Kārlis XII, Zviedrijas karalis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.06.1682
Miršanas datums:
30.11.1718
Mūža garums:
36
Dienas kopš dzimšanas:
124827
Gadi kopš dzimšanas:
341
Dienas kopš miršanas:
111512
Gadi kopš miršanas:
305
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Pfalcs - Cveibrikens
Papildu vārdi:
Карл XII, Карл XII (швед. Karl XII; av Pfalz-Zweibrücken,
Kategorijas:
Aristokrāts, Karalis, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks
Tautība:
 vācietis, zviedrs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kārlis XII bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697. gada līdz savai nāvei 1718. gadā.

Vienlaikus viņš kā Livonijas hercogs bija arī valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā. Gandrīz visu valdīšanas laiku Kārlim XII nācās piedalīties karos. Parādīja sevi kā izcilu karavadoni, tomēr ir dažādi viedokļi par viņa politiskās darbības rezultativitāti.

Lielā Ziemeļu kara rezultātā Zviedrija būtiski zaudēja ietekmi Baltijas jūras reģionā, bet Krievija kļuva šeit par ietekmīgu spēku. Karagājienu laikā uzturējās mūsdienu Latvijas teritorijā.

 

Pilns tituls:

Karalis Kārlis XII svarīgākos dokumentus cita starpā parakstīja kā Livonijas hercogs, kas apliecināja viņa pretenzijas uz šo pārmantoto titulu:

"Mēs, Kārlis XII, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karalis, Somijas lielfirsts (lielkņazs), Skones, Igaunijas, Livonijas, Karēlijas, Brēmenes, Verdenes, Štetīnas, Pomerānijas, Kašūbijas un Vandālijas hercogs, Rīgenes firsts (kņazs), Ingrijas un Vismāras kungs, kā arī Reinzemes pfalcgrāfs, Bavārijas, Julihas, Klēves un Bergas hercogs u.t.t."

(latīniski: Nos Carolus XII., Dei Gratia Suecorum, Gottorum Vandalorumque Rex, Magnus Princeps Finlandiae, Dux Scaniae, Esthoniae, Livoniae, Careliae, Bremae, Verdae, Stetini, Pomeraniae, Cassubiae et Vandaliae, Princeps Rugiae, Dominus Ingriae et Wismariae, nec non Comes Palatinus Rheni, Bavariae, Iuliaci, Cliviae et Montium Dux, etc., etc., zviedriski: Carl med Gudz Nâde Sveriges, Giötes och Vendes Konung, Storförste til Finland, Hertig uti Skâne, Estland, Lifland, Carelen, Bremen, Verden, Stettin, Pomern, Cassuben och Venden, Förste till Rügen, Herre öfver Ingermanland och Wissmar, så och PfalzGrefve til Rhein, i Bayern, til Iulich, Clewe och Bergen Hertig.) [1]

"Livonijas lielhercoga" titulu šajā laikā lietoja arī Polijas karaļi Augusts II Stiprais un Staņislavs Leščiņskis, kas arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem pretendēja uz šo pārmantojamo titulu.

1697.g. Kārlis par karali kļuva jau piecpadsmit gadu vecumā pēc tēva, Zviedrijas karaļa Kārļa XI nāves.

Jau pēc trijiem gadiem, 1700. gadā Kārlis XII bija spiests iesaistīties cīņās pret Saksijas, Dānijas, Polijas un Krievijas apvienoto koalīciju. Vispirms Kārlis XII, nodrošinoties ar Anglijas un Nīderlandes atbalstu, iebrūkot Zēlandē, sakāva dāņus.

Jau 1700. gada augustā tika noslēgts Travandāles līgums.

1700. gada 30. novembrī Kārlis XII smagi sakāva krievu karaspēku Narvas kaujā. Vēlāk viņš uzbruka Rečai-Pospoļitai, sakāva Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā karaspēku, ieņēma lielu daļu no valsts un panāca Staņislava Lesčiņška ievēlēšanu par Žečpospoļitas karali.

Kamēr Kārlis XII cīnījās Polijā, Krievija Pētera I vadībā, sakoncentrēja spēkus un iebruka Ingrijā un Ņevas grīvā 1703. gadā nodibināja Sankpēterburgu. Kārlis XII izvēlējās iebrukt Krievijas teritorijā caur mūsdienu Ukrainas teritoriju, ņemot vērā arī sabiedrotā kazaku hetmaņa Ivana Mazepas solījumus par ukraiņu sacelšanos. Tomēr krievu karaspēkam izdevās apspiest Mazepas sacelšanos pirms zviedru ierašanās un 1709. gada 27. jūnijā Poltavas kaujā zviedri tika smagi sakauti. Ievainotais ar apmēram 1000 karavīriem atkāpās uz Benderiem Osmaņu impērijā.

Osmaņu sultāns Ahmeds III iesākumā Kārli XII uzņēma labvēlīgi, arī 1710. - 1711. gadā izcīnot Krievu-turku karu, tomēr, politiskajai situācijai mainoties, ievietoja Kārli XII mājas arestā.

Kamēr Kārlis XII atradās Osmaņu impērijā, Augusts II Stiprais atkal kļuva par Polijas - Lietuvas karali, bet krievu karaspēks ieņēma Somiju un Livoniju. 1716. gadā Kārlim izdevās atgriezties Zviedrijā.

1716. un 1718. gadā viņš iebruka Dānijas kontrolētajā Norvēģijā. Otrās kampaņas gaitā, netālu no Zviedrijas robežas, Kārli XII nogalināja nejauša lode. Ir vēsturnieku versijas, ka Kārli XII nogalināja galma atentātā.

Interesanti fakti

  • Kārlis XII kopš došanās kaujās 1700. gadā nekad vairs neatgriezās savas valsts galvaspilsētā Stokholmā.
  • Kārļa XII kārtas skaitlis faktiski ir nepareizs. Zviedrijas karalis Kārlis IX "piešķīra" sev kārtas numuru, pamatojoties uz visai leģendāru Zviedrijas vēstures traktējumu. Faktiski Kārlim XII būtu jābūt Kārlim VI.
  • Kārlis XII ir biežs latviešu teiku un nostāstu personāžs (teikas par Ķeveles avotiem, Zilajiem kalniem utt.)
  • 1701. gada ziemā Virgā atradās karaļa Kārļa XII karaspēka nometne. 2001. gadā šeit atklāta piemiņas zīme "Kārļa zābaks".

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Frederick I of SwedenFrederick I of SwedenSvainis, Padotais17.04.167625.03.1751

        11.02.1700 | Lielais Ziemeļu karš: Kara sākums

        Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem starp Zviedriju un Krieviju par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

        Pievieno atmiņas

        04.07.1701 | Rīgā ar savu karaspēku (7000 vīru) ierodas Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš sāk gatavoties Spilves kaujai pret apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem

        Pievieno atmiņas

        10.07.1701 | Kauja par Lucavsalu

        Pievieno atmiņas

        19.07.1701 | Lielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kauja

        Pievieno atmiņas

        26.08.1702 | Lielais Ziemeļu karš: Alūksnes kapitulācija

        Pievieno atmiņas

        26.07.1704 | Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku

        Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        09.08.1704 | Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni

        Pievieno atmiņas

        03.11.1708 | Baturinas slaktiņš. Maskavijas spēki iznīcina Ukrainas hetmaņa Mazepas galvaspilsētu Baturinu, nogalinot visus tās 15,000 iedzīvotājus

        Pievieno atmiņas

        08.07.1709 | Lielais Ziemeļu karš: Poltavas kauja

        Pievieno atmiņas

        15.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem

        Pievieno atmiņas

        17.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus

        1710. gada 14. jūlijā Šeremetjevs, kurš vada krievu spēkus, ieņem Rīgu. 17. jūlijā garnizons tiek nodots viņa rokās.

        Pievieno atmiņas

        12.09.1713 | Krievija iekaro daļu Azerbaidžānas. Persija spiesta atdot Kaspijas jūras piekrasti ar Baku

        Krievu - Turku karš (1710-1713), lai gan notika Eiropas dienvidos, tiek uzskatīts par Ziemeļu kara sastāvdaļu. Kara rezultātā Krievija Pētera I vadībā iekaroja Zviedrijas pārvaldībā esošo somu un igauņu apdzīvoto Ingriju (Pēterburgas apgabals), daļu Karēlijas; daļu Livonijas (Igaunija, Vidzeme), kā arī atņēma Persijai Kaspijas jūras piekrasti.

        Pievieno atmiņas

        26.10.1905 | Norvēģija ieguva neatkarību no Zviedrijas

        Pievieno atmiņas

        Birkas