"Atbrīvota no [Krievijas iebrukušā] boļševisma pēc četru mēnešu sarkanā terora, Rīgas pilsēta, izbadējusies un bezpalīdzīga, bez nacionālas valdības un pilsētas pašvaldības, vakar vērsās pie Amerikas Palīdzības administrācijas kā vienīgās barjeras pret badu. Stāsts par to, ko pārcietusi kādreiz plaukstošā Krievijas osta kara un vēl briesmīgākā boļševisma laikā, šķitīs neticams kādam, kurš neatrodas šeit uz vietas un neredz, ko izkalis sarkanais darbarīks. Kaut arī boļševiku armija tagad ir padzīta no pilsētas apkārtnes, sarkanais karogs ir atstājis no Rīgas vienīgi pilsētas ārējo čaulu. Novārdzināti un bez ēdiena esoši cilvēki klīst ka rēgi pa klusajām ielām, un simtiem novājējušu bērnu ielenc pārtikas virtuves, lai dabūtu ēdiena atliekas. Līķi ir izvākti no cietumu pagalmiem, kas bija noklāti ar inteliģentu, labi ģērbtu pilsoņu ķermeņiem, ieskaitot septiņus mācītājus un daudzas sievietes, visus bija nogalinājuši boļševiki..."