gideons fon LaudonsDēls02.02.171714.07.1790
        3
        Sophie Eleonore von LaudohnSieva00.00.1680
        4
        Andreas von BornemannSievas/vīra tēvs00.00.1692
        5
        Clara von LaudonVedekla
        6
        Otto Christoph Ernst von LaudonMazdēls15.12.1765
        7Johann Ludwig Alexius  von LaudonJohann Ludwig Alexius von LaudonMazdēls10.01.176722.09.1822
        8
        Johanna Elisabeth KnieriemMazmeita
        9
        Sophia Elisabeth von WolfMazmeita
        10
        Friedrich Georg Ernst von LaudonMazmazdēls02.01.1794
        11
        Oliver von LaudonMazmazdēls00.00.179500.00.1881

        26.07.1704 | Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku

        Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        16.07.1705 | Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus

        Pievieno atmiņas

        17.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus

        1710. gada 14. jūlijā Šeremetjevs, kurš vada krievu spēkus, ieņem Rīgu. 17. jūlijā garnizons tiek nodots viņa rokās.

        Pievieno atmiņas

        Birkas