Vilis Lācis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.05.1904
Miršanas datums:
06.02.1966
Papildu vārdi:
Jānis Vilhelms Lāce, Jahn Wilhelm Lahze, Вилис Матисович Лацис
Kategorijas:
Komunists, Ministrs, Rakstnieks, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Vilis Lācis dzimis Jānis Vilhelms Lāce (Jahn Wilhelm Lahze), bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk t.s. socreālisma stila pārstāvis, kā arī aktīvs PSRS okupācijas laika kolaborants un politiķis- marionete laikā, kad okupācijas vara izvērsa īpaši aktīvu darbību pret latviešu tautu.

Kā rakstnieks - rakstījis īso un garo prozu. Īsta latviešu valodas meistars ar vieglu un perfektu valodas izjūtu. 

V. Lācis dzimis 1904. gadā, Rīnūžos (tagadējais Vecmīlgrāvis Rīgā) ostas strādnieka ģimenē, tēvs Tenis Lāce, māte Karlīne Lāce, dzimusi Veidemann. 1927. gadā viņš apprecēja savu klasesbiedreni Mariju Buti, viņu ģimenē piedzima dēli Zigurds (1928) un Ojārs (1932). 1944. gada 10. novembrī slēgtā sēdē Augstākā Tiesa izšķīra viņa pirmo laulību, 18. novembrī Lācis apprecējās ar Veltu Kalpiņu, ģimenē piedzima dēli Leonīds (1945) un Juris (1946). 1944. gada 19. oktobrī līdz ar Sarkano armiju Rīgā kopīgi uz dzīvi atgriežas Lācis un Velta Kalpiņa. Tā ir otrā lielā nodevība rakstnieka mūžā. Kad neko nezinošā Marija ar dažus mēnešus veco zīdaini Edvīnu un pusaudzi Zigurdu arī atgriežas Rīgā, viņus sagaida tikai šoferis. Tas atved atbraucējus uz dzīvokli un pavēsta, ka te viņi dzīvos vieni paši. 1944. gada 10. novembrī slēgtā sēdē Augstākā Tiesa izšķir viņu laulību. 18. novembrī Lācis oficiāli apprec no revolucionāru ģimenes nākušo Kalpiņu. Formāli šī laulība ir saskanīga. Tajā piedzimst dēli Leonīds (1945—1998) un Juris (1946). Velta kļūst par žurnālisti un gadiem ilgi strādā žurnālā Zvaigzne.

Viņš mācījās Daugavgrīvas draudzes skolā.

1912. gadā viņa vecāki izlemj no ostas strādniekiem kļūt par zemniekiem Krievijā, Sibīrijā, taču drīz atgriežas atpakaļ.

1914. g, Pirmā Pasaules kara laikā ģimene bēga uz Krieviju, pēc apmešanās Altaja novadā tur V. Lācis pabeidz Barnaulas skolotāju semināru un pat kļūst par ciema padomes sekretāru Biskajā, tur arī pirmo reizi publicē savu darbu - feļetonu laikrakstā "Sibīrijas cīņa".

1921. gadā Lāču ģimene atgriežas Latvijā. Tā kā V. Lācim nav attiecīgas izglītības, lai kļūtu par profesionālu jūrnieku un ar literāro darbību viņš vēl neko nav nopelnījis (pirmais stāsts Latvijā, „Sieviete”, tiek izdots tikai 1930. gadā), viņš kļūst par gadījuma strādnieku- ostas krāvēju, kuģa kurinātāju, zvejnieku.

Anšlavs Eglītis par Lāci Pietnieka tēlā 1939.g Benjamiņu ballē:

«Kopā ar Luiku sēdēja pieci vai seši vīri, liekas, īpaša kompānija. Dramatiķa Pietnieka dūru cīkstoņa sejā bija iestindzis piespiests smaids un uzkrītoša rezervētības izteiksme. (..) Pa daļai tas bija kritikas dēļ, jo, neraugoties uz Melmeņu pavēni, ievērojamākie kritiķi spītīgi neatzina viņa neskaitāmās lugas — tās vienkārši noklusēdami. Šīs lugas variēja vienu vienīgu tēmu — par stipro vīrieti, kas nicina apkārtnes domas, un spītīgo meiteni, kas negrib atzīties, ka mīl stipro vīru. Bet šajās lugās bija visādi noslēpumaini samezglojumi, vienmēr jaukas, laimīgas beigas, un stiprais vīrs katrā lugā parādījās citā sejā — te kā nabaga mansardu iemītnieks mākslinieks, te karavīrs, te sportists, zemkopis, zvejnieks, kuģinieks vai vienkārši dēkainis. Stiprajam vīram bija palaidnīgs tēvs, īsts verga dvēsele, meitenei augstprātīgi, izlutināti brāļi, visi tie bija jāpārmāca un jālabo. Katrā jaunā lugā skatītāji šo kompāniju apsveica kā vecu vecos paziņas, un iznākumā Pietnieks bija visvairāk izrādītais un tāpēc bagātākais latvju dramatiskais rakstnieks, un kritikas atzinība viņam galu galā nemaz nebija nepieciešama.»

1938. gadā Lācis kļuva par "Jaunāko Ziņu" štata līdzstrādnieku.

Pēc Latvijas padomju okupācijas 1940. gadā Vilis Lācis tika iecelts par Latvijas PSR Iekšlietu ministru.

