Rātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņus

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
77Notikumu saraksts
Datums:
02.08.1589
Papildu lauki

1589.gada 2.augustā Rātslaukumā ar nāvi soda Rīgas kalendāra nemieru vadoņus-Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu.

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589. gados pret pilsētas rāti un Žečpospoļitas karaļa varu.

Priekšvēsture.

Vācu, vēlāk Livonijas ordenis, pēc Baltijas valstu cilšu kristīšanas un pakļaušanas vairāk kā 300 gadus bija sekmīgi nosargājis Livonijas (tagadējās Igaunijas un Latvijas) teritorijas pret apvienotajiem mongoļu - krievu uzbrukumiem, taču vienlaikus feodāļu savstarpējās ķildas to  bija novājinājušas. Vienlaikus, Maskavijā nostiprinājās krievu vara, saglabājot mongoļu laikā ieviesto centralizāciju. 

Uzbrukumi no Maskavijas puses Livonijai kļuva arvien intensīvāki

1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs Livonijas konfederācijas vārdā noslēdza Pasvales līgumuar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par mieru un savstarpēju palīdzību pret Krieviju.

1560. gadā, Livonijas karā, Krievijas cara Ivana IV karaspēks sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā. Sakautais ordenis noslēdza Viļņas ūniju (padošanās paktu) ar Sigismundu II Augustu.

1561. gada 28. novembrī, pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas ar Sigismundu II Augustu, Livonijas konfederācija tika iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā, saglabājot neatkarīgas hercogistes Zemgales- Kurzemes hercogistes statusu, bet krievu visvairāk apdraudēto Latgali nododot tiešā Polijas karaļa pārvaldībā. 

1566. gadā šo vienošanos pastiprināja Grodņas ūnija. Uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota Pārdaugavas Livonijas hercogiste tiešā Lietuvas pārvaldībā, bet tās dienviddaļā tika izveidota autonoma Lietuvas vasaļvalsts Kurzemes un Zemgales hercogiste, par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Igaunijas ziemeļos izveidojās Zviedru Igaunija, bet Sāmsala pārgāja Dānijas pakļautībā.

Par "kalendāra nemieru" formālo iemeslu kalpoja karaļa Stefana Batorija rīkojums pāriet uz t.s. Gregora kalendāru. Pilsētnieki tajā saskatīja jaunus ierobežojumus, un pretestība šai kalendāra reformai izvērtās par īstiem nemieriem, kas reāli izpaudās kā cīņa starp Rīgas patriciešiem (kurus pārstāvēja Rīgas rāte) un ģildēm (kas pārstāvēja namniekus) par varu Rīgā, kā arī kārtējais katoļu vajāšanu vilnis.

1581. gada 14. janvārī tika parakstīts Drohičinas līgums starp Rīgas brīvpilsētu un Polijas-Lietuvas kopvalsti, kas Rīgas pilsoņiem saglabāja atsevišķas privilēģijas, vēlāk nodēvētas par "Stefana privilēģiju kopumu".

1582. gadā ar karaļa pavēli katoliskajā Polijas-Lietuvas kopvalstī ieviesa Romas pāvesta Gregora apstiprināto jauno kalendāru, saskaņā ar kuru 1582. gada ceturtdienai, 4. oktobrim, sekoja piektdiena, 15. oktobris. Katoļu valstīs jauno kalendāru pakāpeniski ieviesa pāris gadu laikā, taču protestantu (Anglija, Zviedrija, Prūsijas hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste u.c.) un ortodoksās kristietības valstis (Krievijas cariste) turpināja lietot veco kalendāru. Jauno kalendāru ieviesa arī kontrreformācijas pārņemtajā Livonijas Pārdaugavas hercogistē, taču Rīgas pilsēta atsacījās to ievērot.

1584. gadā karalis atkārtoja rīkojumu tieši Rīgai, nepaklausības gadījumā draudot uzlikt sodu 10 000 dukātu.

1584. gada rudenī Rīgas rāte un luterāņu garīdzniecība ar virsmācītāju Neineru vadībā nolēma piekāpties un svinēt Ziemassvētkuspēc jaunā kalendāra, kas izsauca sašutumu namniekos. Ziemassvētku dienā, kad luterāņu baznīcas bija tukšas, jo iedzīvotāji neatzina šo datumu, dievkalpojuma laikā Sv. Jēkaba baznīcā ielauzās pūlis, piekaujot mācītājus, izdauzot logus un iznīcinot visu, kas kādi varēja būt saistīts ar katolicisko kultu: svētbildes, altārus un karogus sameta kaudzē un Kubes kalnā sadedzināja, bet kas nedega, iemeta Daugavā (vandalisms skāra visas Rīgas katoļu baznīcas). Domskolas rektors Melers rātes sēdē savos izteikumos apvainoja karali, par ko burggrāfs un landfogts Nikolajs Eke (Ecke) viņu bija spiests apcietināt, taču visai drīz satrakotais namnieku pūlis arestēto atbrīvoja, izdemolēja un izlaupīja Ekes, Neinera un rātes sindika Velinga namus. Pēc tam pūlis iebruka valsts varai lojālo rātskungu namos, demolējot un sitot, bet divus rātskungus nogalināja. 

