Kristofs Harders  bija prūšu izcelsmes latviešu grāmatu izdevējs, literāts, letonists. Filologs Andris Vilks nosaucis viņu par vienu no izciliem apgaismības laikmeta cilvēkiem Vidzemē.

No 1764. līdz 1767. gadam studējis Kēnigsbergas universitātē teoloģiju, matemātiku, filozofiju

 Pēc tam strādājis par mājskolotāju Rīgā.

 No 1772. līdz 1816. gadam bijis luterāņu mācītājs Rubenē, no 1806. līdz 1816. gadam — prāvests Valmieras diecēzē.

Ap 1780. gadu Harders Ķieģeļu muižā ierīkoja mājas spiestuvi, ko 1784. gadā pācēlis uz Rubenes mācītājmuižu, spiestuve darbojusies līdz 1796. gadam.

Līdztekus mācītāja darbam K. Harders interesējās par latviešu folkloru un valodniecību. Viņa sakopotais latviešu tautasdziesmu vākums ievietots Rūjienas mācītāja Gustava Bergmaņa (Gustav Bergmann) krājumā, kas tika izdots divās daļās 1807. un 1808. gadā. Daļa K. Hardera valodniecisko pētījumu palika rokrakstā, un tos izmantoja Liepupes mācītājs Arnolds Gotlībs Velligs (Arnold Gottlieb Wellig) savā darbā “Raksti latviešu valodniecībā” (Beiträge zur lettischen Sprachkunde, 1828).

 Iespieda galvenokārt paša sarakstītas grāmatas zemniekiem. 

Ir zināmas 22 grāmatas, 19 no tām ir latviešu valodā.

 Darbos paudis apgaismības idejas. 

1806. gadā Juliusa Konrāda Daniela Millera spiestuvē izveidotā "Rēķināšanas grāmatiņa ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī" ir pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā. Harderam arī nācies radīt svarīgākos matemātikas terminus latviešu valodā.

• 1781—1790: "Vidzemes kalendārs"
• 1790: "Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai" (Anmerkungen und Zusätze, zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Propst Stender)
• 1795: "Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota" (Ta pirma Pawaru Grahmata no Wahzes Grahmatahm pahrtulkota)
• 1806: "Rēķināšanas grāmatiņa"