Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
8Personu saraksts
Notikumi:
52Notikumu saraksts
Datums:
25.11.1919
Papildu lauki

1919.g. novembra vidū, turpinoties bermontiešu sakāvei, Latvijā ieradās Baltijas reģiona sabiedroto komisija ģenerāļa A. Nisela vadībā, lai vienotos par Rietumkrievijas armijas daļu evakuāciju no Latvijas.

1919.g. 19. novembrī P. Bermonts—Avalovs atkāpās no Rietumkrievijas armijas pavēlnieka amata un Vācija (Veimāras republika) paziņoja, ka Rietumkrievijas arnijas militārie formējumi pāriet tiešā Veimāras republikas ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta Valtera fon Eberharta pakļautībā.

Ģenerālis Eberharts ierosināja pārtraukt karadarbību naktī no 19. uz 20. novembri un sākt pamiera sarunas ar Latvijas Pagaidu valdību. Lai izvairītos no kļūdas, ko Sabiedrotie un Ulmaņa Pagaidu valdība pieļāva, noslēdzot "Strazdumuižas pamieru" (līgums, ar kuru Ziemeļvidzemes un Igaunijas spēki pārtrauca veiksmīgos uzbrukumus, ļaujot krievu- vācu (Bermonta - Golca vadībā) spēkiem pārgrupēties un ieņemt visu Zemgali un pat Rīgas daļu-Pārdaugavu), radiogrammu Latvijas valdība atstāja bez atbildes.

1919.g. 21. novembrī Latvijas armija uzsāka uzbrukumu Zemgalē, izdzenot armijas daļas no Jelgavas, bet nākamajā dienā — no Tukuma.

1919.g 25. novembrī, tā kā Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas daļas (t. sk. Vācijas armijas 6. rezerves korpusa karavīri) juridiski bija Veimāras republikas pakļautībā, taču turpināja pretoties Latvijas karaspēkam, Latvija pieteica karu Vācijai. 

Pats kara pieteikums tiek dažādi interpretēts, īpaši vēsturnieku aprindās.

Vairums uzskata, ka pašās kara beigās tas bija lieki, ka tas sarežģījis attiecības arī ar Sabiedrotajiem. Taču no mūsdienu Latvijas republikas un latviešu viedokļa skaidrs, ka šīs solis vērtējams pozitīvi- Latvija tādējādi papildus (primāri tās mainīja Niedras valdības izveide) izbeidza visas parakstītās un iedomātās vienošanās ar Vāciju (pilsoņa statuss, zeme Vācijas vācu brīvprātīgajiem, kuri bija cīnījušies t.sk. pret "sarkano mēri"- lieliniekiem  u.c.). Atkārtoti jāuzsver, ka baltvāciešu vienības un to veidotais Landesvērs jau jūlijā bija iekļauts Latvijas Armijas sastāvā, pēc Cēsu kaujām un Strazdumuižas paiera noslēgšanas. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem, kurā nozīmīgāko lomu spēlēja vācu un baltvācu spēki, Cēsu kaujās Landesvēra nozīmīgākās kaujas vienības, piemēram Līvena vienība atteicās piedalīties, uzsverot, ka baltvācu landesvēra mērķis ir cīnīties pret lieliniekiem, ne pret igauņiem. Turpinoties nesaskaņām starp baltvācu un latviešu vienībām, kuru iniciatori faktiski vienmēr bija latvieši, vairums baltvāciešu vienību tika izformētas un tie pārgāja latviešu vienībās. Par cīņām pret Krievijas lieliniekiem vairāk kā 70 baltvācu izcelsmes kareivji un virsnieki tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni (pēc skaita faktiski otra "visvairāk apbalvotā" tauta aiz latviešiem, ar LKOK apbalvoti arī ap 20 Latvijas krievu, taču proporcionāli to skaits ir vēl mazāks, ja ņem vērā, ka absolūtais vairums baltvāciešu bija izsūtīti no Latvijas teritorijas jau 1915. gadā, kurpretī krievus cara organizētās deportācijas neskāra).

Respektīvi, vairs nebija jāpierāda, ka Vācijas vācieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sastāvā paši bija pārkāpuši vienošanos ar Latvijas pagaidu valdību- gan to gāžot un izveidojot Borkovska un Niedras valdības, gan vēlāk uzsākot karadarbību pret neatkarīgās Latvijas karaspēka daļu.

Novembra beigās bija atbrīvota praktiski visa Kurzeme.

1919.g. 30. novembrī Baltijas reģiona sabiedroto komisija uzstāja, ka "latviešu karaspēkam nekavējoties jāpārtrauc uzbrukuma rakstura darbība pret krievu un vācu karaspēku", taču bija jau par vēlu, šis ieteikums netika ņemts vērā un Vācijas (Rietumkrievijas) spēki tika pilnībā izdzīti no Latvijas.

Decembra sākumā pēdējās Rietumkrievijas armijas daļas šķērsoja Latvijas—Lietuvas un tā laika Latvijas—Klaipēdas apgabala robežas pie Palangas.

1919.g. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu Lietuvas teritorijā, izņemot atsevišķus virsniekus, kuri kā konsultanti piedalījās Lietuvas atbrīvošanā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Padomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet UngārijuPadomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet Ungāriju19.06.1991en, lv
2Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
3
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
4Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
5Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv
6Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājumsPie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums27.04.1921lv
7Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
8Latvijas—Krievijas miera līgumsLatvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
9Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
10Abrenes kaujaAbrenes kauja12.01.1920lv
11Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
12Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņasBermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas30.11.1919lv
13Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka22.11.1919lv
14Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie VareļiemBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem18.11.1919lv
15Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS DragonBermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon17.10.1919en, lv
16Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājāBrīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā14.10.1919lv
17Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastuBermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu08.10.1919lv
18Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveideBermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide06.10.1919lv
19"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā"Sarkanie strēlnieki" noslepkavo 8 gūstekņus pie Madonas, Olgas purvā10.09.1919lv
20Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.24.08.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv, latvianhistory.com

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolajs OšiņšNikolajs Ošiņš05.08.190116.10.1941en, lv, ru
    2Jēkabs KajaksJēkabs Kajaks11.11.189515.03.1970lv
    3Arvīds KandelisArvīds Kandelis24.06.189300.00.1974lv
    4Alberts KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    5Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    6Pāvels Bermonts - AvalovsPāvels Bermonts - Avalovs04.03.187727.12.1973de, en, fr, lt, lv, ru
    7Valters Henrijs KovansValters Henrijs Kovans11.06.187114.02.1956en, lv
    8Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs08.12.186504.11.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas