Heinrihs fon Štriks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.07.1873
Miršanas datums:
10.09.1938
Papildu vārdi:
Heinrihs Eduards Kārlis fon Štriks, Heinrich Eduard Karl von Stryk
Kategorijas:
Aristokrāts, Izlūks, spiegs, Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Politiķis, Saistīts ar Latviju, Valdnieks, Valdības loceklis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Heinrihs Eduards Kārlis fon Štriks bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918-1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Dzimis 1873. gada 16. jūlijā Vidzemes guberņas Pērnavas apriņķa Volvetu muižā (igauņu: Voltveti mõis, vācu: Tignitz) tās īpašnieka barona Aleksandra Oskara fon Štrika un viņa sievas Vilhelmīnes Frīderikes, dzimušas fon Kubes, ģimenē.

1885.-1890.g.  mācījās Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā

1891-1893.g. studēja tieslietas Tērbatas Universitātē 

Pēc studiju beigšanas bija Pērnavas apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs.

1902. gadā pēc tēva nāves kļuva par Volvetu muižas īpašnieku.

1905. gada 20. aprīlī salaulājās ar grāfieni Emmu fon Melinu. 

Pirmā Pasaules kara laikā it kā apgādājis vācu karaspēka vadību ar militāro informāciju, kas atviegloja tās iebrukumu Kurzemē.

Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem.

1917. gadā šķīra laulību un salaulājās ar Irēni fon Keizerlingu.

1918. gada sākumā pēc tam, kad Vācijas karaspēks okupēja Vidzemi un Igauniju, Heinrihs fon Štriks atgriezās dzimtenē un 1918. gada jūlijā tika ievēlēts par Vidzemes bruņniecības landmaršalu.

Būdams amatā, vadīja vietējo opozīciju Vācijas impērijas augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt; Vidzemes bruņniecības diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no Kurzemes hercogistes atjaunošanas projekta, pēc tam Baltijas valsts aktīvs virzītājs.

1918. gada 11. novembrī Baltijas hercogistes reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru

1918. gada 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti par Baltenlandes valsts izveidošanu.

Latvijas brīvības cīņu sākumā viņš Regeringsgatanas ielā Stokholmā fon Štriks atvēra informācijas biroju, kurā aicināja pieteikties brīvprātīgos stāties Latvijas zemessardzē un doties uz Latviju karot ar lieliniekiem. Biroja vadītājs leitnants Alfonss Engmans laikrakstam Stockholms Tidningen intervijā stāstīja, ka, spriežot pēc atsaucības, tuvākā pusgada laikā plānojot savervēt 10 000 brīvprātīgo. Biroja rīcībā esot ievērojamas skaidrās naudas summas, kas saņemtas no ziedotājiem Baltijā, esot arī lidmašīna, ar kuru grasoties lidot uz Kurzemi, lai pārbaudītu, kā iekārtosies pirmie 300 brīvprātīgie, kam drīzumā jāierodas Liepājā. Savukārt kreiso izdevums Folkets Dagblad aktīvi protestēja pret šādām aktivitātēm, pieprasot, lai varas iestādes slēdz biroju un vervēšana nekavējoties tiktu pārtraukta.

1919. gada 20. februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. Domājams, tas saistīts ar Vācijas izlūkdienestu organizētās Štrika sazvērestības skandālu

Miris 1938. gada 10. septembrī Neibrandenburgā, Vācijā.

***

Štrika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru (Edlunds äventyr), bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, kura rezultātā tika arestēti Vidzemes bruņniecības landmaršals Heinrihs fon Štriks un bijušais Zviedrijas militārā atašejs Krievijā Nils Edlunds (Nils Edlund, 1867-1930) Liepājas ostā 1919. gada februārī.

Latvijas Pagaidu valdība izmantoja šo incidentu savai propagandai. Saskaņā ar tās oficiālo versiju konfiscētie dokumenti liecināja, ka Heinrihs fon Štriks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā Zviedrijā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp papīriem bijuši dažādu dokumentu uzmetumi, tai skaitā arī „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka uzsaukums tautai”, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu par Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanu un Baltijas valsts izveidošanu, kā arī attiecīgas darbības plāns un plānotās valsts konstitūcijas projekts.

Skandāla rezultātā Pagaidu valdība likvidēja vācbaltiešu ministru posteņus, kas ievērojami pacēla tās prestižu latviešu vidū.

1919. gada 26. februārī Pagaidu valdība nolēma Liepājā dibināt bruņotas vienības sacelšanās mēģinājumu apspiešanai, bet 27. februārī — sadalīt bezzemniekiem kroņa muižas. Pagaidu Valdība sāka nacionālas propagandas kampaņu pret baltvāciešiem.

Štrika sazvērestības skandāla rezultātā aizsākās notikumu ķēde, kura noveda pie 16. aprīļa puča un Cēsu kaujām.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātestudējis00.00.189100.00.1893lv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsPaziņa08.12.186504.11.1946
        2Kārlis UlmanisKārlis UlmanisPaziņa23.08.187720.09.1942

        29.07.1914 | Krievija izsludina vispārēju mobilizāciju

        Pievieno atmiņas

        08.03.1918 | Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Pievieno atmiņas

        15.03.1918 | Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"

        Pievieno atmiņas

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.

        Pievieno atmiņas

        07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pinvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

        Pievieno atmiņas

        31.12.1918 | Inčukalna kauja

        Pievieno atmiņas

        Birkas