1832. gada Jurģos Vidzemes zemnieki iegūst tiesības apmesties uz dzīvi pilsētās

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
11Notikumu saraksts
Datums:
23.04.1832
Papildu lauki

Kurzemes zemniekiem apmesties pilsētās bija liegts līdz līdz pat 1848.gadam. Iepriekš pilsētās zemnieki drīkstēja uzturēties tikai līdz saulrietam. Tos, kas pārkāpa šo likumu, sodīja ar nopēršanu pilsētas centrālajā laukumā.

Likums gan tika pārkāpts arī iepriekš, jo pilsētai vajadzēja kalpotājus un  strādniekus. Vēl vairāk,- iepriekš, dzimtbūšanas laikos, pat izbēdzis dzimtcilvēks varēja pilsētā kļūt par brīvu cilvēku.

Par Rīgas pilsoni varēja kļūt jebkurš cilvēks, jo netika ņemta vērā ne sociālā, ne nacionālā izcelšanās, pat izbēdzis vergs ­ drellis ­, ja bija nodzīvojis Rīgā vienu gadu un vienu dienu. Tajā laikā valdīja izteiciens: "Pilsētas gaiss dara brīvu". Šis faktors veicināja zemnieku pieplūdumu, sevišķi 15. gs. beigās un 16. gs. ­ laikā, kad Livonijā ieviesās dzimtbūšana.

Visi Rīgas pilsoņi tomēr nebija materiāli un tiesiski vienlīdzīgi. Līdz ar rātes norobežošanos izvirzījās atsevišķas dzimtas, kas kļuva par t. s. patriciju ģimenēm jeb patriciātu. Šīs ģimenes veidoja tikai vācu tautības pilsētnieki.

Ārpus patriciāta palika lielākā daļa vācu, latviešu un lībiešu tautības amatnieku, kuri reizēm arī tika dalīti bagātajos un nabadzīgajos (divites et pauperes). Viņi bija ne tikai skaitliski lielākā, bet arī sabiedriski un politiski aktīvākā Rīgas iedzīvotāju daļa.

Tāpat kā citās viduslaiku Eiropas pilsētās, arī Rīgā pilsoņu sabiedriskās aktivitātes realizējās ar pilsētnieku brālību palīdzību.

Jau 14. gs. Rīgas ārējie ienaidnieki ­ gan vietējās nepakļautās tautības, gan ordenis un bīskapi, tāpat tā laika Eiropas pilsētās valdošās tradīcijas, mudināja pilsoņus apvienoties garīgi ­ militāri ­ saviesīgās brālībās jeb ģildēs (Gilde).

Rīdzinieka dzīve pilsētā toreiz nebija iedomājama ārpus vienas vai otras šādas brālības. Ģildes rūpējās par savu biedru izpirkšanu no gūsta, kritušo apglabāšanu un viņu piederīgo atbalstīšanu, svētku un dzīru rīkošanu utt. Katrai ģildei bija savi statūti jeb šrāgas, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus. 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem"Nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem"02.03.1868lv
2Rīgas ģenerālgubernators M. Esens Napoleona Bonaparta uzbrukuma draudu dēļ, pavēl nodedzināt Rīgas priekšpilsētasRīgas ģenerālgubernators M. Esens Napoleona Bonaparta uzbrukuma draudu dēļ, pavēl nodedzināt Rīgas priekšpilsētas11.07.1812lv
3Rīgas rāte atņem pilsētā dzīvojošiem latviešiem kroģēšanas tiesības, tās atstājot tikai vāciešiemRīgas rāte atņem pilsētā dzīvojošiem latviešiem kroģēšanas tiesības, tās atstājot tikai vāciešiem03.04.1751lv
4Rīgas rāte nevāciem aizliedz nēsāt "vācu drēbes", lai jau pēc ārienes varētu redzēt viņu zemo dzimumuRīgas rāte nevāciem aizliedz nēsāt "vācu drēbes", lai jau pēc ārienes varētu redzēt viņu zemo dzimumu17.07.1749lv
5Rīga Krievijas impērijā. Rīgas rāte izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiemRīga Krievijas impērijā. Rīgas rāte izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem15.04.1738lv
6Rīgas rāte  latviešu amatu locekļiem apstiprina amata zvēresta tekstu latviešu valodā.Rīgas rāte latviešu amatu locekļiem apstiprina amata zvēresta tekstu latviešu valodā.19.04.1689lv
7Rātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņusRātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņus02.08.1589lv
8Rīdzinieki ar nāvi soda jūras laupītāju MunkenbekuRīdzinieki ar nāvi soda jūras laupītāju Munkenbeku09.09.1574lv
9 Rīgas rāte nodibina trūkumcietēju pabalstu kasi- nabagu lādes. Rīgas rāte nodibina trūkumcietēju pabalstu kasi- nabagu lādes. 24.03.1524lv
10
Vidzemes muižu dokumentos pirmo reizi minēts "algādzis"15.07.1386lv
11Svētās Romas impērijas ķeizars Ludvigs IV apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētuSvētās Romas impērijas ķeizars Ludvigs IV apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu08.05.1332lv

Avoti: news.lv, Ielasgarumā, historia.lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas