Ferdinands Ketlers

Pievieno šai personai bildi!

Ferdinands Ketlers (* 1655, † 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam kā aizbildnis no Dancigas pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogisti.

Viņš bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls un visu mūžu iestājās par savām tiesībām uz hercoga troni.

Ferdinands Ketlers dzimis 1655. gada 1. novembrī Jelgavas pilī hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē.

Otrā Ziemeļu kara laikā kopā ar ģimeni no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā.

Pēc tēva nāves 1682. gadā par hercogu kļuva viņa vecākais brālis Frīdrihs Kazimirs, bet Ferdinands dienēja Polijas armijā, kur ieguva ģenerālleitnanta pakāpi. Ferdinands esot nokļuvis karaļa Jana III Sobeska nežēlastībā, kas turējis viņu aizdomās par romantiskām attiecībām ar savu sievu.

Kad 1698. gadā hercogs Frīdrihs Kazimirs mira, Ferdinands kopā ar hercoga atraitni kļuva par viņa mazgadīgā dēla Frīdriha Vilhelma aizbildni Jelgavā.

Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā Ferdinands Ketlers piedalījās karadarbībā pret zviedriem pie Rīgas, bet pēc zaudētās Daugavas kaujas aizbēga uz Dancigu, kur pavadīja visu tālāko mūžu.

Kurzemes landtāgs zviedru okupētajā hercogistē atteicās viņu atzīt par Kurzemes hercogu.

Pēc hercoga atraitnes otrreizējām laulībām 1703. gadā Ferdinands Ketlers līdz 1709. gadam palika kā vienīgais mazgadīgā Frīdriha Vilhelma aizbildnis.

Pēc Frīdriha Vilhelma laulībām ar Krievijas princesi Annu un pāragrās nāves 1711. gadā Ferdinands Ketlers palika vienīgais hercoga troņa pretendents no Ketleru dzimtas, tomēr viņš vilcinājās atgriezties kara izpostītajā un Lielā mēra pārņemtajā dzimtenē.

Viņa vietā Jelgavā kā reģente valdīja hercoga atraitne Anna, uz troni pretendēja arī kņazs Aleksandrs Meņšikovs, bet 1725. - 1729. gadā Kurzemes landtāga par hercogu ievēlētais Polijas karaļa Augusta II Stiprā dēls Saksijas Morics.

1730. gadā 75 gadus vecais Ferdinands Ketlers salaulājās ar 22 gadīgo Saksijas-Veisenfelsas princesi Johannu Magdalēnu (Johanna Magdalena von Sachsen-Weißenfels). Tajā pašā gadā Kurzemes hercogiene atraitne Anna Ivanovna kļuva par Krievijas ķeizarieni un Kurzemes landtāgs Ferdinandu beidzot atzina par Kurzemes hercogu.

Pēc kļūšanas par Polijas karali Augusts III 1734. un atkārtoti 1736. gadā slepeni piedāvāja izkārtot Kurzemes troni ļoti ietekmīgajam ķeizarienes Annas favorītam Ernstam Johanam Bīronam.

Pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands mira Dancigā bez pēcnācējiem 1737. gada 4. maijā un tā paša gada 22. jūnijā Ernsts Johans Bīrons Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Varšavas Seims apstiprina vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā Polijas karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas.

***

Kādu 1733. gada dokumentu Ferdinands Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Ferdinands, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Von Gottes Gnaden Wir Ferdinand, in Liefland, zu Curland und Semgallen Herzog) [1].

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jēkabs KetlersJēkabs KetlersTēvs28.10.161001.01.1682
        2Luīze KetlereLuīze KetlereMāte13.09.161729.08.1676
        3Frīdrihs KetlersFrīdrihs KetlersBrālis06.07.165022.01.1698
        4
        Luīza Elizabete fon HesenMāsa23.08.164616.12.1690
        5Marija Amēlija Anna fon KurlandMarija Amēlija Anna fon KurlandMāsa12.06.165316.06.1711
        6Frederick William Elector of BrandenburgFrederick William Elector of BrandenburgOnkulis16.02.162029.04.1688
        7Maximilian  von Hessen-KasselMaximilian von Hessen-KasselBrāļa/māsas dēls28.05.168908.05.1753
        8Frederick I of SwedenFrederick I of SwedenBrāļa/māsas dēls17.04.167625.03.1751
        9Fridrihs III KetlersFridrihs III KetlersBrāļa/māsas dēls19.07.169221.01.1711
        10Wilhelm VIII von Hessen-KasselWilhelm VIII von Hessen-KasselBrāļa/māsas dēls10.03.168201.02.1760
        11
        Marija Doroteja fon Brandenburga ŠvedteBrāļa/māsas meita00.00.168400.00.1743
        12Marie Louise Hesse-Kassel, LandgravineMarie Louise Hesse-Kassel, LandgravineBrāļa/māsas meita07.02.168809.04.1765
        13Elisabeth Sophie  of BrandenburgElisabeth Sophie of BrandenburgSvaine05.04.167422.11.1746
        14Frederick II Hesse-Homburg, LandgraveFrederick II Hesse-Homburg, LandgraveSvainis30.03.163324.01.1708
        15Charles I Landgrave of Hesse-KasselCharles I Landgrave of Hesse-KasselSvainis03.08.165423.03.1730
        16Vilhelms KetlersVilhelms KetlersVectēvs20.06.157407.04.1640
        17Georg Wilhelm von BrandenburgGeorg Wilhelm von BrandenburgVectēvs13.11.159501.12.1640
        18Sofija KetlereSofija KetlereVecāmāte31.03.158204.12.1610
        19Gothards KetlersGothards KetlersVecvectēvs02.02.151717.05.1587
        20Anna KetlereAnna KetlereVecvecmāte14.10.153304.07.1602
        21Frīdrihs I  HohencolernsFrīdrihs I HohencolernsBrālēns/māsīca11.07.165725.02.1713

        11.02.1700 | Lielais Ziemeļu karš: Kara sākums

        Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem starp Zviedriju un Krieviju par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

        Pievieno atmiņas

        26.07.1704 | Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku

        Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas