Tadeušs Koscjuško

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.02.1746
Miršanas datums:
15.10.1817
Papildu vārdi:
Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško, Andrzej Tadeusz Bonawentura Kościuszko, Tadas Kosciuška, Тадэвуш Касцюшка, Kostjuško
Kategorijas:
Inženieris, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Tautas varonis, Ģenerālis
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Kraków, katedra na Wawelu

Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško  bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas, Baltkrievijas. Lietuvas  un ASV nacionālais varonis. Koscjuško sacelšanās vadītājs. Koscjuško vārdā nosaukta Austrālijas augstākā virsotne - Koscjuško kalns. Francijas Goda pilsonis.

Dzimis Žečpospolitā, mūsdienu Baltkrievijas teritorijā Meračovščinas ciemā (baltkrievu: Мерачоўшчына) pie Kosavas pilsētas (tagad - Brestas apgabals) senā, bet ne pārāk turīgā augstmaņu dzimtā. Mūsdienās ciems vairs neeksistē, bet 2004. gadā tajā vietā tika uzcelta Koscjuško mājas replika. Iespējams, ka Kostjuško pirmā valoda bija baltkrievu, un viņš tika kristīts gan pareizticībā, gan katolismā.

Michal Oginski - Polonaise Farewell

1765. gadā karalis Staņislavs Poņatovskis Varšavā nodibināja Bruņinieku skolu (Szkoła Rycerska), faktiski valsts kara akadēmiju. Koscjuško tur iestājās tā paša gada decembrī.

1769. gadā Koscjuško tika piešķirta karaļa stipendija mācībām Parīzē. Šeit viņš kā eksterns mācījās Parīzes kara akadēmijā. Parīzē pavadītie pieci gadi būtiski ietekmēja Koscjuško vēlākos uzskatus.

1772. gadā notika Polijas Pirmā dalīšana (lievalstis okupēja Polijas daļas)

1774. gadā Koscjuško atgriezās Polijā, tomēr, tā kā Polijas armija bija samazināta līdz 10 000 karavīriem, vieta armijā viņam neatradās,

1775. gadā viņš emigrēja un caur Drēzdeni ieradās Parīzē.

1776. gadā Francijā viņš kā brīvprātīgais pieteicās Amerikas neatkarības karā un 1776. gada augustā ieradās ASV. Viņš tika norīkots Kontinentālās armijas inženieru daļās Pensilvānijā, dažus mēnešus vēlāk kļuva par Kontinentālās armijas galveno inženieri un vadīja Filadelfijas fortifikācijas darbus. Virdžīnijā viņš satika un sadraudzējās ar Tomasu Džefersonu.

1783. gada 13. oktobrī , pēc septiņiem gadiem armijas dienestā Kongress Koscjuško piešķīra brigādes ģenerāļa dienesta pakāpi. Viņām tika piešķirta ASV pilsonība, īpašumi, viņš kļuva par prestižo Sinsinati biedrības un Amerikas filozofijas biedrības biedru.

Tomēr 1784. gadā Koscjuško devās atpakaļ uz Poliju, bet savā testamentā novēlēja naudu, ko iegūs no savu īpašumu pārdošanas, izmantot melno vergu izpirkšanai un izglītošanai, par testamenta izpildītāju ieceldams Tomasu Džefersonu.

1784. gada 12. augustā Koscjuško ieradās Polijā un apmetās dzimtas īpašumā Sjahnovičos (baltkrievu: Сяхновічы; netālu no Žabinkas). Viņš būtiski uzlaboja savu dzimtcilvēku stāvokli, atvieglodams klaušas, tādejādi izpelnīdamies liberāļa slavu. Politiskā situācija valstī strauji mainījās, Staņislava Stašica un Hugo Kollontaja ietekmē izplatījās liberālas un patriotiskas idejas.

No 1788. līdz 1792. gadam Varšavā darbojās Lielais Seims, kurš 1791. gadā pieņēma t. s. Trešā maija konstitūciju - pirmo moderno konstitūciju Eiropā. Konstitūcijas pieņemšana radīja opozīciju konservatīvo poļu muižnieku vidū, kuri 1792. gadā nodibināja Targovicas konfederāciju. Targovicas konfederācija lūdza Krievijas palīdzību, lai nepieļautu konstitūcijas spēkā stāšanos, un krievu karaspēks iebruka Polijā.

Izcēlās 1792. gada poļu-krievu karš. Koscjuško kaujās komandēja 3. kroņa divīziju. Pēc vairākām kaujas uzvarām, karalis Staņislavs Poņatovskis piešķira Koscjuško ģenerālleitnanta dienesta pakāpi. Vēl pirms pavēle par dienesta pakāpes piešķiršanu nonāca Koscjuško štābā, karalis pieslējās Targovicas konfederācijai un kapitulēja krievu karaspēkam, bet Koscjuško līdz ar vairākiem citiem poļu darbiniekiem emigrēja uz Drēzdeni, bet vēlāk uz Leipcigu, kur sāka gatavot sacelšanos pret krievu karaspēku.

1792. gada 26. augustā Francijas likumdošanas sapulce piešķīra Koscjuško Francijas goda pilsoņa nosaukumu.

1793. gada 13. janvārī Prūsija un Krievija noslēdza vienošanos par Polijas Otro dalīšanu, kura 17. jūnijā tika apstiprināta Grodņas Seimā. Pēc Otrās dalīšanas Polija kļuva par nelielu valsti ar 4 miljoniem iedzīvotāju.

1794. gada 24. martā Krakovā Koscjuško deklarēja vispārēju poļu tautas sacelšanos pret Krievijas karaspēku, kas atradās valstī, un sākas t.s. Koscjuško sacelšanās.

1794. gada 4. aprīlī Koscjuško uzvarēja Raclavices kaujā, tomēr 1794. gada 10. oktobrī Macejovices kaujā tika ievainots un saņemts gūstā. Viņš tika ieslodzīts Sanktpēterburgas Marmora pilī.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā hercoga pili formāli mantoja Katrīna II, kas to uzdāvināja sava favorīta Platona Zubova jaunākajam brālim ģenerālmajoram grāfam Valeriānam Zubovam, kas bija izcēlies Koscjuško vadītās sacelšanās apspiešanā. Koscjuško sacelšanās apspiešanas laikā Zubovs bija zaudējis kāju

1796. gadā Krievijas cars Pāvils I "piedeva" Koscjuško un līdz ar 20 000 poļu politiskajiem ieslodzītajiem, kuri bija nometināti Sibīrijā, atbrīvoja.

Koscjuško emigrēja uz ASV, tomēr pēc gada atgriezās Eiropā un apmetās Parīzes pievārtē. Piedalījās poļu politikajā dzīvē un atbalstīja Poļu leģionu izveidi.

1799. gada nogalē tikās ar Napoleonu, tomēr nespēja vienoties par sadarbību. Neatgriezās arī Napoleona izveidotajā Varšavas hercogistē.

Pēc Napoleona krišanas, 1815. gadā tikās ar Aleksandru I, lai vienotos par Polijas likteni. Vīnē, ceļā uz Varšavu, Koscjuško uzzināja par Kongresa Polijas izveidi, kura bija paredzēta vēl mazāka par Varšavas hercogisti, tāpēc devās uz Šveici, kur apmetās Zoloturnā pie sava drauga - pilsētas mēra.

1817. gada 15. oktobrī mira pēc kritiena no zirga.

Koscjuško ķermenis tika iebalzamēts un novietots vietējās baznīcas kapenēs.

1818. gadā ķermenis tika pārvests uz Krakovu, Vāvelas katedrāli, kur atrodas Polijas karaļu kapenes.

Koscjuško varonīgais piemērs cīnoties par savas valsts un tautas neatkarību no Krievijas okupācijas un demokrātiskie uzskati ietekmēja cilvēku paaudzes arī pēc viņa. Latgalē viņa humānisma idejas attīstīja un popularizēja dzimtbūšanas pretinieks, Latvijas vienības centienu atbalstītājs Kazimirs Buiņickis, bet 1830-31 gadā poļu sacelšanās laikā pret Krievijas okupāciju Latgalē un Lietuvā  ar ieročiem rokās cīnījās "Latgales Žanna d'Arka"- Emīlija Plātere (1806 -1831)

Koscjuško sirds līdz 1927. gadam atradās vietējā poļu muzejā, bet tagad - Varšavas karaļu pils kapellā.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Warschau, Królikarnia-PalastWarschau, Królikarnia-Palastnav precizētade, en, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        24.03.1794 | Przysięga Tadeusza Kościuszki na rynku w Krakowie

        Na rynku w Krakowie został odczytany przez byłego posła na Sejm Wielki Aleksandra Linowskiego Akt powstania obywatelów mieszkańców województwa krakowskiego, ogłaszający rozpoczęcie insurekcji przeciw Rosji i carycy Katarzynie II.

        Pievieno atmiņas

        04.04.1794 | Insurekcja kościuszkowska: zwycięstwo wojsk polskich nad rosyjskimi w bitwie pod Racławicami

        Bitwa pod Racławicami – zbrojne starcie wojsk polskich, pod dowództwem naczelnika Tadeusza Kościuszki z wojskami rosyjskimi, pod dowództwem generała majora Aleksandra Tormasowa. Bitwa miała miejsce 4 kwietnia 1794, w czasie insurekcji kościuszkowskiej, pod wsią Racławice, znajdującą się obecnie w województwie małopolskim. W wyniku wygranej wojsk polskich, pomimo niezbyt dużego znaczenia militarnego, pozwoliła podnieść morale powstańców już w dwanaście dni po rozpoczęciu powstania.

        Pievieno atmiņas

        17.04.1794 | Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")

        Pievieno atmiņas

        22.04.1794 | Viļņas sacelšanās pret Krievijas okupāciju

        Pievieno atmiņas

        27.04.1794 | Insurekcja kościuszkowska: zwycięstwo wojsk litewskich nad rosyjskimi w bitwie pod Niemenczynem

        Bitwa pod Niemenczynem miała miejsce 27 kwietnia 1794 podczas insurekcji kościuszkowskiej. Bitwa między oddziałem litewskim podpułkownika Stefana Grabowskiego a oddziałami rosyjskimi dowodzonymi przez pułkownika Kirejewa stoczona w okolicach Niemenczyna (21 km na północny wschód od Wilna), zakończona zwycięstwem wojsk litewskich.

        Pievieno atmiņas

        07.05.1794 | Tadeusz Kościuszko wydał uniwersał połaniecki

        Uniwersał połaniecki (właściwie Uniwersał urządzający powinności gruntowe włościan i zapewniający dla nich skuteczną opiekę rządową, bezpieczeństwo własności i sprawiedliwość w komisjach porządkowych) – akt prawny wydany przez Tadeusza Kościuszkę 7 maja 1794. w okolicach miasta Połaniec. Formalnie był wydany w imieniu rządu krajowego Rzeczypospolitej Obojga Narodów w oparciu o art. IV Konstytucji Trzeciego Maja.

        Pievieno atmiņas

        08.06.1794 | Schlacht bei Chełm

        Die Schlacht bei Chełm fand am 8. Juni 1794 in einem Vorort der Stadt Chełm zwischen den polnischen und den russischen Streitkräften während des Kościuszko-Aufstands statt.

        Pievieno atmiņas

        15.06.1794 | Koscjuško sacelšanās. Krakova padodas prūšiem bez pretošanās

        Pievieno atmiņas

        11.08.1794 | 1794. gada poļu - lietuviešu sacelšanās dalībnieki M. Oginska vadībā sasniedz Daugavpili

        Pievieno atmiņas

        04.11.1794 | Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

        Pievieno atmiņas

        26.11.1796 | Krievijas jaunieceltais cars Pāvils atbrīvo no apcietinājuma Tadeušu Koscjuško

        Pievieno atmiņas

        Birkas