Nemieri pieņēmās plašumā, kad par neformāliem līderiem izvirzījās advokāts Mārtiņš Gīze un vīndaris Hanss Brinkens: nemiernieki noslēdza pilsētas vārtus, sagrāba pilsētas kasi. Ielas kontrolēja bruņotas namnieku patruļas, nepieļaujot patriciāta atbalstītājiem pulcēties, bet pūlis klīda, demolējot un izlaupot karaļa piekritēju namus, katoļu baznīcas.

Rīgas namnieki uz brīdi ieguva pilnīgu varu pār pilsētu. Iebiedētā rāte ar namniekiem noslēdza izlīgumu, kurā piekāpās reliģijas jautājumos, atcēla jaunā kalendāra ieviešanu, ierobežoja rātes tiesības, pielaižot arī ģildes pie pilsētas pārvaldes. Nemieri ar to vēl nebija norimuši, taču mainīja savu raksturu, pilsoņu aprindu grupējumiem uzsākot savstarpējās cīņas par varu pilsētā, cīņa par ietekmi starp Lielo ģildi un Mazo ģildi u.tml.

Pie Ādažiem (Bukultu pils) ieradās karaļa karaspēks Jirgena Fārensbaha vadībā, kas pārcēlās pāri Daugavai uz Spilvi, kur sāka būvēt nocietinājumus. Mārtiņš Gīze devās uz Stokholmu lūgt Zviedrijas karaļa aizbildniecību pār Rīgu, taču saņēma atteikumu.

1586. gada 9. decembrī Stefans Batorijs mira, un namnieki starpvaras periodu izmantoja, pilnībā atņemot katoļiem to īpašumus un dzīvus palikušos izraidot no pilsētas, kā arī mēģināja pāriet uzbrukumā un ieņemt nocietinājumus Spilvē.

1589. gadā ieradās jaunā karaļa Sigismunda III sūtniecība, kas apmierināja vairākas namnieku prasības, taču rīdziniekiem nācās apcietināt Gīzi un Brinkenu, kurus pēc spīdzināšanas kā dumpiniekus 1589. gada 2. augustā sodīja ar nāvi.

1589. gada 26. augustā noslēdza t.s. Severīna dienas izlīgumu, ar kuru atjaunoja agrāko rātes varu, tomēr atstājot ģildēm dažas tiesības pilsētas pašpārvaldē.

Rīgas pilsēta izcīnīja tiesības palikt pie Jūlija kalendāra un šo tradīciju vēlāk, 18. gadsimtā nostiprināja iebrukušās Krievijas okupācija. Tā rezultātā rīdzinieki bija vieni no pēdējiem Eiropā, kuri 1919. gadā beidzot pārgāja uz Gregora kalendāra lietošanu.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
2Limbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karoguLimbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karogu15.08.1982lv
3Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
4Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošanaSoļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana12.04.1918lv
5Brestļitovskas miera līgumsBrestļitovskas miera līgums03.03.1918lv
61918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgas neatkarības atjaunošanu no Krievijas1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgas neatkarības atjaunošanu no Krievijas16.02.1918lv, pl
7Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padomeNodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome29.11.1917lv
8Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
9No Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs IINo Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs II15.03.1917lv, ru
10Pēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegumsPēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegums07.05.1904en, lv
11Andrejs Pumpurs izdod eposu par LāčplēsiAndrejs Pumpurs izdod eposu par Lāčplēsi16.06.1888lv
121863. gada Janvāra Latgales sacelšanās. Uzbrukums krievu spēkiem pie Krāslavas1863. gada Janvāra Latgales sacelšanās. Uzbrukums krievu spēkiem pie Krāslavas13.05.1863lv
13Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”08.09.1841lv
141832. gada Jurģos Vidzemes zemnieki iegūst tiesības apmesties uz dzīvi pilsētās1832. gada Jurģos Vidzemes zemnieki iegūst tiesības apmesties uz dzīvi pilsētās23.04.1832lv
15Napoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogistiNapoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogisti01.08.1812lv
16Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija 26.04.1795lv, ru
17Krievija pievieno sev Kurzemes hercogistiKrievija pievieno sev Kurzemes hercogisti26.04.1795lv, ru
18Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa 28.03.1795lv, pl
19Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")Sākās Varšavas sacelšanās, protestējot pret Krievijas okupāciju ("Polijas dalīšanu")17.04.1794en, lv, pl, ru
20Nometinājuma joslas izveide ebrejiemNometinājuma joslas izveide ebrejiem23.12.1791en, lv, pl

Karte

Avoti: news.lv, wikimapia.org, wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas