Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
5Personu saraksts
Notikumi:
40Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
26.07.1704
Papildu lauki

Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.

Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704. gada 26. jūlijā Zviedrijas karaspēks Ādama Lēvenhaupta (Adam Ludwig Lewenhaupt) vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas kopš 1700. gada, lai gan bija pasludinājusi neitralitāti, faktiski bija zviedru kontrolē.

Livonija tobrīd bija izpostīta un jau 1702. gada beigās grāfs Šeremetjevs vēstulē caram Pēterim rakstīja:

"Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?"

 

Vietā, kur kauja notikusi (pie mūsdienu Salas, Salas pagastā), ir uzstādīts piemiņas akmens.

Kaujas norise

1704. gadā ieņemtajā Narvas pilsētā Krievijas cariste piespieda Žečpospoļitu parakstīt vienošanos, kas atļāva krievu karaspēkam ieiet tās teritorijā.

Pēteris I virzīja savu karaspēku cauri līdz tam iekarotajām Igaunijas un Vidzemes teritorijām, bet sastapa sīvu zviedru karaspēka pretestību pie Jēkabpils.

Zviedru karaspēks sastāvēja no 3080 vīriem, proti, no 1597 kājniekiem, 1406 jātniekiem un dragūniem un 77 artilēristiem. Zviedru pusē cīnījās arī Kazimira Sapiehas vadītie lietuviešu spēki 2000-3000 vīru sastāvā.

Krievu karaspēks sastāvēja no aptuveni 5000 karavīriem bijušā Smoļenskas cietokšņa komendanta ģenerāļa Korsaka vadībā un aptuveni 10 000-12 000 Lietuvas stārasta Oginska un kņaza Mihaila Višņovecka vadībā.

Zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā ieradās Sēlpilī 1704. gada 25. jūlijā un pa Daugavas kreiso pusi virzījās augšup uz Jēkabpili, kur krievi ar sabiedrotajiem bija izveidojuši kara nometni.

Kauja sākās ar zviedru jātnieku uzbrukumu pulkveža Stakelberga vadībā labajā flangā un lietuviešu jātnieku uzbrukumu Kristofera Zavišas vadībā kreisajā flangā, kur tie nokļuva zem krievu artilērijas uguns. Daļa lietuviešu esot atkāpušies līdz pat Jaunjelgavai, kur paziņojuši, ka zviedri esot pilnīgi sakauti un varot gaidīt krievu uzbrukumu Rīgai un Jelgavai.

Kaujas gaitu izmainījis Jelgavas un Liepājas garnizonu kājnieku uzbrukums labajā flangā, jo tie esot nokavējuši kaujas sākumu sakarā ar "iešanu cauri biezajiem mežiem" un bijuši nocietušies sākt uzbrukumu. Krievi tika atspiesti līdz pat Daugavas krastam un sakauti.

Zviedru pusē kaujā krituši 5 virsnieki un 52 karavīri, ievainoti 14 virsnieki un 167 karavīri. Pretinieku zaudējumi esot bijuši lielāki, pēc dažām ziņām, pēc kaujas zviedri esot kaujas laukā aprakuši 2 300 karavīru.

Pēc citiem avotiem krievu zaudējumi esot bijuši tikai 230 kritušo un 287 ievainoto.

Kara laupījumā esot iegūti 23 lielgabali, 23 pulvera mucas, 305 musketes un 8000 rokas granātas. Iegūti arī 6 lielāki un 11 mazāki krievu karaspēka karogi, ieskaitot 4 dragūnu karogus un 13 kājnieku karogus.

Kaujā iegūti arī 7 Krievijas pusē karojošo lietuviešu karogi.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Tallinā tiek pārvietots Bronzas kareivisTallinā tiek pārvietots Bronzas kareivis27.04.2007lv, pl, ru
3Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
4Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
5ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
6Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
7Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
8Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteAtjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
9Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
10Nikolajs II RīgāNikolajs II Rīgā03.07.1910lv
11Vaterlo kaujaVaterlo kauja18.06.1815lv, pl
12Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņuKrievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu27.05.1795lv
13Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā  Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā 26.06.1785lv
14Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
15Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
16Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
17Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
18Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kaujaLielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja08.07.1709lv
19Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievusLielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus16.07.1705lv
20Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksniLielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni09.08.1704lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Gaujienas pilsdrupasGaujienas pilsdrupaslv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Fridrihs III KetlersFridrihs III Ketlers19.07.169221.01.1711lv, ru
    2Kārlis XII, Zviedrijas karalisKārlis XII, Zviedrijas karalis17.06.168230.11.1718de, lt, lv, pl, ru
    3
    Otto Gerhards Laudons00.00.167300.00.1732lv
    4Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    5Ferdinands KetlersFerdinands Ketlers01.11.165504.05.1737lv
    Birkas