Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
16Personu saraksts
Notikumi:
35Notikumu saraksts
Datums:
03.11.1919
Papildu lauki

fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Viņš slepeni noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, kurš vēlāk pats sevi pasludināja par kņazu Avalovu, kuras rezultātā fon der Golca komandētais vācu karaspēks kļuva par “Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas” (RBA) kodolu. Tai bija paredzēts cīnīties ar boļševikiem krievu ģenerāļa Nikolaja Judeniča vadībā, kura spēki atradās pieNarvas, Ziemeļigaunijā. Tomēr Bermonts nepakļāvās Judeniča pavēlēm (tādēļ vēlāk no tika pasludināts par nodevēju).

Golca un Bermonta rīcībā tagad bija pāri par 30 000 vīru liela labi apbruņota armija, no kuriem tikai 6000 bija krievi. Tā kā šīs armijas uzdevums it kā bija cīnīties pret boļševikiem, nedz Antante, nedz Latvijas valdība paredzēja, ka tā varētu uzbrukt Rīgai. Latvijas armijas galvenie spēki tobrīd bija koncentrēti austrumu frontē cīņai pret boļševikiem.

Tomēr 8. oktobrī bermontiešu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai. Pret labi apbruņotajiem vāciešiem valdība spēja savākt tikai aptuveni 11 500 vīrus, no kuriem vien 5000 bija kaujas gatavībā. Bermontieši ātri vien ielauzās Rīgā un ieņēma visu Pārdaugavu. Latvijas Armijas visrpavēlnieks J. Zemitāns krita panikā. Pēc K. Ulmaņa un J. Zemitāna pavēles Latvijas armijas daļas tobrīd bija Rīgu pametušas un nostiprinās Juglā, atstājot Rīgu bermontiešiem, (bermontiešu aktīvais kaujas spēks 30000 apbruņotu vīru, bet kopā ar apkalpojošo sastāvu – 50000) kuri pēc nelielas cīņas ar dažiem simtiem Rīgas aizstāvju nostiprinājās Pārdaugavā.

Pretošanos Bermontam un Rīgas aizstāvēšanu nācās organizēt Pagaidu valdības aizsardzības ministram, tobrīd jau 60 gadus vecajam atvaļinātajam ģenerālim Dāvidam Sīmonsonam un M. Peniķim.

1919.g. 10. oktobrī bermontieši ieņēma Pārdaugavu, taču tālāk nevirzījās, tādējādi pieļaudami kļūdu. Savukārt, latviešu spēki bija nepietiekami pretuzbrukuma veikšanai. Frontes līnija nostiprinājās pa Daugavu.

Antante uzskatīja, ka fon der Golca rīcība neatbilst rietumvalstu politikas interesēm un tādēļ piesķīra Latvijai ieročus un pirmās nepieciešamības preces.

Esot pata situācijā priekšlikumu par pulkveža Ozola uzaicināšanu Rīgas atbrīvošanas organizēšanai atklāti izteica sociāldemokrāts F.Cielēns. Ideju pārtvēra prese un sabiedrība. Visi sāka runāt par tobrīd Igaunijas armijas štāba priekšnieka V. Ozola lomu Cēsu kaujās. Pagaidu valdības vadītājs K. Ulmanis bija spiests nomainīt savu iepriekšējo lēmumu par aizliegumu V. Ozolam atrasties Latvijā.

1919.g. 29. oktobrī Ozols ieradās Rīgā. Viņu nozīmēja par Latvijas armijas štāba operatīvās daļas priekšnieku. K. Ulmanis un J. Zemitāns Juglā bija pilnīgi pārliecināti, ka Ozols tiks sakauts un iznīcināts, jo tā spēki un bruņojums bija neizmērojami vājāks par bermontiešu. Tomēr V. Ozola pieredze darbā Krievijas un Igaunijas armiju štābos bija pietiekama un vārds pazīstams, lai spētu sakordinēt gan latviešu dzīvo spēku, gan sabiedroto flotes atbalstu,

1919.g. 3. novembrī sākās tā realizācija. Pēc nedēļas vairākkārtīgi spēcīgākā bermontiešu armija 11. novembrī tika sagrauta un vairs nekad nespēja savākties un vajāta atkāpās uz Kurzemi.

