Ronalds Reigans

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.02.1911
Miršanas datums:
05.06.2004
Papildu vārdi:
Ronalds Vilsons Reigans, Ronald Wilson Reagan, Рональд Рейган
Kategorijas:
Aktieris, Politiķis, Prezidents, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 amerikānis
Kapsēta:
Pierce Brothers Westwood Village Memorial Park Cemetery

"..

Tribute to Ronald Reagan
."

1911. gada 6. februārī Ronalds Vilsons Reigans piedzimst Tampiko, Ilinoisā - ASV. Viņš piedzima īru izcelsmes kurpju tirgotāja ģimenē, kas nodarbojās arī ar spirta kontrabandu.

Pamatizglītību apguvis Diksonas skolā

1928 - 1932 studēja ekonomiku un socioloģiju Eurekas koledžā

Pēc koledžas absolvēšanas viņš sāka strādāt radio par sporta ziņu diktoru. Tie bija gadi, kad Reigans apguva saskarsmes prasmi; vēlāk viņu mēdza dēvēt par "lielo komunikatoru".

1937. gadā Reigans ieguva līgumu Holivudā, un tā sākās viņa aktiera karjera, kas ilga turpmākos 30 gadus. Nākamais ASV prezidents ir filmējies 53 filmās. Filmēšanās laukumā iegūtā pieredze Reiganam lieti noderēja, kad viņam bija jāuzrunā amerikāņu tauta - būdams profesionāls aktieris, Reigans lieliski tika galā ar sava tēla veidošanu.

1964. gadā televīzijā translēja Reigana runu prezidenta amata kandidāta Berija Goldvotera atbalstam un to var pamatoti uzskatīt par viņa pirmo politisko panākumu.

1966. – 1974. gadā Ronalds Reigans bija Kalifornijas gubernators. Politiskie analītiķi viņu raksturo, kā ļoti konservatīvu politiķi, taču ļoti apķērīgu un izdarīgu.

1968.gadā neveiksmīgi bija prezidenta amata kandidāts. 

1976.gadā atkārtoti neveiksmīgi bija prezidenta amata kandidāts

1980.gadā viņš pārliecinoši uzvarēja Džimiju Kārteru.

1980. gadā Ronalds Reigans spraigā cīņā uzvarēja demokrātu ASV prezidenta amata kandidātu Džimiju Kārteru. Par Reiganu nobalsoja 50,7 % iedzīvotāju, un viņš ieguva 489 elektorātu balsis.

***

Ronalda Reigana prezidentūra aizsākās ļoti grūtā laikā. 52 ASV pilsoņi bija saņemti gūstā Irānā, Savienoto valstu armija prasījās pēc lielām pārmaiņām.

Pret viņu vērstais atentāts, kas notika knapi divus mēnešus pēc viņa ienākšanas Baltajā Namā, sekmēja Reigana pārtapšanu “varoņtēlā”. Reiganam, kā zināms, krūtīs trāpīja Džona Brinklija –noziedznieka vienpatņa izšauta lode. Reigana dzīvesprieks palīdzēja vairot viņa pielūdzēju skaitu. Ķirurgiem, kas gatavojās viņu operēt, viņš tā arī tieši esot pavaicājis: “Es ceru, ka Jūs esiet Republikāņi?!”  Mēnesi vēlāk Reigans atgriezās Baltajā Namā, lai turpinātu darbu pie paša vēlētājiem doto solījumu izpildes: - budžeta izdevumu un nodokļu likmju samazināšanas, atskaitot militāro resoru, kas arī ātri vien tāpēc tika nodēvēta par “reigonomiku”. Reigana valdīšanas laikā ASV armija tika pilnīgi apbruņota no jauna.

Reigans centās veidot stabilas, vienojošas politiskās saites, pirmkārt  ar tā laika Lielbritānijas premjerministri Margaretu Tečeri, ko personiski atbalstīja Karalistes konflikta laikā ar Argentīnu  - Foklendas salu strīdus jautājumā. Taču kopumā Reigana ārpolitika tikusi kritizēta, tās mērķtiecības trūkuma dēļ.

1983. gadā 250 jūras kājnieku no ASV miera uzturēšanas spēkiem Libānā gāja bojā, sprāgstot mīnētai kravas automašīnai Beirutā. Tolaik tika runāts par ASV ārpolitikas sabrukumu Tuvo Austrumu jautājumu risināšanā, un Baltajam Namam pārmesta “politiska neuzņēmība”. Iebrukums Grenādā, tā paša gada un mēneša laikā, tika novērtēts kā “izcirtēja darbs”. Par apspriešanas vērtu tēmu kļuva Reiganam netīšām izskanējušais joks par PSRS bombardēšanu, mikrofona pārbaudes laikā, pirms tradicionālās prezidenta iknedēļas uzrunas Amerikas tautai. Tomēr tik un tā Reiganu dēvēja par “teflona” prezidentu, tālab, ka viņam pašam visvairāk nācās ciest no paša pieļautajām kļūdām. Viņš spēja, saglabājot savu amatu,  pārdzīvot augošā budžeta deficīta un ar PSRS pasliktinājušos attiecību periodu, kas neradīja problēmas viņa reputācijas uzturēšanai. 

