Pāvils I Romanovs
- Dzimšanas datums:
- 01.10.1754
- Miršanas datums:
- 23.03.1801
- Mūža garums:
- 46
- Dienas kopš dzimšanas:
- 98695
- Gadi kopš dzimšanas:
- 270
- Dienas kopš miršanas:
- 81720
- Gadi kopš miršanas:
- 223
- Papildu vārdi:
- Павел I Петрович Романов, Pāvels I, Pavels I, Pavils I
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Cars, Hercogs, Imperators, Masons, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Nozieguma upuris, Terorakta upuris, Valdnieks
- Tautība:
- krievs
- Kapsēta:
- Sts Peter and Paul Cathedral
Pāvils I Romanovs, Krievijas impērijas imperators laikā no 1796. līdz 1801. gadam, arī nominālais Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs u.t.t.
Tēvs - imperators Pēteris III, māte Katrīna II.
Dzimis 1754. gada 1. oktobrī (13. oktobrī pēc jaunā stila).
1773. gadā Pāvilu apprecināja ar Hesenes-Darmštates princesi Luīzi (vāc. Wilhelmina Luisa von Hessen-Darmstadt, pareizticībā kristita kā Natālija - Наталья Алексеевна), kura pēc trim gadiem mira dzemdībās.
Šajā pašā 1776. gadā viņu apprecināja ar Virtemburgas princesi Sofiju (vāc. Sophia Dorothea Augusta Luisa von Württemberg, pareizticībā kristīta kā Marija - kr. Мария Фёдоровна).
Bērni:
- dēls Aleksandrs (Александр Павлович, 1777.-1825.)
- dēls Konstantins (Константин Павлович, 1779.-1831.)
- meita Aleksandra (Александра Павловна, 1783.-1801.)
- meita Helēna (Елена Павловна, 1784.-1803)
- meita Marija (Мария Павловна, 1786.-1859.)
- meita Katrīna (Екатерина Павловна, 1788.-1819.)
- meita Olga (Ольга Павловна, 1792.-1795.)
- meita Anna (Анна Павловна, 1795.-1865.)
- dēls Nikolajs (Николай Павлович, 1796.-1855.)
- dēls Mihails (Михаил Павлович, 1798.-1849.)
1783. gadā Katrīna II piešķīra lielkņazam Gatčinas muižu un izsūtīja no Sanktpēterburgas uz provinci.
Ar māti pat ļoti sliktas attiecības (to skaidro ar to, ka Pāvils nespējis samierināties ar to, ka pēc Katrīnas pavēles noslepkavots viņa tēvs; savukārt Katrīna atņēma viņam abus vecākos bērnus, ar kuru audzināšanu nodarbojās pati).
Tur viņš nodarbojās ar pašizglītošanos, ģimenes dzīvi un savas t.s. "gatčinas armijas" apmācību (imitējot Pēteri I, viņš nokomplektēja pāris bataljonus karavīru, kuru apmācība un komandēšana bija viņam lielāka izklaide nekā medības).
Kronējās par imperatoru pēc Katrīnas II nāves 1796. gada Lieldienās.
Sāka ar no Pētera I, Elizabetes un Katrīnas II mantotā valstī valdošā haosa sakārtošanu:
- Anulēja Pētera I troņa mantošanas likumu, saskaņā ar kuru imperators pats ieceļ troņmantnieku, un izveidoja konkrēti formulētu un labi pārdomātu troņa mantošanas kārtību, liedzot tronī kāpt uzurpatoriem.
- Aizliedza muižniekiem prasīt no dzimtcilvēkiem pildīt klaušas svētdienās un vairāk nekā 3 dienas nedēļā.
- Samazināja muižniecības privilēģijas.
- Ieviesa armijā disciplīnu, reorganizēja to pēc labāko Eiropas armiju parauga; reformēja gvardi, demobilizējot karadienestam nederīgos virsniekus (no 182 gvardes kavalērijas pulka virsniekiem dienestā palika tikai 2), tika demobilizēti visi virsnieki, kuri neieradās saskaņā ar rīkojumu kara kolēģijā apstiprināt, ka atrodas aktīvajā dienestā (daudzi muižnieku bērni bija "pierakstīti" pulkos kā virsnieki, saņemot virsnieka algu un izdienas pakāpes, būdami vēl zīdaiņi).
- Reaģējot uz revolūciju Francijā, pastiprināja cenzūru, uz laiku aizliedza muižnieku bērniem doties studēt uz Rietumeiropu, aizliedza ievest no Rietumeiropas literatūru, slēdza privātās tipogrāfijas.
Krievijas impērija iekļāvās pret revolucionāro Franciju vērstajā koalīcijā, kuru veidoja Lielbritānijas karaliste, Austrija, Osmaņu impērija, Abu Sicīliju karaliste.
Par impērijas karaspēka virspavēlnieku tika iecelts Aleksandrs Suvorovs (Суворов, Александр Васильевич), kuram koalīcija uzticēja komandēt arī austreišu spēkus.
1798. gadā apvienotā Krievijas-Austrijas armija vairākās kaujās sakāva revolucionārās Francijas spēkus Ziemeļitālijā, 1799. gadā veica slaveno Suvorova karagājienu pāri Alpiem. Pēc diplomātisko nesaskaņu ar Austriju rašanās, Krievijas armija tika atsaukta atpakaļ.
Kļuva par Maltas bruņinieku ordeņa lielmestru un protektoru.
1801. gada 11. martā (23. martā p.j.st.) ar gvardes palīdzību īstenotā atentātā imperators Pāvils I tika nogalināts - nožņaugts paša gultā.
Avoti: wikipedia.org
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Свято-Введенский Островной монастырь | nav precizēta | ru | ||||
2 | Zaļā muiža | nav precizēta | lv | ||||
3 | Kaucmindes pils | nav precizēta | lv, ru |
Saiknes
26.11.1796 | Krievijas jaunieceltais cars Pāvils atbrīvo no apcietinājuma Tadeušu Koscjuško
30.04.1800 | Cars Pāvils I izdod ukazu, ar kuru aizliedz ievest Krievijā grāmatas svešvalodās, arī mūziku (notis)
23.03.1801 | Galma apvērsuma rezultātā nogalināts Krievijas cars Pāvils I
21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas
Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.