(1941) 27. jūnija pēcpusdienā pie Centrāltirgus paviljoniem notika kauja starp 2. strādnieku bataljonu un nacionālo partizānu grupu, kuras laikā lielākā daļa no tās krita. Arī 1. bataljona pozīcijas tika apšaudītas no Daugavmalas namu logiem.

1941. gada 28. jūnijā nemiernieki ieņēma Rīgas radio ēku un pārraidīja paziņojumu par Latvijas pagaidu valdības izveidi.

1941. gada 28. jūnija vakarā pāri Rīgas tiltiem atkāpās sakautā 10. strēlnieku korpusa vienības. 62. kājnieku pulks ieņēma aizsardzības pozīcijas gar Daugavas krastmalu, NKVD 5. motostrēlnieku pulks izvietojās dažādās vietās pilsētā un centās nepieļaut diversijas un atkāpšanos. Dzelzceļa tiltu sargāja Krievijas Sarkanās armijas bruņuvilciens. Vācijas Vērmahta 18. armijas 16. armijas korpuss uzbruka pilsētai no Bauskas un centās nepieļaut Sarkanās armijas 10. strēlnieku korpusa un 12. mehanizētā korpusa tanku divīzijas daļu atkāpšanos pāri Rīgas tiltiem.

1941. gada 29. jūnija rītā Vērmahta 61. kājnieku divīzija (komandieris ģenerālis Zigfrīds Hēnike (Siegfried Hänicke)) ieņēma Pārdaugavu, tomēr nespēja ieņemt Daugavas tiltus, jo tika saspridzināti divi no trim tiltiem (Pontonu tilts un Zemgales tilts). Kaujas notika Torņakalna apkaimē, kur Sarkanarmijas Rīgas karaskolas kursantu vienība atkāpās pa Vienības gatvi un pāri Dzelzceļa tiltam sasniedza pilsētas centru.

1941. gada 29. jūnijā notika kauja par Daugavas tiltiem, kurā pēc vācu avotu ziņām krita 532 Vērmahta karavīri. Pulkveža Oto Laša komandētā Vērmahta 1. kājnieku divīzijas 43. kājnieku pulka triecienvienība ap 12.00 pāri vēl neuzspridzinātajam Daugavas dzelzceļa tiltam ar sešiem tankiem, vieglo artilēriju un mīnmetējiem izlauzās līdz Rīgas autoostas apkārtnei, kur Sarkanā armija tos ielenca un iznīcināja. Vienlaikus padomju sapieri uzspridzināja Dzelzceļa tiltu. Sarkanās armijas 10. strēlnieku korpusa vadība sazinājās ar Mangaļsalas artilēristiem un lūdza viņu palīdzību.

Līdz pulksten 12.00 uz centra pusi tika pagriezti 130 mm un 152 mm kalibra krasta apsardzes lielgabali, kas atklāja netēmētu uguni Rīgas virzienā.

Kaujas laikā Vecrīgā sākās ugunsgrēks, nodega Rīgas Sv. Pētera baznīca, Melngalvju nams, Rātsnams un citas Vecrīgas ēkas ap to (Kamarinu nams, Resursa biedrības nams, Jakša nams u.c.). Zināms, ka Pētera baznīcas torņa skatu laukumā bija iekārtots sarkanarmijas novērošanas punkts artilērijas apšaudes koriģēšanai un tajā atradās munīcija.

Abas karojošās puses vēlāk vainoja viena otru baznīcas nodedzināšanā.