Studentu korporācija "Lettonia"

1870. gadā Tērbatā Kronvaldu Atis ar saviem domu biedriem, latviešu studentiem, nodibināja Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakarus. Bet 1870. gada 18. februārī pēc A.Kronvalda iniciatīvas ap 20 latviešu studentu nosūtīja apsveikuma telegrammu Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšanas reizē. Visi telegrammas parakstītāji sapulcējās 1870. gada 19. februārī vakarā atzīmēt Rīgas Latviešu biedrības svētkus. Tieši šajā vakarā arī radās Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, kas ir uzskatāmi kā Lettonias pirmsākumi. Tika noteikti arī vakaru mērķi: latviešu tautas garīgās attīstības veicināšana, vēstures pētīšana, kā arī valodas un skolu attīstība. Tiesa gan 1881. gada 3. decembrī šie vakari pieņēma nosaukumu Fraternitas Lettonica, bet 1882. gada 20. martā šie vakari pieņēma galīgo nosaukumu Lettonia , kurš ir arī saglabāts līdz mūsdienām.

1882. gada 10. maijā Tērbatas šaržēto konventa seniors paziņoja, ka Lettonia uzņemta par pilntiesīgu locekli, bet Tartu Universitātes prorektors un mācību apgabala kurators senators A. Stakelbergs 1882. gada 13. maijā Lettoniai nodeva oficiālu administrācijas apstiprinājumu un 1882. gada 14. maijā notika pirmā Lettonias atklāta uzstāšanās krāsās, kas tiek atzīmēts kā krāsu atsegšanas datums.

Saprotot latviešu korporāciju pieaugošo lomu, 1882. gada 8. novembrī lettoņi deklarēja Lettonias darbības mērķus:

1. Lettonia vēlas būt mājvieta Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakariem, mājas vieta un audzināšanas vieta latviešu studentiem un to aizbildne,
2. Lettonia īr latviešu tautas izglītotās daļas kodols Tērbatā, kura uzdevums ir gādāt par latviešu tautas labklājību un uzplaukšanu.
3. Lettonia uzsver vajadzību uzturēt tautisku garu gan no principiālā, gan praktiskā stāvokļa.

1884. gadā II semestrī Lettonia pirmo reizi prezidēja šaržēto konventā (C!C!), kurā tajā laikā ietilpa visas pastāvošās korporācijas - vācu, latviešu, krievu, poļu. 1905. gada notikumos vācu korporanti piedalījās kazāku pusē, tādējādi radās konflikti starp latviešu un vācu korporācijām, kā rezultātā Lettoniu izslēdza no šaržēto konventa. Tomēr Lettonia bija tiesīga atklāti nēsāt savas krāsas, pamatojoties uz tā laika Krievijas impērijas izglītības ministra V. Glazova ķeizara vārdā pasludināto deklarāciju. 

Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā visām korporācijām krāsu valkāšanu noliedza, tai skaitā arī lettoņiem.

***

Tērbatas Šaržēto konvents

1834. gadā dibinātajā Tērbatas Šaržēto konventā (Dorpater Chargierten-Convent, C!C!) bija pārstāvētas šādas korporācijas: 

• Curonia (1834—1921), 
• Estonia (1834—1939), 
• Livonia (1834—1939), 
• Fraternitas Rigensis (1834—1921), 
• Ruthenia (1850—1857), 
• Baltica (1850—1856), 
• Fraternitas Academica Dorpatensis (1857—1861), 
• Fraternitas Academica (1881—1891, 1918—1939), 
• Arminia Dorpatensis (1865—1866), 
• Neobaltia (1879—1939), 
• Lettonia (1882—1905), 
• Tarbatonia (1884—1887), 
• Teutonia (1912—1915, 1918), 
• Baltonia (no 1894), vēlāk Fraternitas Pharmaceutica (1932—1939).

1882. gada 10. maijā Tērbatas šaržēto konventā uzņemtā Lettonia 1884. gada II semestrī pirmo reizi prezidēja šaržēto konventā (C!C!). \

1905. gada revolūcijas notikumos vācu korporanti piedalījās krievu kazaku pusē, tādējādi radās konflikti starp latviešu un vācu korporācijām, kā rezultātā Lettoniu izslēdza no šaržēto konventa. Tomēr Lettonia bija tiesīga atklāti nēsāt savas krāsas. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā krāsu valkāšanu noliedza visām korporācijām.

Rīgas Šaržēto Konvents

1871. gadā pie Rīgas Politehnikuma nodibināja Rīgas Šaržēto konventu (Rigaer Chargierten-Convent). Tajā sāktnēji ietilpa 

• Fraternitas Baltica (dib. 1865) un 
• Concordia Rigensis (1869), vēlāk pievienojās 
• Rubonia (1875), Arkonia (1879), 
• Fraternitas Arctica (1880), 
• Selonia (1880), Veletia (1883), 
• Vironia (1900), 
• Talavia (1900).

1902. gadā dibinātā Fraternitas Marcomannia pārcēlās uz Maskavas Universitāti. Pirmā pasaules kara gados visas korporācijas kopā ar Rīgas politehnikumu evakuējās uz Maskavu. Pēc Baltijas provinču vācu okupācijas Pirmā pasaules kara laikā Rīgas Šaržēto konvents 1918. gadā atjaunojās Baltijas Tehniskajā augstskolā.

Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gada septembrī latviešu studentu korporāciju biedri kopsapulcē vienojās atsegt krāsas. 

1920. gada rudenī pie LU tika nodibināts Prezidiju Konvents P!K!, kas pārņēma Šaržēto Konventa tiesības.

Atjaunošana

2016. gadā pēc konfliktiem ar P!K! divas agrāk Tērbatas un Rīgas C!C! bijušās studentu koprorācijas Lettonia un Talavija nolēma atjaunot Šaržēto konventu, kas tika piereģistrēts Latvijas Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2016. gada 23. septembrī.

Tā oficiālie darbības mērķi ir biedru sagatavošana nākotnes raženai darbībai tēvzemes labā, labu tikumu sekmēšana studējošo vidē, godaprāta uzturēšana un ieturētas saviesīgas dzīves piekopšana studiju laikā, biedru savstarpējās satiksmes un atbalsta veicināšana.[

Atsauces

 lursoft.lv