cars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
5Personu saraksts
Notikumi:
21Notikumu saraksts
Datums:
07.02.1716
Papildu lauki

18.gadsimta sākumā par Mazjumpravas muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens.

1700.gadā, nākot no Kurzemes puses pie Mazjumpravas Daugavu forsēja Pētera I apvienotais krievu - sakšu karaspēks.

Kārļa XII pulki pie Mazjumpravas deva pretiniekam spēcīgu triecienu un krievi un sakši atkāpās pa pašu būvēto tiltu. Zviedri Mazjumpravā pat dabūja ēst sakšu sagatavoto silto ēdienu.

Kad 1709.gadā ap muižiņu apmetās uzbrūkošais krievu karaspēks, Brokhūzens tiem neļāva apmesties muižā un lika apmesties pie zemniekiem.

Par to 1716.gadā Brokhūzens tika izsūtīts uz Sibīriju. Muižiņu turpināja pārvaldīt Brokhūzena dēli.

1710. gadā Rīga padevās Krievijai un Vidzeme kopā ar Rīgu uz 205 gadiem nonāca krievu jūgā Krievijas impērijas sastāvā.

(no Villeruša V. Gājums, Rīga, Kabata, 1994,)

***

Krievijas pārstāvju uzvedība nebija nevienam noslēpums pat tad, ja tie tika uzņemti kā viesi. Piemēram,  atmiņas no  "Krievijas sūtniecības" Anglijā, kur Pētera I rīcībā bija nodota aristokrāta un rakstnieka Džona Evlina "villa". Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem, saimnieks

“konstatēja ka visas grīdas un paklāji telpās ir notašķīti ar tinti un sūdiem, ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas vara atslēgas, krāsa noskrāpēta vai ar ko notašķīta. Logu stikli izsisti, visi 50 krēsli, kas bija ēkā — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit gleznas un senču portreti sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā mērķi šaušanai. Mauriņš bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks dzelzs zābakos.” 

***

1702. gada beigās Šeremetjevs bieži citētajā vēstulē caram Pēterim rakstīja:

"Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?" 

***

Pat pašā Krievijā, nerunājot par iekarotām zemēm stāvoklis bija katastrofāls

Tirgonis Posoškovs rakstīja:

“Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”.

***

Pētera reformētā armija Krievijā uzvedās tāpat, kā iekarotāji svešā zemē:

  • Kostromā pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus maģistrāta locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu.
  • Kolomnā cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita birģermeistaru līdz nāvei”.
  • Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes dragūnu virsnieks lika nopērt.
  • Pleskavā piedzērušies kareivji nošāva pilsētas rātes locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei.

***

Viens no cara admirāļiem, brits Paddons rakstīja, ka

flote, sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkura citas valsts flote”. … 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no bada…”.

***

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Notika jaunuzceltā Vanšu tilta pārbaude RīgāNotika jaunuzceltā Vanšu tilta pārbaude Rīgā11.07.1981lv
2Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv
3Krievjas troņmantnieks Nikolajs, Aleksandra II vecākais dēls, apmeklē RīguKrievjas troņmantnieks Nikolajs, Aleksandra II vecākais dēls, apmeklē Rīgu05.08.1860lv
4Rīgas rāte publicēja aizliegumu piemēslot Daugavu un speciāli gremdēt tirgotāju transportlīdzekļusRīgas rāte publicēja aizliegumu piemēslot Daugavu un speciāli gremdēt tirgotāju transportlīdzekļus23.02.1765lv
5
Rīgas rāte nodibina Himzela muzeju22.02.1753lv
6
Pēteris I pavēl nogādāt viņa sievas ķeizarienes Katrīnas I (Martas Skavronskas) radus- māsas Kristīni un Annu ar ģimenēm un brāli Frīdrihu uz Krievijas galvaspilsētu29.01.1726lv
7Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru
8Pēteris I atceļ "bārdas nodokli" KrievijāPēteris I atceļ "bārdas nodokli" Krievijā06.04.1722en, lv
9Pēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu KrievzemēPēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu Krievzemē04.02.1719lv, ru
10Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
11Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
12Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
13Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievusLielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus16.07.1705lv
14Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksniLielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni09.08.1704lv
15Krievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienuKrievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienu26.05.1703en, lv
16Lielais Ziemeļu karš: Alūksnes kapitulācijaLielais Ziemeļu karš: Alūksnes kapitulācija26.08.1702lv
17Lielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kaujaLielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kauja19.07.1701de, ee, en, lv, pl, ru
18Lielais Ziemeļu karš: Kara sākumsLielais Ziemeļu karš: Kara sākums11.02.1700lv
19Pēteris I izdod pavēli par Jaunā gada pārcelšanu Krievijā no 1. septembra uz 1. janvāriPēteris I izdod pavēli par Jaunā gada pārcelšanu Krievijā no 1. septembra uz 1. janvāri20.12.1699lv, ru
20Pētera I ukazs par bārdas aizliegumu un obligātu "vācu" apģērbu valkāšanu krievu aristokrātijaiPētera I ukazs par bārdas aizliegumu un obligātu "vācu" apģērbu valkāšanu krievu aristokrātijai28.08.1698lv, ru

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon MinhauzensHieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens11.05.172022.02.1797lv, ru
    2Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    3Georgs BrokhūzensGeorgs Brokhūzenslv
    4Pauls BrokhūzensPauls Brokhūzenslv
    5
    Mārtiņš Grindelis00.00.1744lv
    Birkas