Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
10Personu saraksts
Notikumi:
55Notikumu saraksts
Datums:
29.11.1917
Papildu lauki

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos.

*

Pirmajā konferences dienā piedalījās 26 delegāti no 13 organizācijām un partijām, nākamajā dienā jau 17 organizāciju pārstāvji (nelatviešu partijas un organizācijas konferencē pielaistas netika). Iskolastrels, Kurzemes zemes padome, Latgales tautas komiteja un LSD lielinieku frakcija nepiedalījās, bet mazinieki atsūtīja novērotājus. Prezidijā ievēlēja Ā.Klīvi, Z.Meijerovicu, V.Rubuli un J.Palcmani. Pēc K.Bahmaņa un K.Skalbes iniciatīvas P.Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo lēmumu noraidīja Zemnieku savienības pārstāvji (K.Ulmanis, Z.Meijerovics). Pēc bezpartejiskā V.Zāmuēla iniciatīvas vienojās, ka Satversmes Sapulce vai vispārēja tautas nobalsošana noteiks Latvijas politiski tiesisko stāvokli, vai nu pasludinot neatkarību, vai pieslejoties Vācijai vai Krievijai. Pieņēma deklarāciju, ka "Latvija ir autonoma valsts vienība".

 2. decembrī LPNP deklarēja, ka līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai tā ir vienīgā pilntiesīgā latviešu tautas domu un uzskatu paudēja.

***

Pirms Krievija anektēja un okupēja latviešu apdzīvotās teritorijas 1700.-1795.g., šo teritoriju starptautiski atzīts valstiskums bija pastāvējis vairāk kā 500 gadus- vismaz no Livonijas konfederācijas izveides 1230.g. līdz pēdējās latviešu apdzīvotās teritorijas- Kurzemes - Zemgales hercogistes inkorporācjai Krievijas sastāvā 1795. gadā. Pašu baltu un Latvijas somugru (līvu) tautu valstiski veidojumi pastāvēja arī pirms Livonijas konfederācijas izveides, ko apliecina baltu, piemēram, līvu un kuršu valdnieku slēgtie līgumi ar Romas pāvestu (piemēram 28.12.1230. gada Kursas līgums).

Atšķirībā no iepriekš latviešu apdzīvotajās teritorijās pastāvējušām neatkarīgajām feodālajām ordeņa valstīm un hercogistēm, LNP paredzēja nacionālas, demokrātiskas republikas izveidi. Republikā, atšķirībā no feodālas iekārtas balstiesības būtu visiem neatkarīgi no kārtas un tautības (ne tikai muižniekiem, vai tikai atsevišķu tautību pārstāvjiem).

Pēc 1918. gada janvāra LPNP iestājās par pilnībā neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku un no jūlija izdotajos dokumentos dēvējās par "topošās Latvijas augstāko valsts iestādi".

Paralēli latviešu centieniem, aktīvi darbojās arī vācu aristokrātija- 1918. gada 8. martā Vācijas okupētās Kurzemes - Zemgales teritorijās tika deklarēta neatkarīgas feodālas valsts - Kurzemes hercogistes izveidošana (paredzot tās atkarību no Vācijas)

1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti".

Jau 1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā "Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome" (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) nolēma izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā.

Gada sākumā nodibinātā Kurzemes hercogiste beidza pastāvēt 1918. gada 22. septembrī, līdz ar Baltijas hercogistes pasludināšanu.

Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju. 

1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes provincēm.

Vācijas ķeizars Vilhelms II atzina arī Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti tikai 1918. gada 22. septembrī, bet pati Baltijas valsts tika proklamēta Rīgā 1918. gada 5. novembrī.

1918. gada 23. oktobrī LNP pilnvarotais Z.Meierovics tikāskas ar Lielbritānijas ārlietu ministru. Lords Balfūrs viņa Majestātes vārdā atzīst Nacionālo padomi par Latvijas valdību

1918. gada 11. novembrī LNP saņema tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP 

LNP pastāvēja līdz 1918. gada 17. novembrim kad tika nodibināta Tautas padome

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts.

1918. gada 17. decembrī pretēji tam, ka boļseviku vadīta Krievija no Baltijas bija atteikusies, tā jau bija izstrādājusi "hibrīdkara" plānu, Maskavā proklamējot "Latvijas savienoto komūnu" ar Stučku priekšgalā un ar Krievijas Sarkanās armijas (tajā iekļaujot vairākus latviešu izcelsmes strēlnieku pulkus) palīdzību cenšoties okupēt Latvijas teritoriju un atkārtoti iekļaut to Krievijas sastāvā, kas pateicoties Latvijas jaunās valsts militārajam vājumam arī sākotnēji izdevās.

Tikai 1919. gada decembrī Latvijas armijai ar sabiedroto- sākotnēji vācu zemessargu (Landesvēra), vēlāk igauņu, angļu, franču, poļu spēkiem izdevās atbrīvot Latvijas teritoriju gan no Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas (kura bija izveidojusies lielā mērā uz Landesvēra "bāzes"un kuras sastāvā bez krieviem bija daudz vāciešu), gan Sarkanarmijas iebrucējiem.

Pēc Latvijas atkārtotas okupācijas, Otrā pasaules kara beigās Vācijā esošie bēgļi un viņu sabiedriskās organizācijas atjaunoja Latviešu Nacionālo Padomi (1948-1951) ar mērķi organizēti iestāties par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kas nerealizējās tālaika starptautiskās politiskās situācijas dēļ.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
2Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
3OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
4Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
5Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
6Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
7Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
8ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
9Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnuSatversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu08.06.1920lv
10Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"01.05.1920lv
11"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā10.09.1919lv
12Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiemMinskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem08.08.1919en, lv, pl
13Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk RīgāLatvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā06.07.1919lv
14Beidzas Cēsu kaujasBeidzas Cēsu kaujas23.06.1919lv, pl
15Tiek izveidota A. Niedras valdībaTiek izveidota A. Niedras valdība10.05.1919lv
16Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībaiLatvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai26.04.1919lv
17Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdībaAprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība16.04.1919lv
18
Brīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku22.03.1919lv
19Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdībuBeidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību15.01.1919lv
20Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz JelgavuKrievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu02.01.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Zigfrīds Anna MeierovicsZigfrīds Anna Meierovics05.02.188722.08.1925de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Jāzeps RancānsJāzeps Rancāns25.10.188602.12.1969lv
    3Kārlis SkalbeKārlis Skalbe07.11.187915.04.1945lv
    4Frīdrihs OzoliņšFrīdrihs Ozoliņš19.07.187900.00.1950lv
    5Jānis AkuratersJānis Akuraters13.01.187625.07.1937en, lt, lv, ru
    6Andrejs  BērziņšAndrejs Bērziņš29.04.187524.12.1941lv
    7Voldemārs ZāmuelsVoldemārs Zāmuels22.05.187216.01.1948lv
    8Gustavs ZemgalsGustavs Zemgals12.08.187106.01.1939de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    9Kārlis PauļuksKārlis Pauļuks24.05.187021.01.1945lv
    10Kristaps BahmanisKristaps Bahmanis06.02.186712.03.1942lv
    Birkas