1997.gada 7.augustā Ministru kabinets paraksta parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu, atsakoties no Abrenes.

Jau pēc neatkarības atgūšanas de facto 1992.gada 22.janvārī Latvijas AP, atzīstot Abrenes pievienošanu Krievijai par antikonstitucionālu, pieņēma lēmumu "Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu".

Prokrievisko Latvijas politiķu pērkamības dēļ Abrenes piederības jautājums kļuva par ilgstošu šķērsli Latvijas-Krievijas robežas nospraušanai un vēlāk, nesaskaņojot ar kaimiņiem, kuriem ir līdzīgas robežproblēmas, līgumu parakstīja bez papildus deklarācijas.

Lai gan Igaunijas līgums 2005. gada maijā tika parakstīts —, rīgikogu, Igaunijas parlaments, to ratificējot, pieņēma līdzīgu deklarāciju, kādu Latvija bija pievienojusi vēl pirms parakstīšanas.

Kremlis savu parakstu atsauca, bet no starptautisko tiesību viedokļa sanāk neparasts gadījums: Igaunijai ar Krieviju robeža ir, bet Krievijai ar Igauniju — nav! Krievija piedāvā sarunas sākt no jauna. Bet Igaunija uzskata, ka šādā situācijā var dzīvot arī turpmāk, jo uz savas pirmskara teritorijas atgūšanu Narvas un Pečoru apkaimē tāpat vairs necer.

No igauņu viedokļa skatoties, latviešiem pietrūcis lepnības situācijā, kad robežlīgums vairāk vajadzīgs Krievijai nekā Eiropai.