Viņa paraksts ir zem daudzām Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku apcietināšanas un deportācijas pavēlēm. Otrā Pasaules kara laikā V. Lācis uzturējās Maskavā, bet sieva ar dēlu Zigurdu bija spiesti dzīvot Kirovas apgabalā.

1944. gada 19. oktobrī, nedēļu pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu, Vilis Lācis atgriezās Latvijā.

1944. gada 10. novembrī slēgtā sēdē Augstākā Tiesa izšķīra viņa pirmo laulību, 18. novembrī Lācis apprecējās ar Veltu Kalpiņu, ģimenē piedzima dēli Leonīds (1945) un Juris (1946).

1946. gadā pret Vili Lāci Latvijas nacionālie partizāni veica atentāta mēģinājumu.

1946.-1959. gadā viņš bija Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs, līdztekus 1954.-1958. gadā PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs.

1950. gados viņš arvien vairāk nodevās alkoholismam un saslima ar cukura diabētu, kas komplicējās ar acu kaiti, diviem smadzeņu insultiem un pēdu gangrēnu.

1959.-1962. gada partijas tīrīšanās viņu turēja aizdomās par simpatizēšanu nacionālkomunistiem un atbrīvoja no visiem amatiem.

Miris 1966. gada 6. februārī ar miokarda infarktu.

Apglabāts Meža kapos.

Literārā darbība

1930. gadā tiek izdots viņa pirmais romāns — „Atbrīvotais zvērs”, gadu vēlāk vairākos turpinājumos laikrakstā „Sociāldemokrāts” sāk izdot triloģiju „Putni bez spārniem”.

Taču popularitāti V. Lācis iegūst vien 1933. gadā, kad laikrakstā „Jaunākās Ziņas” sāk publicēt romānu „Zvejnieka dēls”, kas kļūst par „pašu populārāko latviešu romānu”,ne velti romānu ļoti ātri dramatizē.

Zvejnieka dēls (1939. gada filma)

Arī pirmā latviešu pilnmetrāžas mākslas filma 1939. gadā tiek uzņemta pēc romāna motīviem. „Zvejnieka dēls” izmaina arī paša V. Lāča dzīvi — viņš var atļauties pamest fizisko darbu un kļūt par bibliotekāru, beigās paliekot vien par profesionālu rakstnieku.

Kopumā V. Lācis saraksta 20 romānus, 58 stāstus, 6 lugas un virkni publicistisku rakstu.

Padomju varas laikā V. Lācis vairākus darbus pārstrādājis atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām, kā arī rakstīja stingri socreālisma kanonā ieturētus darbus, tādejādi viņa darbi tika tulkoti visās Padomju Savienības republiku valodās.

Sarkanā migla - filma par Baigo gadu

Pēc V. Lāča darbiem uzņemtas mākslas filmas (Zvejnieka dēls, Uz jauno krastu, Vecā jūrnieku ligzda), multiplikācijas filma (Vanadziņš), uzvestas lugas (Zvejnieka dēls), opera (M. Zariņš Uz jauno krastu) un baleta izrāde (R. Grīnblats Rigonda).

Romāni 

  • Atbrīvotais zvērs(1930-1931)
  • Putni bez spaŗniem (1931-1934)
  • Zvejnieka dēls (1933-1934)
  • Senču aicinājums (1935)
  • Cilvēki maskās (1935)
  • Vecā jūrnieku ligzda (1937-1938)
  • Akmeņainais ceļš (1939)
  • Pazudusī dzimtene (1941)
  • Vētra (1946-1948)
  • Uz jauno krastu (1952)

Stāsti 

  • Sieviete (1930)
  • Vanadziņš (1936)
  • Četri braucieni (1937)
  • Edžiņš (1942)
  • Nākotnes kalēji (1943)
  • Aizputes dēli(1945)

Lugas

  • Tālais ceļš (teātrī 1935)
  • Vedekla (periodikā 1943)
  • Uzvara (teātrī 1945)
  • "Kristaps Kaugurs"

wikipedia

google

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Edvīns LācisDēls00.00.1945
        2
        Leonīds LācisDēls00.00.194500.00.1998
        3Zigurds LācisZigurds LācisDēls00.00.1928
        4Ojārs LācisOjārs LācisDēls30.04.193203.10.1940
        5
        Milda LācisMāsa00.00.190614.01.1989
        6Marija LāceMarija LāceSieva00.00.190506.02.19591.sieva
        7
        Velta LāceSieva2.sieva
        8Miķelis ButeMiķelis ButeSievas/vīra tēvs00.00.187526.08.1946
        9Otīlija ButeOtīlija ButeSievas/vīra māte00.00.188300.00.1960
        10Voldemārs KalpiņšVoldemārs KalpiņšSvainis19.02.191611.02.1995
        11Mārtiņš ButeMārtiņš ButeSvainis17.12.190419.09.1970

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences

        Pievieno atmiņas

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Pievieno atmiņas

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Pievieno atmiņas

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Pievieno atmiņas

        14.12.1946 | Čeka (VDK) iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Pievieno atmiņas

        23.12.1946 | PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.

        Pievieno atmiņas

        22.03.1947 | LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem

        Pievieno atmiņas

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Pievieno atmiņas

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

        Pievieno atmiņas

        24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā

        Pievieno atmiņas

        30.10.1956 | Cīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē

        Pievieno atmiņas

        09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma

        Pievieno atmiņas

        27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive

        1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis

        Pievieno atmiņas

        29.12.1959 | LKP CK plēnums

        Pievieno atmiņas

        23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Rubenis

        1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs

        Pievieno atmiņas

        Birkas