Nodibināta pirmā latviešu sieviešu organizācija „Latviešu palīdzības biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem dāmu komiteja"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
18Notikumu saraksts
Datums:
06.03.1867
Papildu lauki

nodibināta 1867. g., lai sniegtu palīdzību igauņiem un somiem, kuru zemi bija piemeklējusi neraža.

No tās vēlāk izauga Rīgas latviešu labdarības biedrība. Abas šīs organizācijas vāca ziedojumus un - kas ir ļoti svarīgi notikumu turpmākajai attīstībai - noorganizēja pirmos latviskos sarīkojumus. Šīs iniciatīvas deva jaunu ierosmi biedrošanās idejas attīstībai, un jau 1868. g. 24. oktobrī Krievijas impērijas iekšlietu ministrs apstiprināja statūtus Rīgas Latviešu biedrībai – pirmajai biedrībai ar nacionāliem mērķiem.

Lai sagādātu materiālus lidzekļus tā sarīko pirmos latviešu koncertus, priekšlasījumus un pirmo teātra izrādi („Zūpu Bērtulis") latviešu valodā.

«Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem" izbeidz savu darbību 1868. gadā.

Bet dāmu komiteja pārveido savus statūtus un 1869. gadā kā „Rīgas latviešu labdarīšanas biedrība" no jauna uzsāk savu darbību. Statūtus šai pirmai latviešu sieviešu organizācijai bija parakstījušas:

  • Anna Šēnberģe.
  • Anna Ozoliņa,
  • Anna Zilberfeile,
  • Katrīne Jākobsone,
  • Emīlija Laka,
  • Karolīne Puķedruva,
  • Karlīne Reicharde,
  • Amālija Pavasare,
  • Marija Štelmachere,
  • A. Martinsone un
  • Marija Martinsone.

Rīgas latviešu labdarības biedrības darbība vairāk kā sešdesmit gadu gājumā ir izpaudusies sekoši: biedrība gādājusi par lauku draudžu loceklēm, sniegusi materiālu pabalstu kurzemniecēm-atraitnēm, kuras bij izprecētas vidzemniekiem, rūpējusies par mazturīgiem un bāriņiem, seguši apbedīšanas izdevumus, izsniegusi pat ceļa naudu tiem, kas vēlējušies atgriezties dzimtenē, nodibinājusi un uzturējusi četrklasīgu meiteņu skolu, trūcīgu bērnu patversmi (patversmes nodibināja Katrīna Dombrovska).

Pasaules kara posmā biedrība gādā par bēgļiem un ievainotiem kareivjiem: ierīko un uztur lazareti, bēgļu virtuvi, vāc ziedojumus kareivjiem v. t. t. Pēdējos gados biedrības darbībā spilgti iezīmējas palīdzības sniegšana bērniem. Biedrība uztur: bērnu dārzu, vasaras kolonijas, brīvbibliotēku, sagādā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta palīdzību trūcīgiem bērniem pabalstus ārzemēs u. t. t.

Kā priekšnieces latviešu labdarības biedrībā no viņas dibināšanas darbojušās:

  • Anna Ozoliņa (1869.—1870.),
  • Elīze Tomsone (1870.—1871.),
  • Šarlote Rambuse (1871.—1872.),
  • Vilhelmīne Kozlovska (1872. līdz 1877.),
  • Šarlote Ramberģe (1877.—1879.),
  • Anna Feldmane (1879.—1880.),
  • Katrīna Dombrovska (1880. līdz 1903.),
  • Šarlote Berģe (1903.—1906.),
  • Katrīna Einberģe (1906.—1908.) un
  • Līvija Meņģele.


Starp šīm pirmajām latviešu sabiedriskām darbiniecēm jāatzīmē Katrīna Dombrovska, kura ne tikai garīgi, bet arī materiāli atbalstījusi un vairākus gadu
desmitus cēlusi un veidojusi Latviešu labdarības biedrību —šo pirmo latviešu sieviešu organizāciju. 

Latviešu sieviete (1931), Brante, Lilija

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Zolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšanaZolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšana21.11.2013de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
2Latvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sievieteLatvijas Republikas 7. prezidents. Pirmo reizi LR vēsturē par valsts Prezidenti iecelta sieviete07.07.1999lv
3Šveice referendumā nobalso pret sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanāsŠveice referendumā nobalso pret sieviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās01.02.1959lv, ru
4Sievietes Grieķijā ieguva vēlēšanu tiesībasSievietes Grieķijā ieguva vēlēšanu tiesības28.05.1952lv
5Francijas sievietes pirmo reizi drīkst piedalīties vēlēšanāsFrancijas sievietes pirmo reizi drīkst piedalīties vēlēšanās21.10.1945en, lv, ru
6Lielbritānijā vēlēšanām sievietēm samazina vecuma cenzu no 30 uz 21 gadu Lielbritānijā vēlēšanām sievietēm samazina vecuma cenzu no 30 uz 21 gadu 07.05.1928en, lv
7Stājās spēkā Latvijas Republikas SatversmeStājās spēkā Latvijas Republikas Satversme07.11.1922lv, ru
8Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgumsNoslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgums12.06.1920lv
9Angļu sieviešu tiesību cīnītāja Emelīna Pankhērsta tiek notiesāta uz 3 gadiem ieslodzījumā par spridzināšanuAngļu sieviešu tiesību cīnītāja Emelīna Pankhērsta tiek notiesāta uz 3 gadiem ieslodzījumā par spridzināšanu03.04.1913en, lv
10Starptautiskā sieviešu dienaStarptautiskā sieviešu diena08.03.1908lv, pl, ru
11Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru
12Austrālija ļauj sievietēm piedalīties vēlēšanās ar "Commonwealth Franchise Act 1902"Austrālija ļauj sievietēm piedalīties vēlēšanās ar "Commonwealth Franchise Act 1902"12.06.1902lv
13Tiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais namsTiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams20.02.1870lv
14Nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem"Nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem"02.03.1868lv
15Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuKrievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv
16Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
17Vāgnera ielā darbu uzsāk Rīgas pilsētas teātris, jeb Muses nams Vāgnera ielā darbu uzsāk Rīgas pilsētas teātris, jeb Muses nams 15.09.1782lv
18Korsikas Republikas proklamēšana. Tiek ieviestas vispārējas vēlēšanu tiesībasKorsikas Republikas proklamēšana. Tiek ieviestas vispārējas vēlēšanu tiesības18.11.1755lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas