Par muzikālo pavadījumu rūpējās Karla Pancnera vadītais Brēmenes filharmonijas orķestris, kurš vasaras sezonās kopš 1903. gada Jūrmalā koncertēja regulāri. Pašiem latviešiem profesionālu simfonisko mūziķu vēl trūka.

Klausītāji uz pasākumu sabrauca no visiem Latvijas nostūriem, tā ka koncertdārzs bijis stāvgrūdām pilns. Laikabiedri apgalvoja, ka orķestranti līdz skatuvei spējuši tikt, tikai pārkāpjot pāri dārza žogam, – citādi tas nav bijis iespējams. “Dievs, svētī Latviju” publika pieprasīja nospēlēt atkārtoti un skaņdarba laikā cēlās kājās. Bija prasība nospēlēt arī impērijas himnu “Dievs, sargi ķeizaru”, taču vācu mūziķi to nevarēja izpildīt – nebija nošu.