Pāvels Armands  bija padomju kinorežisors un scenārists, dziesmu tekstu un mūzikas autors. LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1947). Rīgas kinostudijā viņa bija dota mīļa iesauka - "Papiņš". 

Pāvels Armands - šis vārds zelta burtiem ierakstāms latviešu kinomākslas vēsturē.... Viņš lika stingrus pamartus mūsu aktierkino celtnei. "Salnā pavasarī," "Kā gulbji balt padebeši iet," "Latviešu strēlnieku stāstā" jūtama latviskā mentalitāte un gars. (Silvija Līce}.

Pāvels Armands bija Krievijas pilsoņu kara un Lielā Tēvijas kara dalībnieks.

1928. gada beidza Borisa Čaikovska kino kursus, Maskavā. Pēc kursu beigšanas strādāja dažādās kinostudijās: "Gosvojenkino" (Госвоенкино), "Sojuzkino (Союзкино), "Armenkino" un "Ļenfiļm" (Ленфильм).

Plašā Padomju Savienība viņu nosūtīja uz Rīgu. Varētu domāt - lūk, vēl viens padomiskās ideoloģijas vēstnesis Latvijā. Vēl jo vairāk, zinot viņa revolucionāro izcelsmi. Bet ne, vīrs izrādījās apmāts, kā tagad teiktu, Blaumaņa un latviešu kultūras fans. Ļoti cienīts Rīgas kinostudijas darbinieku, kur kolektīvā nereti bija vērojami konflikti un savstarpēja nesaticība, vidū. Šī mierīgā un samierinātaja īpašības dēļ tika pie iesaukas - Papiņš.

Kopš 1954. gada strādāja Rīgas Kinostudijā. Galvenie kinorežisora darbi kara filmas, kas veltītas Jāņa Fabriciusa piemiņai, kā arī "Salna pavasarī", "Kā gulbji balti padebeši iet" un "Latviešu strēlnieka stāsts". 

Filmogrāfija           
Režisors

• 1929 — Izlases eksperimentālā programma
• 1932 — "Aruts" ("Trīsdesmit dienas", "Trīs procenti")
• 1942 — "Dūraiņi"
• 1955 — "Salna pavasarī"
• 1956 — "Kā gulbji balti padebeši iet"
• 1958 — "Latviešu strēlnieka stāsts"
• 1961 — "Velna ducis"

            1964 -   "Maskava - Dženova" (Belarusfilm, filmas montāža notika pēc Pāvela Armanda infarkta.
Par režisoru inscenētāju ierakstīts filmas scenārists)

Scenārija autors

• 1930 — "Kauns teikt"
• 1932 — "Aruts"

Otrais režisors

• 1938 — "Cilvēks ar šauteni"
• 1947 — "Mājup ar uzvaru"

Dziesmu teksta un mūzikas autors

• 1938 — "Cilvēks ar šauteni"

Nedaudz par ģimeni

Pāvela un Olgas Armandu ģimenē bija 5 dēli un meita.

• Sergejs Armands - Pāvela Armanda pirmajā laulībā dzimušais vecākais dēls. Visu darba mūžu bijis kinooperators Mosfiļm kinostudijā Maskavā.
• Ulfs Arne Bergstrems, pēc kara adoptētais zviedru zēns, kuram vecāki bija aizbraukuši no PSR (tēvs inženieris.   izsūtīts no PSRS 30.gadu beigās),
• Staņislavs Armands - Sporta meistars automotosportā, daudzkārtējs Latvijas čempions, Eiropas sudraba laureāts, daudzu starptautisku sacensību automotosportā dalībnieks.
• Meita - Renē Armanda, televīzijas žurnāliste, dokumentālo filmu scenāriste, literāte - strādāja Maskavā, dzimusi Rīgā.

2 dēli no Olgas Armandas pirmās laulības.

Krustmāte - Pāvela Armanda mātes vecākā māsa bija leģendārā Inese Armand - Ļeņinam ļoti tuva persona, ne tikai, līdzgaitniece, kura apglabāta Maskavā, Kremļa sienā.

Mazmeita - sabiedriska darbiniece Jolanta Cihanoviča. Viņa pēc neveiksmīga mēģinājuma reģistrēt laulību ar savu draudzeni, jau vairākus gadus dzīvo Anglijā. Stāstu par viņas dzīvi var lasīt portālā Pride.lv. Sabiedrībā Cihanoviča bija zināma kā psiholoģe, kura strādāja organizācijā Providus, kā arī bija aktīva Praida organizētāja Rīgā.

Avots : wikipedija.org

***

Latviešu klasiskā kino pamatlicējs -  110. gadskārtas atceres sarīkojumos Rīgā tika atzīts Pāvela Armanda nozīmīgais ieguldījums Latvijas kinomākslā. Dzimis Piemaskavas pilsētiņā Puškino fabrikanta francūža ģimenē, kurā 2 brāļi apprecēja 2 māsas - jaunākā māsa  Renē bija kinorežisora Pāvela Armanda māte.
16 gadu vecumā Pāvels labprātīgi iestājās Sarkanajā armijā. Uz carisma gāšanu gaidīja ne jau tikai tumšās masas, bet kapitālisti.

Uz mūžu atmiņā palika latviešu strēlnieki, ar kuriem kopā pārbrida jūras šaurumu. lai iekarotu Krimu. Pēc gandrīz 40 gadiem P.Armands veidoja filmu "Latviešu strēlnieka stāsts." Bija ieceres filmēt "Mērnieku laikus", A.Deglava "Rīgu", "Zaļo zemi." Bet "Hruščova pavasaris" bija beidzies.

(Pēc J.Streiča žurnālā "Mājas Viesis" 2012.g.)