Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
11Personu saraksts
Notikumi:
64Notikumu saraksts
Datums:
29.11.1917
Papildu lauki

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos.

*

Pirmajā konferences dienā piedalījās 26 delegāti no 13 organizācijām un partijām, nākamajā dienā jau 17 organizāciju pārstāvji (nelatviešu partijas un organizācijas konferencē pielaistas netika). 

"Kreisie"- Iskolastrels un LSD lielinieku frakcija, kā arī Kurzemes zemes padome, Latgales tautas komiteja konferencē nepiedalījās, bet mazinieki atsūtīja novērotājus.

Prezidijā ievēlēja Ā. Klīvi, Z. Meijerovicu, V. Rubuli un J. Palcmani. Pēc K. Bahmaņa un K. Skalbes iniciatīvas P. Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo lēmumu noraidīja Zemnieku savienības pārstāvji (K. Ulmanis, Z. Meijerovics). Pēc bezpartejiskā V. Zāmuēla iniciatīvas vienojās, ka Satversmes Sapulce vai vispārēja tautas nobalsošana noteiks Latvijas politiski tiesisko stāvokli, vai nu pasludinot neatkarību, vai pieslejoties Vācijai vai Krievijai. Pieņēma deklarāciju, ka "Latvija ir autonoma valsts vienība".

1917. gada 2. decembrī LPNP deklarēja, ka līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai tā ir vienīgā pilntiesīgā latviešu tautas domu un uzskatu paudēja.

***

Pirms Krievija anektēja un okupēja latviešu apdzīvotās teritorijas 1700.-1795.g., šo teritoriju starptautiski atzīts valstiskums bija pastāvējis vairāk kā 500 gadus- vismaz no Livonijas konfederācijas izveides 1230.g. līdz pēdējās latviešu apdzīvotās teritorijas- Kurzemes - Zemgales hercogistes inkorporācijai Krievijas sastāvā 1795. gadā.

Pašu baltu un Latvijas somugru (līvu) tautu valstiski veidojumi pastāvēja arī pirms Livonijas konfederācijas izveides, ko apliecina baltu, piemēram, līvu un kuršu valdnieku slēgtie līgumi ar Romas pāvestu (piemēram 28.12.1230. gada Kursas līgums).

Atšķirībā no iepriekš latviešu apdzīvotajās teritorijās pastāvējušām, neatkarīgajām feodālajām ordeņa valstīm un hercogistēm, LNP paredzēja nacionālas, demokrātiskas republikas izveidi. Republikā, atšķirībā no feodālas iekārtas balstiesības būtu visiem neatkarīgi no kārtas un tautības (ne tikai muižniekiem, vai tikai atsevišķu tautību pārstāvjiem).

Pēc 1918. gada janvāra LPNP iestājās par pilnībā neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku un no jūlija izdotajos dokumentos dēvējās par "topošās Latvijas augstāko valsts iestādi".

Paralēli latviešu neatkarības centieniem, lai atjaunotu Baltijas neatkarību, aktīvi darbojās arī baltiešu (pārsvarā baltvācu un pārvācotu latviešu) aristokrātija- 1918. gada 8. martā Vācijas okupētās Kurzemes - Zemgales teritorijās tika deklarēta neatkarīgas feodālas valsts - Kurzemes hercogistes izveidošana (jeb atjaunošana, paredzot gan tās atkarību no Vācijas, kura tobrīd bija Kurzemi okupējusi)

1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti".

1918. gada 8. aprīlī LPNP nosūtīja oficiālu vēstuli Vācijas impērijas kancleram fon Hertlingam, paziņojot savu 30. janvāra lēmumu Latvijas neatkarības jautājumā, un prasīja sev Kurzemes, Latgales un Vidzemes latviešu daļas pārvaldību līdz pagaidu valdības un nacionālās armijas nodibināšanai.

1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā - plašākā (ietverot arī bijušās Livonijas ziemeļu daļu- mūsdienu Igauniju) "Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome" (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) nolēma izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Gada sākumā nodibinātā Kurzemes hercogiste beidza pastāvēt 1918. gada 22. septembrī, līdz ar Baltijas hercogistes pasludināšanu. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju. 

1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās ka Vācija neatbalstīs Padomju Krievijai naidīgos spēkus, savukārt Krievija atteiksies "no suverēna tiesībām pār Igaunijas un Livonijas provincēm, kā arī no jebkādas iejaukšanās to iekšējās lietās", faktiski vēlreiz nostiprinot Vācijas prasības jau noslēgtajā Brestļitovskas līgumā. Respektīvi, nevis "Ļeņins deva Baltijai brīvību", bet pēc boļševiku veiktā apvērsuma Krievijā, nespēdami turēties pretī Vācijas pārspēkam, boļševistiskā Krievija piekrita Vācijas prasībām atzīt Baltijas tautu un zemju suverenitāti.

1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars Vilhelms II atzina arī Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti.

1918. gada 23. oktobrī LNP pilnvarotais Z.Meierovics tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru. Lords Balfūrs viņa Majestātes vārdā atzina Nacionālo padomi par Latvijas valdību

1918. gada 5. novembrī Rīgā tika proklamēta "Baltijas valsts", jeb federatīva "Baltenlande"

1918. gada 8. novembrī Baltenlandes Reģentu padome vienojās par Satversmi un kā valsts pamatprincipus deklarēja:

  • indivīda politiskā un ticības brīvība (ja tā nevēršas pret valsti un līdzpilsoņu reliģiju),
  • pārvietošanās brīvība,
  • personas un organizāciju īpašumu neaizskaramība,
  • nacionālo īpatnību neaizskaramība un
  • visu tautību vienlīdzība.

1918. gada 9. novembrī Vilhelms II atteicās no troņa un devās trimdā uz Nīderlandi.

1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē un noslēdza ar Sabiedrotajiem Kompjeņas pamiera līgumu. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība. 

Līdz ar Vācijas sagrāvi, radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. Sākās sarunas starp LNP un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā. Abas organizācijas nevarēja vienoties par valsts iekārtu jaunajā valstī. Demokrātiskajā blokā ietilpstošie sociāldemokrāti vēlējās dibināt sociālistisku iekārtu, bet šāda nedemokrātiska un pilsoņu pamattiesības neievērojoša iekārta nebija pieņemama citām partijām. 

Tajā pašā laikā boļševiku vadītā Krievija nolēma lauzt vienošanos par Baltijas valstu, Polijas, Ukrainas, Somijas tautu suverenitātes ievērošanu un uzsākt iebrukumu, lai atjaunotu krievu pārvaldību pār šīm zemēm. 

1918. gada 17. novembrī notika sanāksme, kurā piedalījās abās organizācijās pārstāvētās partijas. Pēc ilgiem strīdiem sanāksme nolēma dibināt pagaidu parlamentu Tautas padomi. Līdz ar to Latviešu Nacionālā padome un Demokrātiskais bloks iekļāvās Tautas padomē. 

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts.

1918. gada 17. decembrī pretēji tam, ka boļševiku vadīta Krievija no Baltijas bija atteikusies, tā jau bija izstrādājusi "hibrīdkara" plānu, Maskavā proklamējot "Latvijas savienoto komūnu" ar Stučku priekšgalā un ar Krievijas Sarkanās armijas (tajā iekļaujot vairākus latviešu izcelsmes strēlnieku pulkus) palīdzību cenšoties okupēt Latvijas teritoriju. Ļeņina vadītā Krievija, pretēji noslēgtajiem līgumiem, centās atkārtoti iekļaut Baltiju Krievijas sastāvā, kas pateicoties Latvijas jaunās valsts militārajam vājumam arī sākotnēji izdevās.

Tikai 1919. gada decembrī Latvijas armijai ar sabiedroto- sākotnēji vācu zemessargu (Landesvēra), vēlāk igauņu, angļu, franču, poļu spēkiem izdevās atbrīvot Latvijas teritoriju gan no Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas (kura bija izveidojusies lielā mērā uz Landesvēra "bāzes"un kuras sastāvā bez krieviem bija daudz vāciešu), gan Sarkanarmijas iebrucējiem.

Pēc Latvijas atkārtotas okupācijas, Otrā pasaules kara beigās Vācijā esošie bēgļi un viņu sabiedriskās organizācijas atjaunoja Latviešu Nacionālo Padomi (1948-1951) ar mērķi organizēti iestāties par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kas nerealizējās tālaika starptautiskās politiskās situācijas dēļ.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
2Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
3OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
4Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
5Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
6Argentīnas militāristi okupē Folklendu salasArgentīnas militāristi okupē Folklendu salas02.04.1982lv, pl, ru
7Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
8Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
9Komunistiskā Krievija cenšas veikt valsts apvērsumu IgaunijāKomunistiskā Krievija cenšas veikt valsts apvērsumu Igaunijā01.12.1924en, lv
10ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
11Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnuSatversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu08.06.1920lv
12Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"01.05.1920lv
13
J. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem30.12.1919lv, pl
14 Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu08.12.1919lv
15"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā10.09.1919lv
16Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiemMinskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem08.08.1919en, lv, pl
17Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk RīgāLatvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā06.07.1919lv
18Beidzas Cēsu kaujasBeidzas Cēsu kaujas23.06.1919lv, pl
19Tiek izveidota A. Niedras valdībaTiek izveidota A. Niedras valdība10.05.1919lv
20Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībaiLatvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai26.04.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Zigfrīds Anna MeierovicsZigfrīds Anna Meierovics05.02.188722.08.1925de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Jāzeps RancānsJāzeps Rancāns25.10.188602.12.1969lv
    3Kārlis SkalbeKārlis Skalbe07.11.187915.04.1945lv
    4Frīdrihs OzoliņšFrīdrihs Ozoliņš19.07.187900.00.1950lv
    5Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    6Jānis AkuratersJānis Akuraters13.01.187625.07.1937en, lt, lv, ru
    7Andrejs  BērziņšAndrejs Bērziņš29.04.187524.12.1941lv
    8Voldemārs ZāmuelsVoldemārs Zāmuels22.05.187216.01.1948lv
    9Gustavs ZemgalsGustavs Zemgals12.08.187106.01.1939de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    10Kārlis Vilhelms PauļuksKārlis Vilhelms Pauļuks24.05.187021.01.1945lv
    11Kristaps BahmanisKristaps Bahmanis06.02.186712.03.1942lv
    Birkas