Iesācis uzbrukumu V. Ozols neatbildēja Ulmaņa Pagaidu valdības un arī Sabiedroto prasībām pārtraukt uzbrukumus bermontiešiem, jo baidījās no atkārtota "Strazdumuižas pamiera" scenārija, kas ļautu Rietumkrievijas armijai vēlreiz sakoncentrēt spēkus un novest pie liekiem latvie;su upuriem un ļautu vēlreiz pretiniekam nostiprināties Latvijas teritorijā.

1919. gada 15. novembrī, „Jaunākās Ziņas” rakstīja: „

Ozols ar ģēnija skatu pārredz visu cīņas turpmāko gaitu. Viņš garā paredz, kā vācieši tiek galīgi sakauti un, ka tiem būs jābēg no Kurzemes prom uz Vāciju. Tā to var tikai liels, īsts karavadonis”.

Tika atbrīvota Jelgava un vācieši atkāpās, dedzinādami un laupīdami. Golcs saprata, ka kampaņa ir zaudēta, un mēģināja vēlreiz novilcināt laiku. Vācijas valdība paziņoja, ka tā ir ņēmusi Rietumkrievijas armiju savā aizsardzībā un ka Latvijai ir jāpārtrauc kaujas operācijas pret to.

Atbildot uz šo notu, Latvija pieteica karu Vācijai un turpināja kaujas darbības Kurzemē, līdz RBA spēki tika padzīti pāri robežai. 

1. decembrī Latvijas rietumdaļa, izņemot Latgali bija pilnībā atbrīvota no vācu karaspēka.

Žemaitijā bijušo RBA sakāva Lietuvas karaspēks un tās atliekas paglābās Austrumprūsijā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
2Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv
3Sociāldemokrātu demonstrācijas laikā Vīnē, Austrijā policisti nošauj 84 demonstrantusSociāldemokrātu demonstrācijas laikā Vīnē, Austrijā policisti nošauj 84 demonstrantus15.07.1927en, lv
4Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos KronštatēBoļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē18.04.1921lv, pl
5Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
6Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
7Abrenes kaujaAbrenes kauja12.01.1920lv
8Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka22.11.1919lv
9Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiemBermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem11.11.1919en, lv, pl, ru
10Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS DragonBermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon17.10.1919en, lv
11Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveideBermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide06.10.1919lv
12"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā10.09.1919lv
13Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
14Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"27.06.1919lv
15Beidzas Cēsu kaujasBeidzas Cēsu kaujas23.06.1919lv, pl
16Cēsu kaujasCēsu kaujas19.06.1919lv
17Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemSoļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem22.05.1919lv
18Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībaiLatvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai26.04.1919lv
19Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz JelgavuKrievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu02.01.1919lv
20Inčukalna kaujaInčukalna kauja31.12.1918lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Roberts KukurītisRoberts Kukurītis07.12.189810.11.1919lv
    2Jēkabs KajaksJēkabs Kajaks11.11.189515.03.1970lv
    3Arvīds KandelisArvīds Kandelis24.06.189300.00.1974lv
    4Jānis ZvirgzdiņšJānis Zvirgzdiņš30.12.189211.11.1919lv
    5Jānis DombrovskisJānis Dombrovskis08.11.189110.11.1919lv
    6Aleksandrs AkermanisAleksandrs Akermanis16.08.189027.01.1972lv
    7Jukums Grulle-GrulisJukums Grulle-Grulis09.04.188511.11.1919lv
    8Voldemārs OzolsVoldemārs Ozols17.10.188412.07.1949de, en, lv, ru
    9Krišjānis BerķisKrišjānis Berķis26.04.188429.07.1942de, en, lv, ru
    10Jānis BalodisJānis Balodis20.02.188108.08.1965lv, pl, ru
    11Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    12Pāvels Bermonts - AvalovsPāvels Bermonts - Avalovs04.03.187727.12.1973de, en, fr, lt, lv, ru
    13Mārtiņš PeniķisMārtiņš Peniķis06.11.187428.02.1964lv
    14Jorģis ZemitānsJorģis Zemitāns23.02.187316.01.1928de, en, lv, ru
    15Valters Henrijs KovansValters Henrijs Kovans11.06.187114.02.1956en, lv
    16Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs08.12.186504.11.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas