Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško  bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas, Baltkrievijas. Lietuvas  un ASV nacionālais varonis. Koscjuško sacelšanās vadītājs. Koscjuško vārdā nosaukta Austrālijas augstākā virsotne - Koscjuško kalns. Francijas Goda pilsonis. Lai arī Koscjuško, cīnīdamies pret Krievijas iebrukumu, cīnījās arī par Kurzemes hercogistes neatkarību, Latvijas goda pilsoņa nosaukums viņam nav piešķirts.

***

1794. gada 4. aprīlī Koscjuško uzvarēja Raclavices kaujā, tomēr 1794. gada 10. oktobrī Macejovices kaujā tika ievainots un saņemts gūstā un ieslodzīts Petropavlovskas cietoksnī, kura sienās gan baudījis pārvietošanās brīvību. Versija, ka viņš tika ieslodzīts Sanktpēterburgas Marmora pilī, nav vēsturiski pamatota/

Pēc poļu sakāves notika 3. Polijas dalīšana un 1795. gadā ar Kurzemes hercogiste ne tikai tika iekļauta Krievijas sastāvā, bet tās īpašumi izdāļāti krievu virsniekiem, kas bija karojuši pret poļu brīvības cīnītājiem.

Tā piemēram, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā hercoga Bīrona pili Rundālē formāli mantoja Katrīna II, kas to uzdāvināja sava favorīta Platona Zubova jaunākajam brālim ģenerālmajoram grāfam Valeriānam Zubovam, kas bija izcēlies Koscjuško vadītās sacelšanās apspiešanā. Koscjuško sacelšanās apspiešanas laikā Zubovs bija zaudējis kāju

1796. gadā Krievijas cars Pāvils I "piedeva" Koscjuško un līdz ar 20 000 poļu politiskajiem ieslodzītajiem, kuri bija nometināti Sibīrijā, atbrīvoja.