Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
38Personu saraksts
Notikumi:
75Notikumu saraksts
Datums:
05.01.1822
Papildu lauki

Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

"Latviešu Avīzes" (Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822 — 1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901. gada divas reizes, no 1911. gada trīs reizes nedēļā, no 1913. gada katru dienu. Laikraksta pasūtītāju skaits pieauga no 3600 abonentiem 1860. gadā līdz apmēram 5000 abonentiem 1870. gadā.

No 1909. līdz 1913. gadam mācītājs Jānis Veismanis izdeva "Jaunās Latviešu Avīzes".

Pirms "Latviešu Avīzēm" periodiski bija iznākuši arī citi latviešu laikraksti,- pimēram jau kopš 1768. gada iznāca laikraksts "Latviešu Ārste", taču tie parasti bija samērā īslaicīgi projekti, kuri ilga vienu līdz divus gadus. 

Darbība

Jau 1768. — 1769. gadā Peltsamā (toreizējā Vidzemes guberņā) iespieda pirmo medicīnas žurnālu latviešu valodā "Latviešu ārste", bet Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā 1797. — 1798. gadā reizi ceturksnī iznāca žurnāls "Latviska Gada Grāmata". Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē (1817) tika nolemts izdot jaunu laikrakstu latviešu valodā. Izdošanas atļauju (koncesiju) saņēma Jelgavas ģimnāzija (Academia Petrina, vēlāk Gymnasium Illustre), kas to iznomāja Lestenes mācītājam Kārlim Vatsonam un izdevniecībai "J. F. Štefenhāgens un dēls".

Laikraksta pirmais redaktors bija Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777-1826), kas jau pirms tam aktīvi darbojās "Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā" un bija aizrāvies ar latviešu etnogrāfijas un pagātnes pētījumiem. Viņš uzstājās ar vairākiem priekšlasījumiem, "kā latviešu attīstība veicināma". Vatsons sastādīja lasāmu grāmatu latviešu bērniem (1816) un kopā ar Kēleru un Fogtu no vācu valodas latviski pārtulkoja Kurzemes zemnieku likumus (1817).

1822. gadā viņš gandrīz ik nedēļas, daudzkārt sliktā ceļā, no Lestenes brauca uz Jelgavu, lai veidotu jaunā laikraksta saturu. Pirmā gada gājuma beigās viņš rakstīja:

"Tie latvieši, kas savu tautu no tiesas mīļo un ciena, un visi latviešu ļaužu īsti draugi to labi zina, ka mēs neesam velti strādājuši un ka neesam nieka lietu uzņēmuši."

Avīzes pirmajā laidienā 1822. gada 5. janvārī tas izdevēji solīja:

"Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..). Latviešu tautu un latviešu valodu no sirds mīļojam."

Saturs

Pirmajos gados autori bija galvenokārt vācu mācītāji, bet 30. — 40. gados pārsvars jau bija latviešiem, kuri ieguva tribī­ni saviem darbiem. Laikrakstā publicējās 

  • Neredzīgais Indriķis, 
  • Ansis Leitāns, 
  • Ansis Līventāls, 
  • Ernests Dinsbergs u. c.

Vēlāk vi­ņiem pievienojās 

  • Augusts Saulietis un 
  • Jēkabs Janševskis,

kas palīdzē­ja palielināt "Latviešu Avī­žu" abonentu skaitu. Nodaļās "Iekš Vāczemes avīzēm lasa" un "Krievu avīzēs" varēja uzzināt par jaunāko ārzemju presē.

Jau K. F. Vatsona redaktūras laikā avīzē parā­dījās pirmie plašākie materiāli. Redaktors pats 28 turpinājumos četru gadagājumu garumā publicēja apjomīgu aprakstu "Kurzeme" par novada teritorijas lielumu, zemes auglību un izmantojumu, iedzīvotājiem, pilsētām, administratīvo iedalījumu, pārvaldi utt. Vatsons uzsvēra, ka cilvēkam vispirms jāiepazīstas ar savu tuvāko apkārtni, savu dzimteni. To pa­šu sekmēja Birzgales-Lindes mācītāja Konrāda Šulca rakstu cikls "No Daugavas". Pat lauku korespondencēs K. Vatsons pamācīja lasītājus:

"Mēs negribam mūsu mīļo tēvzemi par Vāczemi taisīt; mēs gribam latvieši iekš tautas un valodas palikt."

Viņš izsmēja vecā­kus, kas grib "savus bērnus par pusvāciešiem pataisīt", un saka: "Iekām nāktos, ka šai zemē vācieši latviešu valodu runātu, nekā latviešiem būs vācu valodu uzņemt."

Jau pēc K. F. Vatsona nāves 1827. gadā laikraksts publicēja dzejoli "Latviešu valodai", kura autors bija parakstījies kā "Latvietis":

Kad muļķīši, kad ģeķi daži rodas,
Kas tevi smād un noliek negudri, -
Puskoka lēcēji pēc nieku dodas,
Kad lepnais tīko tapt par vācieti,
Tad tomēr tevi gudra tauta godās;
Bez tevis nebūtu vairs latvieši!
Lai ņem — kad latvietis to teic -
par ļaunu,
Kas tēvu tēviem kapā dara kaunu!

Lai tauta manto svešu gudras ziņas,
Bet neatstāj no tēvu valodiņas.

Pēc K. Vatsona nāves avīze kļuva daudz bālā­ka, bet redaktora mācītā­ja Rūdolfa Šulca laikā (1849 — 1866) izvēr­tās pēc būtības par vācu garīdzniecības iz­devumu, kas apkaroja tieši tos mērķus, ku­rus tam bija nospraudis dibinātājs. Stāvoklis nedaudz mainījās tikai 19. gs. 70. — 80. ga­dos, kad "Latviešu Avīzes" sāka rediģēt arī latvieši.

No 1867. līdz 1903. gadam laikraksta izdevējs un redaktors bija Augusts Bīlenšteins, pēc tam līdz 1908. gadam Jānis Veismanis.

Avīzi pārtrauca izdot Pirmā pa­saules kara laikā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātniVēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni20.11.2020lv
2Kosmosā tiek nogādāts Latvijas pirmais mākslīgais Zemes pavadonis Venta -1 Kosmosā tiek nogādāts Latvijas pirmais mākslīgais Zemes pavadonis Venta -1 23.06.2017lv
3Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusuLatvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu21.08.1991lv, pl
4Iznāk pirmais laikraksta DIENA numursIznāk pirmais laikraksta DIENA numurs23.11.1990lv, ru
5LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanasLR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas23.04.1990lv
6
Tiek atjaunota Rīgas latviešu biedrība14.01.1989lv
7Iznāk "Atmodas" pirmais numursIznāk "Atmodas" pirmais numurs16.12.1988lv
8Pirmā pārraide no jaunā Rīgas radio un televīzijas torņa ZaķusalāPirmā pārraide no jaunā Rīgas radio un televīzijas torņa Zaķusalā30.12.1986lv
9Pirmo reizi ēterā iziet Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”Pirmo reizi ēterā iziet Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”19.03.1958lv
10Sāka raidīt Latvijas TelevīzijaSāka raidīt Latvijas Televīzija06.11.1954de, en, fr, lt, lv, pl, ru
11Iznāk laikraksta "Laiks" pirmais numursIznāk laikraksta "Laiks" pirmais numurs08.11.1949lv
12Iznāk Orvela antiutopija "1984"Iznāk Orvela antiutopija "1984"08.06.1949lv, pl
13
Krievu bumbvedēji iznīcina kuģi ar latviešu un vācu karavīriem iepretim Gotlandes salai16.04.1945lv
14Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem 31.07.1944lv
15Latvijas Centrālās Padomes MemorandsLatvijas Centrālās Padomes Memorands17.03.1944de, en, lv, ru
16PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiemPSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem15.06.1940en, lv
17 Apstiprināti Jelgavas un Liepājas pilsētu karogi Apstiprināti Jelgavas un Liepājas pilsētu karogi25.10.1938lv
18Pirmā televīzijas pārraide Latvijā Pirmā televīzijas pārraide Latvijā 10.11.1937en, lv
19Iznāk J. R. R. Tolkīna grāmata The HobbitIznāk J. R. R. Tolkīna grāmata The Hobbit21.09.1937en, lv
20Latvijas Republikā pieņemts CivillikumsLatvijas Republikā pieņemts Civillikums28.01.1937lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Edmunds MeldriņšEdmunds Meldriņš23.07.189104.11.1915lv
    2Eduards BrencēnsEduards Brencēns02.07.188517.04.1929lv, ru
    3Jānis KārstenisJānis Kārstenis23.05.188406.08.1921lv
    4Jūlijs  DruvaJūlijs Druva27.08.188202.08.1950lv
    5Aleksandrs Kārlis BūmanisAleksandrs Kārlis Būmanis12.12.188117.08.1937lv
    6Konstance Augustīne GrencioneKonstance Augustīne Grencione14.10.187815.12.1906lv
    7Jānis JaunsudrabiņšJānis Jaunsudrabiņš25.08.187728.08.1962lv
    8Jānis SeskisJānis Seskis16.05.187710.07.1943lv
    9Vilis PlūdonsVilis Plūdons09.03.187415.01.1940lv
    10Andrievs NiedraAndrievs Niedra08.02.187125.09.1942de, en, fr, lv, pl, ru
    11Voldemārs  TeikmanisVoldemārs Teikmanis20.12.187024.02.1918lv
    12Augusts SaulietisAugusts Saulietis22.12.186927.01.1933lv
    13Jānis VeismanisJānis Veismanis30.09.186704.04.1913lv
    14
    Pēteris Priedītis04.04.186610.07.1974lv
    15RainisRainis11.09.186512.09.1929de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    16Teodors ZeifertsTeodors Zeiferts22.03.186509.12.1929lv
    17Pēteris OzoliņšPēteris Ozoliņš30.08.186424.12.1938lv
    18Jānis Esenberģis-HessJānis Esenberģis-Hess09.04.186220.11.1889lv
    19Nikolajs Roberts PuriņšNikolajs Roberts Puriņš10.12.185618.09.1935lv
    20Zāmuels FreimanisZāmuels Freimanis00.00.184700.00.1903lv
    Birkas