Latviešu pirmais pasaules čempions

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
6Notikumu saraksts
Datums:
06.08.1937
Papildu lauki

1937.gada 6.augustā vecākais leitnants Kārlis Kļava (09.03.1907.-1941.) Pasaules čempionātā Helsinkos izcīna zeltu šaušanā ar automātisko pistoli un kļūst par neoficiālo Pasaules čempionu arī šaušanā ar parabellumu. Kļava ir pirmais latviešu pasaules čempions

Pirmo olimpisko medaļu (sudraba) Latvijas valstij ieguva soļotājs Jānis Daliņš 1932. gadā. Pirmo olimpisko zeltu ar šķēpu aizmeta Inese Jaunzeme 1956. gadā. Par latviešu pirmo Eiropas čempionu kļuva cīkstonis Edvīns Bietags 1934. gadā. Bet pistoļvīrs Kārlis Kļava bija un paliek mūsu pirmais pasaules meistars, kurš šo godu sev un Latvijai izšāva 1937. gadā Somijas galvaspilsētā Helsinkos...

Somi tās 1937. gada pasaules šaušanas meistarsacīkstes sarīkoja ar vēl neredzētu vērienu un viesmīlību. Līdz tam komandas izcīnīja vien kopš 1897.gada zināmo Argentīnas sudraba kausu. (To trīs reizes izcīnīja igauņi, tā paturot pie sevis, un krievu okupācijai sākoties noraka zemē — tāpat kā latviešu basketbolisti "Chikago Tribune" kausu.) Helsinkos somi dāvināja vēl divas galvenās godalgas, bet pavisam turnīra rīkotāji bija sarūpējuši 2000 (divus tūkstošus!) dažādu balvu. No tām sava tiesa tika pat mūsu Haraldam Blauam, pirmajam latviešu olimpiskajam medaļniekam, kurš māla baložu šaušanā ierindojās 24. vietā. Viņš tika apbalvots kā labākais Latvijas komandā, kā Eiropas klases šāvējs, arī kā augstas (!) vietas ieguvējs. Tātad dalībnieku kopskaits varēja sniegties vismaz pāri simtam?

Sacensību goda viesi bija daudzu valstu valstsvīri ar Somijas eksprezidezidentu Svinhufvudu un feldmaršalu Mannerheimu priekšgalā. Atklāšanas ceremonija iespaidoja – kaut ko tik vērienīgu mūsu šāvēji vēl nebija piedzīvojuši.

Pirms sacensībām ātršaušanā sāka līt un lietus aizvien pieņēmās spēkā. Aizlija arī latviešu sportistiem avīžu izzīlētie panākumi. Prezidenta Svinhufvuda "goda šāviens" tieši mērķī ievadīja Somijas komandas pārliecinošu pārākumu un uzvaru kopvērtējumā. Taču latvieši... ne tuvu vairs nerādīja tos panākumus, kādi spīdēja treniņos. Toties konkurenti dažbrīd pārspēja pat paši sevi. Arī lietuvieši, kuri pēdējos gados starptautiskajā šaušanā tika nobīdījuši no ceļa dažus labus un senus sāncenšus, tāpat vācu vērmahta virsnieki šāva izcili labi. Latvija palika septītajā vietā. Bija gribēts un, šķiet, pamatoti cerēts uz vairāk…

Nu bija laiks no jauna cerēt uz panākumiem individuālajās sacensībās. Taču arī E.Laukmanim, P.Jansonam, E.Brenholmam soda punkti bira birdami. Tad ugunslīnijā stājās Haralds Marvē. Nu taču vienreiz būs! Bija arī, tikai — nepavisam ne tas, kas tika gaidīts. Kapteiņleitnantam pēdējā šāvienu sērijā sabojājās pistole un viņš sacensības beidza vispār bez jebkāda rezultāta. Maigi izsakoties: tas ir fiasko!

Drūmajā Latvijas šāvēju delegācijas noskaņā nekādu īpašu veldzējumu nesniedza arī tas, ka vēl viena cerība it kā saglabājas — vēl jāšauj Kārlim Kļavam. ja jau citi izgāzušies, tad šis nu būs tas labiņais un veiksmīgais?

Tāda dibināta vai nedibināta neticība toreiz radās vai ikvienam latvietim Helsinku šautuvē. Tikai tas, kas pats apmēram līdzīgā stāvoklī kādreiz bijis sporta sacensību visizšķirošākajās ugunīs, spēja saprast Kļavas smago uzdevumu un atbildību. Tas laikam gan ir tikpat satraucoši kā basketbolistam, ja tam spēles pēdējā sekundē jāizpilda divi soda metieni, un viņa vienība tai laikā tikai par punktu atpaliek no pretiniekiem.
Kļava saglabāja mieru — nenotrīcēja ne vaibsti nedz roka. Vienīgais no latviešiem viņš savu šāvienu sēriju pabeidza bez soda punktiem. Taču priecāties vēl bija krietni par agru — tāds pats "sausais" rezultāts izrādījās vēl 13 sacensoņiem.

Pāršaušana. Nu mērķi parādās vairs tikai trīs sekundes ilgi (jābliež aši!). Pieci vīri atkrīt, astoņi šauj bez kļūmēm un turpina strīdu par pasaules čempiona zelta medaļu.

Trešais piegājiens. Pēc tā ugunslīnijā uz ceturto mēģinājumu paliek vairs tikai četri šāvēji. Arī latvietis Kārlis Kļava. "Vajadzēja īsti ziemeļniecisku mieru un nervus tik nejūtīgus kā Latvijas linu auklas, lai vēlreiz trīs sekundēs sasautu visus sešus mērķus. Kas to spēs — kļūs pasaules čempions!”

Kas šis izšķirošais un sasprindzinātais gājiens beidzās, tad bez soda punkta palika tikai viens vienīgs dalībnieks — latviešu virsleitnants Kārlis Kļava. Šajā brīdī neatkarīgai Latvijai bija piedzimis pirmais pasaules meistars šaušanā.

Tika gūts vēl viens, mazāk daudzināts panākums, kas ļāva Kārlim Kļavam mājup pārvest divas zelta medaļas. Pasaules meistarsacīkšu oficiālajā programmā neiekļāva sacensības ar somu kaujas pistoli “Parabellum”. Nācās šaut ar izlozētiem, nepazīstamiem un lāgā nepiešautiem ieročiem. 25 metru distancē bija jāšauj pa siluetu ar desmitnieku centrā. Kārlis Kļava tajā raidīja 23 lodes, bet septiņas “palika” devītniekā. Summā 293 punkti deva pārākumu pār vairāk nekā 200 (!) citiem savu valstu un pasaules labākajiem šāvējiem.

No Helsinkiem Kārlis Kļava bija pārvedis sešus kausus un divas zelta medaļas.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latvijas 3x3 basketbolisti kļūst par vēsturiski pirmajiem olimpiskajiem čempioniem Tokijas olimpiskajās spēlēsLatvijas 3x3 basketbolisti kļūst par vēsturiski pirmajiem olimpiskajiem čempioniem Tokijas olimpiskajās spēlēs28.07.2021lv
2Tokijā, Japānā, sākās 32. Vasaras Olimpiskās spēlesTokijā, Japānā, sākās 32. Vasaras Olimpiskās spēles23.07.2021lv
3Latvija kļūst par Eiropas čempioniem basketbolāLatvija kļūst par Eiropas čempioniem basketbolā04.05.1935en, lv
4Pirmā Latvijas valsts basketbola komandas spēle Pirmā Latvijas valsts basketbola komandas spēle 29.04.1924lv
5Pie RLB Zinību komisijas tiek nodibināta Valodniecības nodaļaPie RLB Zinību komisijas tiek nodibināta Valodniecības nodaļa24.04.1904lv
6Viena no pirmajām matemātikas grāmatām latviešu valodā. "Rēķināšanas grāmatiņa ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī'"Viena no pirmajām matemātikas grāmatām latviešu valodā. "Rēķināšanas grāmatiņa ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī'"05.02.1806lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kārlis KļavaKārlis Kļava09.03.190700.00.1941lv
    2Haralds MarvēHaralds Marvē09.11.190012.10.1983lv
    Birkas