Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī. Iztaisīta no Rubenes mācītāja Kristof Harder.

Krievijas okupēta tobrīd ir visa tagadējās Latvijas teritorija, dzimtbūšana vēl nav atcelta, taču atšķirības izglītības līmenim "ar pārējo Krieviju" šeit ir milzīgas. Īpaši to ir ietekmējis "zviedru laiku" baznīcas un izglītības modelis (jo kopš 1632. gada) un vēlāk- "brāļu draudžu" kustība, kuras prasīa lasītprasmi visiem. Lai arī Lielais Zemeļu karš Vidzemi bija izpostījis, "tradīcija" sagalabājās par spīti jaunās virsvaras -Krievijas likumiem.  

***

Tā bija pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā, tāpēc Harderam vajadzēja radīt svarīgākos matemātikas terminus latviešu valodā. Grāmatas ievadā viņš raksta:

"Gan grūts darbs ir bijis, skaidri izsacīties no tādām lietām, kas vēl līdz šim šinī valodā nebija ne dzirdētas."

No Hardera lietotajiem četru aritmētikas pamatdarbību terminiem - kopāskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana - mūsdienās lietojam trīs. Grāmatas tekstā Harders cenšas pamatīgi izskaidrot aritmētikas elementus, iepazīstina ar mērvienībām un, to darot, mēģina pielāgoties zemnieku praktiskajai dzīvei, sniedz dažādus racionālus saimniekošanas padomus.

Grāmatai ir 12 nodaļas, kurās plaši izskaidrotas aritmētiskās darbības, lasītāji iepazīstināti ar mērvienībām. Uzdevumus sastādot, izmantotas zemnieka dzīvē praktiskas lietas - labības ražas aprēķini, stādu daudzums dobē, nepieciešamais laiks dažādu darbu veikšanai.

Hardera "Rēķināšanas grāmatiņu" lietoja galvenokārt Cēsu apriņķī. Tā bija domāta vairāk pašmācībai, nevis skolai. Par to, ka grāmata domāta pašmācībai, liecina Ungurmuižas dārznieka Friča Girgensona 1816. gadā izgatavotais grāmatas noraksts.

 15 gadus pēc "Rēķināšanas grāmatiņas" izdošanas latviski netika izdota neviena cita aritmētikas grāmata, liecina, ka 19. gs. pirmajos divos gadu desmitos kaut cik sistemātiska matemātikas pamatu mācīšana Latvijas skolās bija izņēmuma parādība.