Šarlote fon Līvena

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.06.1742
Miršanas datums:
24.02.1828
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Gaugreben
Papildu vārdi:
Шарлотта Ливен, Liewen, Fürstin, geb. Gaugreben Charlotte, Līvena Šarlotte, Гаугребен, Liewen
Kategorijas:
Barons, Grāfs, Muižnieks, Pedagogs, skolotājs, Saistīts ar Latviju, aukle
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapa vieta:
Līvenu dzimtas kapi Mežotnes kapsētā
Kapsēta:
Mežotnes kapsēta

Šarlote Līvena  dzimusi Kallistē, Igaunijā Karla fon Gaugrēbena (Carl Gaspar von Gaugreben) un viņas sievas Annas (dzim. Posse) ģimenē.

Viņa bija līvu izcelsmes cariskās Krievijas armijā dienējuša ģenerālmajora Otto- Henriha fon Līvena (1726—1781) sieva. Pēc vīra nāves pārcēlās uz Rīgu, kur dzīvoja "Grāves" jeb "Borherta muižā" (ēka saglabājusies, tag. Angļu ģimn. teritorijā).

Laulībā piedzima 5 bērni:

  • Kārlis (1767—1844)
  • Teodors (Fjodors, Фёдор; 1770—1796)
  • Kristofs (Христофор; 1774—1838)
  • Johans (Иван; 1775—1848)
  • Katrīna (Екатерина)

Pēc vīra nāves Šarlotes iztikas līdzekļi bija niecīgi, tāpēc pēc draugu ieteikuma viņa pārcēlās uz Pēterburgu, lai meklētu kādu darbu.

Jau uz Pēterburgu viņa devās ar Rīgas ģenerālgubernatora, no Īrijas ieceļojuša Krievijas armijas ģenerāļa (arī Siguldas, Smiltenes u.c. muižu īpašnieka) Brauna ieteikuma, kuram bija izcilas attiecības ar Krievijas imperatoru ģimeni. Viņas stingrās nostājas, arī kritiskās domāšanas un izlēmīgās rīcības dēļ, guva imperatores ievērību, un drīz vien viņa kļuva par galma dāmu. 

No 1783.gada Šarlote fon Līvena  bija Krievijas ķeizarienes Katrīnas II mazbērnu guvernante. Atstājusi būtisku ietekmi ne tikai Pāvila I meitu audzināšanā, bet arī Pāvila I dēlu - Nikolaju I un lielkņazu Mihailu Pavloviču Romanovu.

Bijusi stingra rakstura, bet pateicoties viņas uzcītībai Pāvila I meitas tika uzskatītas par izglītotākajām princesēm Eiropā.

45 gadu laikā,  kuru Šarlote nokalpoja galmā, viņa bija iemantojusi pilnīgu cara ģimenes uzticību un tika saukta par "vecmāmiņu", bet bērēs viņas zārku nesa cara ģimenes locekļi.

Saņēmusi daudzus apbalvojumus-

  • 1794. gadā iecelta galma dāmas statusā (статс-дама) un apbalvota ar sv Katrīnas 1. pakāpes ordeni,
  • 1797. gadā saņēmusi īpašumus ar 1500 dzimtzemniekiem,
  • 1799. gadā Nikolaja I kronēšanas dienā iecelta Krievijas impērijas grāfa kārtā (ar mantošanas tiesībām),
  • 1801. gadā Aleksandra I kronēšanas sakarā apbalvota ar īpašu balvu - ar briljantiem un imperatora dzimtas prortetu izgreznotu rokassprādzi,
  • 1824. gadā - ar dārgakmeņiem un imperatora portretu rotātu kakla ķēdi, bet
  • 1826. gadā, Nikolaja I kronēšanas laikā iecelta Kreivijas impērijas kņaza kārtā (ar mantošanas tiesībām), kā arī ieguvusi tiesības lietot "viņas Gaišības" titulu (Светлости).

Par nopelniem bērnu audzināšanā Katrīna II viņai piešķīra bijušo Kurzemes hercogu Mežotnes muižu. Tajā gan viņa uzturējusies tikai vienu dienu.

Savu ietekmi ieguva pateicoties stingram un nosvērtam raksturam. Pēc liecinieku vārdiem, naktī, kad tika nogalināts cars Pāvils I un Romanovu cara dzimtas pārstāvji bija apjukuši un pārbijušies, Šarlote vienīgā nebija apjukusi - viņa saģērbusi cara bērnus, pieaicinājusi sev uzticamus apsargus un pārvedusi ģimeni uz citu pili, tādējādi paglābjot tos no iespējamas izrēķināšanās. Tieši pēc šī notikuma ieguva kņazienes titulu ar pārmantojamības tiesībām nākamās paaudzēs; kļuva par cariskās ģimenes locekli un izaudzināja 3 Krievijas imperatoru paaudzes. 

Tai pašā laikā citi galma intriganti, kā kņazs P. V. Dolgorukovs, nenoliedzot viņas skaidro prātu un uzticību cara dzimtai, pārmeta viņai "bezprincipiālu kukuļņemšanu" - jo esot tik tuvu imperatoram, viņa saņēmusi neskaitāmus lūgumus par visdažādākajām tēmām, un protams, katrs lūgums tika pavadīts ar dārgām dāvanām. 

Pēc viņas nāves Pēterburgā tika izsludinātas 3 dienu sēras. Apglabāta Latvijā dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas.

Latvijā dzimtai piederēja

  • Mežotnes muiža (Mesothen)
  • Bukaišu muiža (Fokkenhof)
  • Mežmuiža (Grenzhof)
  • muižas Krievijā

***

Par Līvenu dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un "gandrīz ķēniņš" (pēc katoļu tiesībām -quasi rex) - Kaupo.

Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi.

Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji.

Jirgena Līva pēcnācējiem Zviedru Vidzemes laikā Zviedrijas karaliene Kristīne I 1653. gadā piešķīra Zviedrijas baronu (brīvkungu) titulu, bet 1719. gadā karaliene Ulrika Eleonora Lielā Ziemeļu kara laikā grāfu titulu. Šis dzimtas zars (zviedru: Liewen) pārcēlās uz Zviedriju un pie tā piederēja vairāki zviedru karavadoņi.

Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg).

(Pētījumu par šo dzimtu zariem un pēctečiem Timenote turpina pētīt un lūdz ikvienu dalīties ziņās un informācijā

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Mežotnes muižas pilsMežotnes muižas pilsbūvējislv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kristofs fon LīvensKristofs fon LīvensDēls06.05.177429.12.1838
        2Johans Georgs fon LīvensJohans Georgs fon LīvensDēls24.05.177526.02.1848
        3Kārlis fon LīvensKārlis fon LīvensDēls01.02.176731.12.1844
        4Oto Henrihs fon LīvensOto Henrihs fon LīvensVīrs00.00.172624.02.1828
        5Doroteja fon LīvenaDoroteja fon LīvenaVedekla30.12.178427.01.1857
        6
        Wilhelmine Anna Elisabeth von LievenVedekla02.03.177824.10.1818
        7Aleksandrs fon LīvensAleksandrs fon LīvensMazdēls09.03.180605.11.1885
        8
        Carl Heinrich von LievenMazdēls08.07.179904.03.1881
        9Pauls fon LīvensPauls fon LīvensMazdēls21.01.182107.07.1881
        10Otto Andreas Fürst von LievenOtto Andreas Fürst von LievenMazdēls13.03.179809.03.1856
        11Georg Karl Otto Fürst von LievenGeorg Karl Otto Fürst von LievenMazmazdēls23.02.184630.06.1909
        12Pauls fon LīvensPauls fon LīvensMazmazdēls12.04.187511.05.1963
        13Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensMazmazdēls16.11.187303.04.1937
        14Kaupo no TuraidasKaupo no TuraidasAttāls radinieks22.09.1217
        Birkas