1984. gadā Reigans triumfāli uzvarēja vēlēšanās visos ASV štatos, izņemot vienu. Tāpēc tad viņam radās doma atstāt “savas pēdas” vēsturiski nozīmīgos ceļos, un viņš nolēma pievērsties ASV – PSRS savstarpējo attiecību risināšanai. 

Šī iemesla dēļ, 1985. gadā Reigans Ženēvā satikās ar toreizējo PSKP CK ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu. Sarunas bija asas, taču norisinājās draudzīgā atmosfērā. Abas puses apsolīja stiprināt mieru visā pasaulē. Domstarpības raisošā problēmas būtība sakņojās Reiganam tik svarīgās stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas doktrīnas kontekstā, ko pārējā pasaule jau bija nodēvējusi par “zvaigžņu kariem”. Jau nopietnākas ASV – PSRS sarunas notika 1986. gada nogalē Reikjavikā, kur abu lielvalstu vadītāji apsprieda radikālas stratēģisko masu iznīcināšanas ieroču arsenālu samazināšanas iespējas, bet atrisinājuma iespējas atkal “iesprūda”. Neskatoties uz to, tikšanās Reikjavikā jānovērtē kā reāls lūzumpunkts atbruņošanās jautājumos kā rezultātā tika panākta vienošanās par reālu vairāku veidu kodolbruņojuma samazināšanu.

1986. gads jāvērtē arī kā lūzumperiods Reigana politiskajā karjerā. Prezidentam nācās atzīt, ka viņš ir atbalstījis ieroču piegādes Irānai, kas bija pretrunā ar ASV oficiālo politiku. Pie visa klāt izrādījās, ka no ieroču tirdzniecības iegūtie peļņas līdzekļi ir tikuši izlietoti cīņā pret “sandīnistiem” Nikaragvā. Tā rezultātā ar skaļiem skandāliem beidzās vairāku amatpersonu – pulkveža Olivera Norta un admirāļa Džona Poindekstera – atstādināšana no amatiem. Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts Makfarleins mēģināja izdarīt pašnāvību. Radās iespaids, ka pats Reigans vispār nav lietas kursā par radušos un pastāvošo situāciju. Izmeklēšanas komisija gan norādīja, ka Reigans nav melojis amerikāņu tautai, bet vērsās pret prezidentu, pārmetot, ka viņš ir zaudējis kontroli pār politisko situāciju. Komisijas gala ziņojumā bija teikts, ka: “neskatoties uz to, prezidents nav zinājis, ko dara viņa palīgi un padomnieki nacionālās drošības jautājumos, bet viņam tas ir bijis jāzin!”. Šie publiskotie secinājumi nopietni ietekmēja sabiedrības attieksmi pret prezidentu. 

Astoņu gadu prezidentūras laikā Reigans ir piedzīvojis gan triumfa gan katastrofālus politiskās karjeras brīžus. Reiganam beidzot valdīt, ASV saglabājās  milzīgs budžeta deficīts, kas pārsniedza 39 viņa priekšgājēju sarūpētos analogus. Drīzāk kā valsts formāls vadītājs, nevis līderis, Reigans tomēr spēja kaut uz laiku labāk par citiem prezidentiem parādīt pasaulei saskarsmes iespējas ar citām lielvarām un, kaut neilgi, tomēr paaugstināt ASV pašnovērtēšanās līmeni. Neilgi pēc tam, kad bija beidzies viņa otrais prezidentūras termiņš, Reigans publicēja savu vēstuli Amerikas tautai, kurā bija sekojoši vārdi: “Nesen man teica, ka es esmu viens no miljoniem amerikāņu, ko skārusi Alcheimera slimība. Esmu uzsācis iet ceļu, kas novedīs pie manas dzīves norieta”.

Savienoto Valstu 40.prezidents nomira no pneimonijas savā mājā Belērā, Kalifornijā. Viņu apbedīja pie viņa vārdā nosauktās bibliotēkas Kalifornijā, bet pirms tam viņa mirstīgās atliekas ar lidmašīnu nogādāja Vašingtonā, kur notika atvadīšanās no prezidenta.

Avots:  Reigana ceļš uz mūžību - Zanda Radziņa, Rīgas Balss, 2004.gada 7. jūnijs, wikipedia.org

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Maureen ReaganMaureen ReaganMeita04.01.194108.08.2001
        2Jane WymanJane WymanSieva05.01.191710.09.2007
        3Nensija ReiganaNensija ReiganaSieva06.07.192106.03.2016

        29.10.1929 | Melnā otrdiena Volstrītā. Sākās krīze un Lielā Depresija, kura ilgst 10 gadus

        Pievieno atmiņas

        01.11.1955 | Sākās Vjetnamas karš

        Pievieno atmiņas

        21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas

        Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.

        Pievieno atmiņas

        13.08.1976 | Starptautiskā kreiļu diena

        Pievieno atmiņas

        25.05.1977 | ASV kinoteātros sāk izrādīt "Star Wars" pirmo filmu. Pēc 40 gadiem tā kļuvusi par "seriālu"

        Pievieno atmiņas

        04.11.1980 | ASV Prezidenta amatā tiek ievēlēts Ronalds Reigans

        Pievieno atmiņas

        20.01.1981 | Ronalds Vilsons Reigans kļūst par ASV 40. Prezidentu

        Pievieno atmiņas

        30.03.1981 | Atentāta mēģinājums pret ASV Prezidentu Ronaldu Reiganu

        Pievieno atmiņas

        11.12.1981 | El Mozote slaktiņš. Armija pretpartizānu akcijā nogalina vairāk kā 900 civiliedzīvotājus

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        23.03.1983 | ASV paziņo par Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu

        Pievieno atmiņas

        26.09.1983 | Pulkvedis S. Petrovs novērš kodolkaru, kad PSRS datorsistēma kļūdaini ziņo par ASV uzbrukumu

        Pievieno atmiņas

        06.11.1984 | ASV Prezidenta amatā tiek atkārtoti ievēlēts Ronalds Reigans

        Pievieno atmiņas

        23.09.1986 | Начал свою голодовку у Белого дома американский учёный-астрофизик Чарльз Хайдер

        Программа "Время" рассказывала где-то полгода о продолжающейся голодовке. Многие верили. Для многих это стало началом собственной перестройки - можно ли верить главной передаче новостей?

        Pievieno atmiņas

        12.06.1987 | Ronalds Reigans aicina Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri

        Pievieno atmiņas

        08.12.1987 | Reagan and Gorbachev signed a treaty to roll back their nuclear powers

        Pievieno atmiņas

        03.07.1988 | Nad Zatoką Perską amerykański krążownik USS Vincennes zestrzelił omyłkowo irański samolot pasażerski Airbus A300 z 290 osobami na pokładzie

        Katastrofa lotu Iran Air 655 – katastrofa lotnicza, do której doszło 3 lipca 1988 roku nad wodami Zatoki Perskiej, kiedy to irański samolot pasażerski Airbus A300 z 290 osobami na pokładzie został zestrzelony przez amerykański krążownik USS Vincennes.

        Pievieno atmiņas

        27.10.1988 | Ronald Reagan decides to tear down the new U.S. Embassy in Moscow because of Soviet listening devices in the building structure

        Pievieno atmiņas

        14.02.1989 | Startē pirmais no 24 2. grupas GPS pavadoņiem- USA 35

        Globālā pozicionēšanas sistēma, GPS (angļu: Global Positioning System) - ASV pavadoņu navigācijas sistēma. Navigācijas pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, lai noteiktu objekta atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu.

        Pievieno atmiņas

        15.02.1989 | Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās

        1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti Latvijas iedzīvotāji.

        Pievieno atmiņas

        04.11.1989 | Vācu atmoda. Pēc pāris dienām mūris drūp

        Masu demonstrācija par demokrātiju. 500,000 demonstrantu Berlīnē.

        Pievieno atmiņas

        09.11.1989 | Krīt Berlīnes mūris

        Pievieno atmiņas

        01.12.1989 | Socialist Unity Party of East Germany formally renounces its monopoly on power

        Pievieno atmiņas

        03.12.1989 | "Aukstā kara" beigas

        Pievieno atmiņas

        20.12.1989 | ASV iebrukums Panamā

        Pievieno atmiņas

        13.02.1990 | Panākta vienošanās par abu Vāciju apvienošanos

        Vācijas atkalapvienošana jeb Vācijas reunifikācija (vācu: Deutsche Wiedervereinigung) ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai, kura notika 1990. gada 3. oktobrī. Apvienošanas līgumu parakstīja 6 valstis: Rietumvācija, Austrumvācija, kā arī PSRS, Apvienotā Karaliste, ASV un Francija.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        Birkas